IR

Drošības policijā (DP) par partijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) politiķa Aleksandra Giļmana izteikumiem kādā publikācijā, kurā viņš apšauba Latvijas iedzīvotāju deportāciju, sākts kriminālprocess.

Kriminālprocess sākts pēc Krimināllikuma 74.1. panta - par genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma publisku slavināšanu vai īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma publisku noliegšanu vai attaisnošanu, LETA informēja DP priekšnieka palīdze Kristīne Apse - Krūmiņa. Šis likuma pants vainīgo personu paredz sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar piespiedu darbu.

Process sākts, izskatot Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas valstiskās audzināšanas apakškomisijas iesniegumu.

Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisija nosodīja Giļmana izteikumus, kuros viņš noliedz PSRS veikto Latvijas iedzīvotāju deportāciju traģiskumu un uzsver, ka deportācijas organizējuši latviešu tautības cilvēki. Apakškomisijas deputāti pagājušajā nedēļā notikušajā sēdē nolēma aicināt DP pārbaudīt, vai politiķa izteikumos nav saskatāmi Krimināllikuma pārkāpumi - nacionālā naida kurināšana un noziegumu pret cilvēci attaisnošana, informēja apakškomisijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK).

"Izteikumi, kas zaimo neskaitāmu padomju varas nomocītu cilvēku piemiņu, nav un nevar kļūt par normu Latvijas sabiedrībā. Mēs aicinām žurnālistus, politiķus, sabiedriskā viedokļa veidotājus un citus pilsoņus būt nesaudzīgiem pret šāda veida visatļautību un darīt visu, lai Latvijas politiski represētajiem iedzīvotājiem šādus apvainojumus vairs nebūtu jāpiedzīvo," uzsvēra apakškomisijas priekšsēdētājs.

Apakškomisija īpaši vēršas pie krievu valodā rakstošiem un raidošiem plašsaziņas līdzekļiem, aicinot parādīt, ka Giļmana viedoklis ir rets izņēmums un kļūda, kuram nav atbalsta Latvijā dzīvojošo cittautiešu vidū.

"Vienlaikus vēlamies atvainoties Latvijas politiski represētajiem, ka neatkarīgā Latvijas valstī ir pieļaujama šāda politiķu rīcība. Mūsu pienākums ir darīt visu, lai šādos gadījumos vainīgā persona tiktu saukta pie atbildības un padomju varas nomocīto cilvēku piemiņa tiktu aizstāvēta," atzīst Dzintars.

Kā ziņots, vairākos Krievijas medijos parādījušās publikācijas, attaisnojot Staļina deportācijas, un ar līdzīgiem komentāriem nācis klajā arī Giļmans, apšaubot 1941.gada 14.jūnija politisko represiju traģiskumu. Krieviski iznākošajā laikrakstā "Čas" Giļmans par mītiem nodēvē vairākas lietas, par ko Latvijā tiek runāts saistībā ar šīm represijām.