IR

Latvija, Lietuva un Igaunija uzskata, ka nākamajā ES budžetā Baltijas valstīm jābūt iespējai saņemt vismaz tikpat lielu finansējumu kohēzijas politikas īstenošanai, lai veicinātu straujāku Baltijas valstu ekonomiku pietuvošanos attīstītāko ES reģionu līmenim. Turklāt Baltijas valstīm būtu nepieciešama taisnīgāka lauksaimniecības politika, sevišķi tiešmaksājumu sadalē, piektdien tiekoties ar Eiropas Komisijas prezidentu Žozē Manuelu Barrozu, norādīja Baltijas valstu augstākās amatpersonas.

Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, Igaunijas premjers Andruss Ansips un Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite Briselē piektdien, uzsverot Baltijas valstu kopīgās intereses nākamajā ES daudzgadu budžetā no 2014.-2020.gadam, Barrrozu arī norādījuši, ka nevienas ES dalībvalsts lauksaimnieki nedrīkst saņemt mazāk par 80% no ES vidējā tiešmaksājumu līmeņa.

Barozu pauda izpratni par Baltijas valstu nostāju un apliecināja, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas bažas ir sadzirdētas. Viņš pauda atzinību par Baltijas valstu spēju vienoties par kopīgām prioritātēm un tās vienoti aizstāvēt, informē premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke.

Runājot par kohēzijas politiku, EK prezidents apliecināja EK gatavību meklēt un atbalstīt īpašu risinājumu Baltijas valstīm. Savukārt debatējot par tiešmaksājumiem, Barozu norādīja, ka redz iespējas raudzīties uz kopējo lauksaimniecības politiku kopumā - gan tiešmaksājumiem, gan lauku attīstību.