Infografika: Attīstības recepte Eiropa 2020 5
Latvijas valdība tagad strādā pie Nacionālā attīstības plāna, kuram jānosaka valsts mērķi un virzība līdz 2020.gadam.
Taču bez šiem iekšējiem meklējumiem Latvija jau ir iesaistīta plašākā Eiropas Savienības attīstības stratēģijas "Eiropa 2020" realizācijā. Tās ietvaros ir izvirzīti Eiropas Savienībai kopumā galvenie līdz 2020.gadam sasniedzamie mērķi, kā arī virkne apakšmērķu, un no šiem kopējiem mērķiem izriet katrai dalībvalstij noteiktie uzdevumi.
Eiropas Komisija regulāri laiž klajā valstu vērtējumus, kur vienlaikus izsaka arī ieteikumus, kā valstis varētu labāk izpildīt savas apņemšanās. Šogad tas tika izdarīts maija beigās, un šie atzinumi var lieti noderēt kā atskaites punkts gan Latvijas attīstības progresam, gan topošajiem pašmāju attīstības plāniem.
Populārākie viedokļi
Žēl, ka korupcijas dēļ R&D pie mums naudu tērēt nebūtu prāta darbs, kaut arī nepieciešams jau būtu ļoti.
.
"..no šiem kopējiem mērķiem izriet katrai dalībvalstij noteiktie uzdevumi."
Vai tiešām uzdevumi?
Dokumentā ir teikts: "Tie (mērķi) nenozīmē atbildības sadali — mērķi ir visiem kopīgi, un tie jāsasniedz, rīkojoties gan ES, gan dalībvalstīm.".
"Eiropas Komisija regulāri laiž klajā valstu vērtējumus, kur vienlaikus izsaka arī ieteikumus, kā valstis varētu labāk izpildīt savas apņemšanās."
Skaisti, bet kur piedāvātajā infografikā ir kaut viens vārds no šiem
ieteikumiem?
Par nodarbinātību.
% no kā? Avoti saka, ka no tiem cilvēkiem, kuri ir vecumā no 20 līdz 64 gadiem. Piedāvātā infografika par šo faktu klusē.
Par emisijām.
Bez atrunas par emisiju sadālījumu, kurš skaidrots dokumentā 2009/406/EK, piedāvātie procentuālie samazinājumi vai palielinājumi pret dažādiem atskaites gadiem ir tukša muldēšana.
Par mācību pārtraukšanu un augstāko izglītību.
% no kā? Dokuments saka - skolu nebeigušo jauniešu īpatsvars. Tas pats dokuments, ka tiek vērtēts, cik cilvēku vecumā no 30 līdz 34 gadiem ir tādi, kuri ieguvuši augstāko izglītību.
Par nabadzības riska robežu.
Dokuments gan runā par to cilvēku skaitu, kuri dzīvo nabadzībā vai ir sociāli atstumti (vai kuriem draud šāds liktenis).
Tieši tāpat ir runa par atšķirībām valstu izmantotajās metodikās, nevis valsts.
Un vēl.
Dokuments runā par pieciem pamatmērķiem, no kuriem kādi ir ar zināmu sadalījumu apakšmērķos. Piedāvātā infografika liek saprast, ka ir astoņi mērķi...
Var jau būt, ka, zināmu apstākļu rezultātā, autors, Pauls Raudseps, nezina, kas ir haltūra, vārda sliktākajā nozīmē. Būtu jauki, ja kāds to varētu viņam izskaidrot.
"..no šiem kopējiem mērķiem izriet katrai dalībvalstij noteiktie uzdevumi."
Vai tiešām uzdevumi?
Dokumentā ir teikts: "Tie (mērķi) nenozīmē atbildības sadali — mērķi ir visiem kopīgi, un tie jāsasniedz, rīkojoties gan ES, gan dalībvalstīm.".
"Eiropas Komisija regulāri laiž klajā valstu vērtējumus, kur vienlaikus izsaka arī ieteikumus, kā valstis varētu labāk izpildīt savas apņemšanās."
Skaisti, bet kur piedāvātajā infografikā ir kaut viens vārds no šiem
ieteikumiem?
Par nodarbinātību.
% no kā? Avoti saka, ka no tiem cilvēkiem, kuri ir vecumā no 20 līdz 64 gadiem. Piedāvātā infografika par šo faktu klusē.
Par emisijām.
Bez atrunas par emisiju sadālījumu, kurš skaidrots dokumentā 2009/406/EK, piedāvātie procentuālie samazinājumi vai palielinājumi pret dažādiem atskaites gadiem ir tukša muldēšana.
Par mācību pārtraukšanu un augstāko izglītību.
% no kā? Dokuments saka - skolu nebeigušo jauniešu īpatsvars. Tas pats dokuments, ka tiek vērtēts, cik cilvēku vecumā no 30 līdz 34 gadiem ir tādi, kuri ieguvuši augstāko izglītību.
Par nabadzības riska robežu.
Dokuments gan runā par to cilvēku skaitu, kuri dzīvo nabadzībā vai ir sociāli atstumti (vai kuriem draud šāds liktenis).
Tieši tāpat ir runa par atšķirībām valstu izmantotajās metodikās, nevis valsts.
Un vēl.
Dokuments runā par pieciem pamatmērķiem, no kuriem kādi ir ar zināmu sadalījumu apakšmērķos. Piedāvātā infografika liek saprast, ka ir astoņi mērķi...
Var jau būt, ka, zināmu apstākļu rezultātā, autors, Pauls Raudseps, nezina, kas ir haltūra, vārda sliktākajā nozīmē. Būtu jauki, ja kāds to varētu viņam izskaidrot.
Latvija dažus mērķus jau pārpildījusi. Tas, par alternatīvo enerģiju gan nav sasniedzams.
Ja tagad alternatīvā dod 32%, tad 40% var sasniegt uzbūvējot Daugavpils HESu. Tomēr, enerģijas patēriņš dubultosies (šobrīd, piemēram, vidējais vācietis tērē 2X vairāk elektrības kā latvietis). Līdz ar to, 40% (ja uzbūvēs Daugavpils HESu) pārvērtīsies 20%.
Ja tagad alternatīvā dod 32%, tad 40% var sasniegt uzbūvējot Daugavpils HESu. Tomēr, enerģijas patēriņš dubultosies (šobrīd, piemēram, vidējais vācietis tērē 2X vairāk elektrības kā latvietis). Līdz ar to, 40% (ja uzbūvēs Daugavpils HESu) pārvērtīsies 20%.
