IR

Ir pagājis gads, kopš Latvija nekad vairs nebūs tāda kā agrāk. Ir pagājis gads, kopš mana dzīve nekad vairs nebūs tāda kā agrāk.

Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera 2011. gada 28. maija rīkojums nr.2 man bija negaidīts. Mans viedoklis par Valdi Zatleru kā prezidentu nebija īpaši spožs. Līdzīgi daudziem, uzskatīju, ka viņam nepietiks dūšas patriekt mums līdz kaklam apnikušo, aroganto cilvēku pārsātināto Saeimu, kas sevi nicīgi dēvēja par tautas priekšstāvjiem. Es kļūdījos. Es nenovērtēju Valdi Zatleru un - kā nu jau zinu - arī viņa komandu.

Kad Rīkojums nr.2 tomēr tika izdots, man bija sajūta kā 1990. gadā. Tās izjūtas - brīvības, vienotības un piederības elpu, pārliecību par saviem spēkiem, es atceros ļoti labi. Pirms gada šai sajūtai pievienojās nesatricināma pārliecība, ka ir laiks. Laiks ņemt lietas savās rokās, lai maniem bērniem un mazbērniem būtu vieta savā zemē, kur runāt latviski, dzīvot latviski, būt lepniem par savu latvietību un nebūtu jādodas trimdā pārticīgas dzīves meklējumos. Vēl vairāk. Pēc īsa brīža izrādījās, ka es ar savu pārliecību nebiju viens. Daudzi no mums un jums runāja par pārmaiņu nepieciešamību, par iesaistīšanos un bija pārliecināti par „ tagad vai nekad" brīdi savā un visas Latvijas dzīvē. Līdzīgās diskusijās izveidojās arī Reformu partijas "kodols". Tālākā notikumu attīstība līdz vēlēšanām un šai dienai nu jau ir vēsture.

Mūsu mazbērni par Rīkojumu Nr. 2 noteikti mācīsies savās jaunāko laiku vēstures grāmatās. Doma, ka varēšu viņiem izstāstīt, kā "patiesībā viss bija", protams, ir īpaša.

Bet vēl īpašāka ir sajūta, ka piedalos un dodu savu ieguldījumu Latvijas attīstībai.

Esmu gandarīts, ka šī, trešā Valda Dombrovska valdība fundamentāli atšķiras no iepriekšējām. Pirmkārt, ar to, ka tajā nav vai gandrīz nav atsevišķu personu vai personu grupu interešu ietekmes. Politikas un žurnālistikas „dinozauri" var saukt ministrus par kamikadzēm, par muļķiem, kas nezina, kā politikā nauda jāpelna vai lietot citus sulīgus epitetus, bet ministru lēmumus neietekmē atsevišķu cilvēku vai uzņēmumu šauras intereses, kas būtu pretrunā ar visas sabiedrības interesēm. Tas nenozīmē, ka valdības darbā nav kļūdu un šie ministri nekļūdās, balansējot dažādu lobiju spiedienu - noteikti kļūdās un tieši kur, parādīs laiks. Tomēr ir starpība starp konkrētu interešu likšanu virs visiem citiem apsvērumiem un atsevišķām, pieļautām kļūdām. 

Otrkārt, latviešiem nav jākaunas par nevienu šīs valdības ministri vai ministru, kas nespētu ar godu pārstāvēt savu valsti ārpus Latvijas. "Nothing special" un vēl šādi tādi laiki Latvijā ir beigušies un ir pamats domāt, ka uz neatgriešanos. Treškārt, esmu pārliecināts, ka patlaban ir iespēja un līdz ar to arī milzīga atbildība atjaunot sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei un pašvaldībām. Ja kādi mikropolitiski apstākļi nepārtrauks šīs valdības darbu līdz nākamajām vēlēšanām, tad nav šaubu, ka izdosies radīt pārmaiņas, virzot iedzīvotāju uzticības vektoru pozitīvā virzienā.

Valdis Zatlers daudziem no jums un mums deva iespēju. Valdis Zatlers deva iespēju arī personīgi man. Viņš un partijas komanda man deva iespēju strādāt Latvijai līdz tam man neaizsniedzamā līmenī. Šis izaicinājums nāca man skaistā un personīgi piepildītā brīdī, kad kopā ar sievu pasaulē gaidījām mūsu brīnišķīgās meitas. Nevar noliegt, ka šāda apstākļu un notikumu sakritība tikai nostiprināja manu vēlēšanos domāt un darīt, lai mūsu bērni dzīvotu dinamiskākā un zaļākā Latvijā, kā mēs to saņemam no saviem vecākiem. Tas ir ikvienas paaudzes uzdevums.

Kas tālāk? Ministra darbam ir sava specifika, tomēr tas pēc satura ir un paliek vadītāja darbs. Tas man nav jauns vai neierasts un esmu gandarīts, ka varu izmantot savas biznesa vadības zināšanas un pieredzi Latvijas reģionu attīstībai. Mēs visi katru dienu strādājam ne tikai savā, savas ģimenes vai uzņēmuma labā. Darba steigā mēs arī reti aizdomājamies par cilvēkiem, kuru pašaizliedzīgā rīcība būs iedvesmo, sapurina un mudina izkāpt ārpus savas komforta zonas, negaidīt uz apkārtējiem, bet nākt ar iniciatīvu pašiem. Un tādu cilvēku mums apkārt ir pietiekami daudz. Vai mēs viņus novērtējam, vai viņu uzdrīkstēšanās ir no šā laika jeb jau no nākotnes spēka, tas lai paliek kā jautājums.

Ir pagājis gads, kopš Latvija nekad vairs nebūs tāda kā agrāk. Ir pagājis gads, kopš mana dzīve nekad vairs nebūs tāda kā agrāk. Un es saku paldies Valdim Zatleram par drosmi. Personīgu un valstisku drosmi mainīt mūsu Latviju.

Autors ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (Reformu partija)