IR

Zinātnieki konstatējuši, ka patlaban Baltijas jūras stāvoklis ir kritisks - tās dibenā plešas vairāku desmitu tūkstošu kvadrātkilometru lielas mirušās zonas.

Par lielāko piesārņojuma avotu Latvijā (44%) un Lietuvā (64%) cilvēki uzskata dabā un jūrā izmestus cietos atkritumus, bet Igaunijas (31%) iedzīvotāji atzinuši, ka neattīrīti notekūdeņi jūrai nodara vislielāko postu.

Lai arī eksperti uzsver, ka lauksaimniecība ir viens no lielākajiem piesārņojuma avotiem, iedzīvotāji tomēr domā, ka lauksaimniecība rada vismazāko risku - to atzinuši vien 5% Latvijas un Igaunijas, kā arī 4% Lietuvas respondenti. Tikai 1% aptaujāto norādījuši, ka viņiem nerūp, kas piesārņo Baltijas jūru.

Pētījuma rezultāti liecina, ka Baltijas jūru par piesārņotu uzskata 56% Lietuvas un 53% Latvijas iedzīvotāju. Optimistiskāki ir respondenti Igaunijā, piesārņojuma faktu atzīstot tikai 32% gadījumu.

"Tīra jūra ir ne vien vides ieguvums, bet arī ilgtermiņa ekonomiskais ieguvums un iespēja izmantot jūras resursus arī nākotnē," uzsver Ingus Purgalis, Pasaules Dabas fonda jūras un saldūdens programmas vadītājs.

Fonds atgādina, ka ikviens var uzlabot apkārtējās vides stāvokli: 1) virtuvē neizmantojot fosfātus saturošus trauku mazgājamos līdzekļus; 2) iegādāties savvaļā, nevis zivju audzētavā augušas zivis; 3) izvēlēties nemotorizētus pārvietošanās līdzekļus (velosipēdu, airu, burulaivas u.c.); 4) atcerēties, ka jūra nav tualete un izgāztuve; 5) izvēlēties mazāk iepakotas preces vai videi draudzīgu iepakojumu; 6) iesaistīties sabiedriskajās apspriešanās un ziņot par nepilnībām.