Mītisks pētījums par mītiem Latvijā

Mītisks pētījums par mītiem Latvijā 49

Māris Cepurītis un Rinalds Gulbis savā pētījumā ieguvuši bezjēdzīgus un neinterpretējamus rezultātus

Manipul_t__uriki_d_vis_valbaks-media_large

Foto: Dāvis Valbaks, F64

Reinis Lazda 2.jūlijs 2012 12:23

Izdrukāt Nosūtīt

Ar lielu troksni 28. jūnijā tika prezentēts Māra Cepurīša un Rinalda Gulbja pētījums par mītiem Latvijas sabiedrībā, kurā teikts, ka mēs neesam nemaz tik pozitīvi noskaņoti pret demokrātiju, dalību Rietumu politiskajās un ekonomiskajās starpvalstu struktūrās, bet lielākā daļa iedzīvotāju labprātāk redzētu Latviju Krievijas apskāvienos.

Iepazīstoties ar pētījuma materiāliem detalizētāk, izrādās, ka radītais troksnis ir stipri pārspīlēts vai nu, apzināti vēloties sabiezināt krāsas, vai vienkārši nemākulīgas pētniecības rezultātā. Nenoraidot pētījuma un diskusijas svarīgumu Latvijā, tomēr iegūtie rezultāti ir jāvērtē kritiski.

Pirmais uzkrītošais šī it kā nopietnā pētījuma trūkums ir tā izvairīšanās no kvalitatīvu, zinātnisku avotu izmantošanas. Autori, lai gan kritiski analizē sabiedrībā eksistējošus mītus, paši turpina tādā pašā garā. Tur, kur atsauces tiek izmantotas, tās pārsvarā ir nevis uz nopietnu zinātnisko literatūru, bet publicistiskiem rakstiem. Vietām apgalvojumi tiek pausti vienkārši tāpat, bez jebkāda pamatojuma.

Piemēram, 45. lappusē tiek norādīts: „jāatzīmē, ka līdz [1940. gadam] [..] mazākumtautības bija lojālas Latvijas valstij". Varētu domāt, ka tūliņ tiks minēta atsauce uz pētījumu, kurā ir izdarīts tāds secinājums. Diemžēl - nē. Domāju, ka arī iepazīšanās ar dažu neatkarības laika „Rigasche Rundschau" vai „Сегодня" numuru saturu autoriem liktu saprast, ka ne viss ir bijis tik rožaini.

Bet tā vēl ne tuvu nav galvenā problēma. Galvenā problēma ir tā, ka arī iegūtie dati būtībā nav izmantojami, lai saprastu, kā domā Latvijas sabiedrība. Pirmkārt, viens no iedzīvotāju aptaujas kvalitātes rādītājiem ir tādu jautājumu uzdošana, kas ir saprotami pēc iespējas viennozīmīgāk, kurus respondentiem nav iespējas pārprast. Pētījuma autori norāda, ka ir izvēlējušies pētīt mītus, kas tiek bieži atspoguļoti presē, sabiedrībā.

Ir jāapzinās, ka, veidojot naratīvu propagandiskos nolūkos, tas tiek apzināti veidots neskaidrā formā, lai būtu pēc iespējas grūtāk sniegt skaidrus pretargumentus un lai pēc iespējas lielāka cilvēku daļa (nereti ar pavisam atšķirīgiem politiskiem uzskatiem) spētu piekrist apgalvojumiem.

Diemžēl pētnieki ir gājuši šo neskaidro apgalvojumu pavadā, iegūstot bezjēdzīgus un neinterpretējamus rezultātus.

Piemēram, mani samulsināja skaļi izskanējušais apgalvojums „Latvijai PSRS sastāvā klājās tīri labi". Lai arī esmu atklāts totalitārisma pretinieks un Latvijas neatkarības zaudējumu neuzskatu par kaut ko pozitīvu, tomēr šajā jautājumā, ļoti iespējams, būtu izvēlējies atbilžu variantu „drīzāk piekrītu". Kāpēc? Jo objektīvi Latvijas vēsturē ir bijuši arī daudz smagāki vēsturiski periodi, kuros karš, bads, slimības vai iekarotāju veikta iedzīvotāju slepkavošana paņēma lielas daļas iedzīvotāju dzīvības. PSRS okupācijas periodā tomēr bija miers, bada nebija, arī veselības aprūpe bija ja ne Rietumeiropas līmenī, tad acīmredzami labāka nekā Āfrikā vai lielākajā daļā Āzijas noteikti. Varēja būt sliktāk.

Ja pētnieki būtu gribējuši uzdot viennozīmīgi saprotamu jautājumu, tad to varētu formulēt drīzāk šādi: „Ja Latvija no 1940. līdz 1991. gadam būtu bijusi neatkarīga valsts, tai klātos sliktāk nekā PSRS sastāvā". Esmu pilnīgi pārliecināts, ka šādā gadījumā iegūtie rezultāti būtiski atšķirtos.

Vēl viens uzkrītoši mulsinošs apgalvojums: „Latvija Eiropas Savienībā ir otrās šķiras valsts". Vai tas vispār ir mīts? Ziņās un komentāros bieži tiek lietotas frāzes „Vecās ES valstis" vai „Eirozonas valstis", kas veido Eiropas Savienības kodolu. Latvija šajā kodolā neietilpst.

Līdzīgs ir arī apgalvojums „Rietumvalstis Latviju izmanto savās interesēs". Protams, tieši tāpat kā Latvija izmanto Rietumvalstis! Starpvalstu sadarbība vispār notiek savstarpēja izdevīguma ietvaros. Pētījuma autori acīmredzot nav iedomājušies, ka sadarbība var būt abpusēji izdevīga - un ka Latvijas iedzīvotāji varētu tā uzskatīt!

Faktiski tikai daži apgalvojumi ir uzskatāmi par korekti formulētiem un tālāk analizējamiem. Protams, tie nebūt nav tie, kas ģenerē vislielāko pārsteiguma un kontroversijas devu.

Otrkārt, kvantitatīvas iedzīvotāju aptaujas ar attieksmes formulēšanu pret jau sagatavotiem apgalvojumiem nav labs veids, kā izprast sabiedrības domāšanas veidu! Tādā pētījumā netiek atklāts pārliecības dziļums, gatavība mainīt savu pārliecību, sastopoties ar citiem apgalvojumiem. Pētījuma kvalitāte būtiski iegūtu, ja tiktu papildināta ar kvalitatīvo daļu - iedzīvotāju intervijām, fokusgrupu diskusijām.

Tāpat būtisks pētījuma trūkums ir tas, ka netiek analizētas atšķirības vecumgrupās un citās sociāli demogrāfiskās grupās, neskaitot sadalījumu pēc respondenta tautības. Mums netiek dota iespēja izprast, vai apgalvojumiem vairāk piekrīt inteliģenti vai vienkāršā darba strādnieki, pilsētnieki vai laucinieki, algota darba strādnieki, pensionāri vai skolēni, turīgāki vai nabadzīgāki sabiedrības pārstāvji, viendabīgas vai it kā nesaistītas grupas. Reālā politiskā procesā ir liela nozīme tam, vai uzskatu pārstāv aktīvi un izglītoti cilvēki, kuri ir gatavi savu viedokli skaidrot vēl un vēl, vai arī tas ir politikas garāmgājēju viedoklis. Tā vietā tiek likts uzsvars uz vienu vienīgo demogrāfisko rādītāju - nacionālo piederību. Vai autori vēlas īpaši uzsvērt, pat saasināt nacionālās atšķirības?

Zemāk tabulā esmu iekļāvis visus pētītos apgalvojumus, pētījuma autoru izpratni par šo apgalvojumu jēgu, kā arī savus komentārus, kā vēl Latvijas iedzīvotāji varētu būt tos interpretējuši.

Pētītais apgalvojums	Autoru izpratne	Mani komentāri
1. Latvija kā neatkarīga nacionāla valsts nespēj pastāvēt	Latvijai ir jāpievienojas kādai citai valstij, jo mēs paši nespējam pārvaldīt valsti	Vai tad Latvija ir nacionāla? Latvieši ir tikai 62%, tātad Latvija nemaz NEPASTĀV kā nacionāla valsts. Tā varētu pastāvēt kā nacionāla vienīgi tad, ja tiktu izsūtītas minoritātes, bet tas, protams nenotiks. Tātad apgalvojums, ja uz to paskatās šādi, ir tikai loģisks.
2. Nacionālistiskā politika ir novedusi valsti krīzē	Krīzes cēlonis ir latviešu koncentrēšanās uz nacionālajiem jautājumiem ekonomisko vietā, kā arī krievvalodīgo iedzīvotāju atstumšana no dalības valsts pārvaldē	Kas ir „nacionālistiskā politika” – domāju, ka daļa respondentu ir to izpratuši kā aizgājušo gadu politiķu publisku koncentrēšanos uz nacionālistiskiem jautājumiem, aizkulisēs tikmēr risinot pavisam citus jautājumus. Gaida Bērziņa demisija kā papildus apstiprinājums šādam uzskatam
3. Man labāk patiktu, ja mūsu valstī pie varas būtu viens līderis ar plašām pilnvarām	Latvijas iedzīvotāji vēlas „stingro roku” – autoritāru, nedemokrātisku valsts pārvaldi	Jautājums ir formulēts tik neskaidri, ka ietver arī vēlmi pēc prezidentālas iekārtas un vēlmi pēc stabilas un rīcībspējīgas vadības pretstatā nebeidzamajām nestabilajām koalīcijām. Piemēram, Ušakovs kā Rīgas mērs ir ar daudz plašākām iespējām nekā Birks vai Aksenoks.
4. Kopumā Krievijā šobrīd ir labāka valsts pārvalde nekā Latvijā	Šis apgalvojums ir kopumā korekts	Apgalvojums ir kopumā korekts, tomēr uz to var attiecināt daļu to argumentu, kas parādās pie 3. punkta
5. Latvijā mazākumtautību pārstāvjiem demokrātisko tiesību ir daudz mazāk nekā latviešiem	Latvijā pastāv krievvalodīgo diskriminācija, varbūt pat genocīds	Vai tad nav tā, ka starp nepilsoņiem latviešu praktiski nav? Līdz ar to šo jautājumu var uztvert kā jautājumu par nepilsoņiem, kuriem objektīvi ir mazāk demokrātisko tiesību – iesaistīties partijās, vēlēt un tikt ievēlētiem.
6. Latvijai PSRS sastāvā klājās tīri labi	PSRS bija veiksmīga politiskā un ekonomiskā iekārta. Iesaistoties tajā, Latvija tikai ieguva	Tīri labi salīdzinājumā ar ko? Par spīti deportācijām un rusifikācijai, latvieši izdzīvoja, joprojām dzīva ir daļa tradīciju, tika saglabāti pilsētu vēsturiskie centri u.tml. Tātad varēja būt sliktāk.
7. Iestāšanās Eiropas Savienībā veicināja ekonomisko lejupslīdi Latvijā	Iestāšanās ES bija kļūdains lēmums, kas radīja virkni ekonomisku problēmu	Iestāšanās Eiropas Savienībā bija viens no cēloņiem kredītu pieplūdumam Latvijā un nekustamo īpašumu burbulim, kas tiešām bija cēlonis krīzei. Piekrišana šim apgalvojumam neizslēdz uzskatu, ka ilgtermiņā dalība ES ir izdevīga Latvijai
8. Eiropas Savienības vadībai ir vienalga, kā jūtas Latvijas iedzīvotāji	ES strādā tikai lielo valstu interesēs, mazo valstu iedzīvotāji ir tikai līdzeklis, lai nodrošinātu labklājību Vācijā, Francijā u.tml.	Latvijas 2 miljoni ir niecīga daļa no visiem 500 miljoniem ES iedzīvotāju. Objektīvi Latvijas iedzīvotāju problēmas nav centrālais jautājums Eiropas Savienībā
9. No Latvijas līdzdalības Eiropas Savienībā labumu gūst tikai neliela cilvēku grupa	Pastāv šaura kliķe, kas izmanto ES labumus, kamēr pārējie Latvijas iedzīvotāji cieš	Var pastāvēt uzskats, ka vairums Latvijas iedzīvotāju nav uzņēmīgi un neprot vai negrib pilnā mērā izmantot visus labumus, ko sniedz dalība ES
10. Latvija Eiropas Savienībā ir otrās šķiras valsts	tas pats, kas 8. apgalvojumam	Latvija neietilpst ES valstu kodolā, jo ir jauna dalībvalsts, kas nav Eirozonas valsts. Pozitīva atbilde nav neloģiska un nepieprasa noraidošu attieksmi pret ES.
11. Rietumvalstis Latviju izmanto savās interesēs	tas pats, kas 8. apgalvojumam	Pozitīvu atbildi uz šo apgalvojumu sniegs arī tas, kurš uzskata, ka starpvalstu sadarbība ir abpusēji izdevīga – iegūst gan Rietumvalstis, gan Latvija.
12. Es pozitīvi vērtēju to, ka PSRS sagruva	PSRS bija jāsaglabājas, un Latvijai bija jāpaliek tās daļai	„Sagrūšana” ir spēcīgs vārds, kas drīzāk asociējas ar to gadu haosu, lai gan varbūt iedzīvotāju skatījumā labāka būtu bijusi pakāpeniskāka, mierīgāka PSRS likvidēšana (ja vien tas būtu bijis iespējams).
Vienkāršiem cilvēkiem Latvijā šobrīd būtu labāk, ja mēs būtu NVS, nevis Eiropas Savienības valsts	Šis apgalvojums ir kopumā korekts
Latvijai kā valstij šobrīd būtu labāk, ja tā būtu NVS, nevis Eiropas Savienības valsts (ir ok)	Šis apgalvojums ir kopumā korekts
Latvijas ekonomikas glābiņš ir ciešāka sadarbība ar Krieviju un NVS valstīm	Latvijas iesaistīšanās Rietumvalstu saimē ir kļūda, iesaistīšanās NVS dotu lielāku labumu	Neapšaubāmi, jo sadarbība (eksports) ir lielāka, jo labāk ekonomikai. Krieviju un NVS nevajag ignorēt, bet izmantot ekonomiskā uzplaukuma veicināšanai Latvijā. Pozitīva atbilde atkal nenozīmē noraidošu attieksmi pret izvēlēto ārpolitikas un ekonomisko kursu.

Autors ir sociālais un organizāciju psihologs, pētījumu metodoloģijas eksperts

Ieteikt šo rakstu? Jā(5)

Man patīk

Populārākie viedokļi

Gatis Ir ļoti nepatīkami redzēt, kā šādas tendenciozas aptaujas tālu izskan ārpus Latvijas robežām. Bija nepatīkami lasīt lietuviešu komentārus zem raksta ar skaļo virsrakstu "Latvieši ilgojas pēc PSRS laikiem" viņu ziņu portālā, protams, vēl "skaistāk" tas izskatījās krievu ziņu portālos, kur šī ziņa vispār (dažas dienas pirms ziņas par šo aptauju parādījās Latvijas masu informācijas līdzekļos) bija topā. Varat tikai minēt, kādi tur bija komentāri. Uzskatu šo "aptauju" par kārtējo ņirgāšanos par šo valsti, par katru no mums. Tas nav tikai nekvalitatīvs darbs, tā ir daļa no gudri organizētas kampaņas, lai mēs noniecinātu paši savu valsti. Un tās noniecināšana pēdējos 20 gadus ir mūsu lielākā kļūda, daudz lielāka, nekā visas pārējās.

+24

2 ATBILDES ATBILDĒT 2.jūlijs 2012 14:07

con brio Cik zemam jābūt izglītības līmenim, lai varētu piekrist, ka Latvijai NVS varētu būt labāk nekā ES un citām tamlīdzīgām atziņām. Es, piemēram, nekad mūžā vairs nevēlētos dzīvot valstiskā veidojumā, ko "vada" "brālīgā" Krievija. Tad nu gan es emigrētu un prasītu jebkurai rietumu valstij politisko patvērumu. Mani nevaldzina ne toreizējā medicīniskā aprūpe, ne tukšie veikali, ne dzelzs priekškars, ne pelēcība un nospiedošais krieviskums visapkārt. Lai arī tajā laikā pagāja visa mana jaunība un jaunībā, kā zināms, zāle ir zaļāka un televizors rāda labāk, tomēr tos laikus es nevēlos. Bet man jau nekad neviens nevienā aptaujā neko nevaicā.

+17

2 ATBILDES ATBILDĒT 2.jūlijs 2012 20:34

IvarsA Pētijuma viens no jautājumiem publikai-Latvija ka neatkariga nacionala
valsts nespej pastavet!?
Vienkārši šarmanti, negācija saknē un formulējums iz sofistu vācelītes a'la -"Tev ir tas, ko Tu neesi pazaudējis. Tu neesi pazaudējis ragus. Secinājums: Tev ir ragi! "

+15

2 ATBILDES ATBILDĒT 2.jūlijs 2012 17:28

Skatīt visus viedokļus → Pievienot viedokli →