IR

Trešdienas agrā rītā vairāk nekā trīs desmiti astronomijas interesentu Rīgas centrā Daugavmalā pie "Swedbank" ēkas caur īpašiem tumšiem filtriem un ar teleskopa palīdzību vēroja unikālu astronomisku parādību - Venēras tranzītu. Šai parādībai trešdienas rītā bija pievērsta arī pasaules mediju uzmanība, jo parasti to var novērot vien reizi cilvēka mūžā jeb ik pēc 105 gadiem.

Venēras slīdēšanu pāri Saules diskam jeb Venēras tranzītu trešdien Latvijā varēja vērot no saullēkta plkst. 4.19 līdz parādības noslēguma brīdim plkst. 7.54.

Uz Latvijas Astronomijas biedrības organizēto Venēras tranzīta vērošanu Daugavas malā pie Vanšu tilta bija ieradušies gan biedrības locekļi, gan ziņkārības dzīti cilvēki. Par spīti mākoņainajām debesīm notikums pulcēja pāri par 30 cilvēku. Daugavmalā pulcējušies interesenti Saules disku pirmo reizi no rīta starp mākoņiem varēja ieraudzīt pulksten 6.44, lai gan no Kurzemes novērošanas vietām tika ziņots, ka debess pamale ir skaidra kopš saullēkta.

Mākoņainais laiks Rīgā tomēr neliedza skatīt Sauli, kas brīžiem parādījās starp mākoņiem. Ar garākiem intervāliem Saulei parādoties, sanākušie interesenti varēja skatīt Venēras slīdēšanu pāri Saules diskam.

Venēras slīdēšanu pāri Saules diskam sanākušie vēroja ar speciāliem tumšas krāsas filtriem, kā arī bija iespēja ielūkoties teleskopā. Vairāki interesenti Venēras tranzītu lūkoja caur fotokameras objektīvu, iemūžinot šo astronomisko notikumu.

"Pirms Venēra pazūd pavisam, interesants ir mirklis, kad tumšais disks pieskaras Saules diskam un izveidojas it kā robs Saules diskā," stāsta astronomijas interesents Mārtiņš Gills. Latvijā, pēc viņa norādītā, šis tā saucamais 3.kontakts notika plkst. 7.37.

Lai arī iepriekšējais Venēras tranzīts bija novērojams relatīvi nesen, 2004.gadā, Venēras pāriešana pāri Saules diskam ir diezgan reti novērojama astronomiska parādība, skaidro Gills. 20.gadsimtā tā nebija notikusi ne reizi. Gills norāda, ka iepriekšējās reizes bija 1639., 1761., 1769., 1874., 1882., 2004. gadā.

Nākamā reize, kad varēs vērot reto astronomisko parādību, būs 2117. gadā. Šāds savdabīgs vairāk nekā gadsimtu garš cikls ar diviem astoņus gadus atstatiem notikumiem veidojas Zemes un Venēras orbītu plakņu novietojuma specifikas dēļ un apriņķošanas periodu attiecības dēļ, norāda Gills.

6.jūnija vakarā Astronomijas biedrība Latvijas Universitātē organizē sapulci par Venēras tranzītu un citām aktualitātēm.