Iesniegtie Reformu partijas priekšlikumi paredz, ka turpmāk bezvalstnieku vai nepilsoņu bērni uzreiz tiks reģistrēti kā Latvijas pilsoņi, vienlaikus saglabājot vecākiem tiesības paust savu gribu reģistrēt bērnu kā Latvijas nepilsoni.
==============================================
Un "Nacionālā apvienība" šim nodevīgajam absurdam piekritīs?
Kas gan ir šie potenciālo nepilsoņu vecāki, kuri pat 2012. gadā (!) joprojām ir IZVĒLĒJUŠIES nenokārtot nožēlojami vienkāršo naturalizācijas eksāmenu (vai nopirkt kā Kravcovs)? Kādā vidē uzaugs šie "kā pilsoņi reģistrētie" bērni?
Tātad atkal kreisā marksistu (mūsdienu "liberāļu") pieeja:
VISPIRMS izmainām likumu, un tad SĀKAM CERĒT, ka ļaudis "pratīsies" - ignorējot to, ka reālā dzīve (apstākļi) darbosies pretēji "ideālistiskajai" iecerei.
Zatlera šaika acīmredzot lolo cerības, ka daļa SC un Lindermana elektorāta nobalsos par viņiem.
Redz, kur pavisam svaigs "Reformu partijā" valdošās domāšanas piemērs:
"Latvieši un krievi, kā arī citas mazākumtautības Latvijā ir dzīvojušas gadu simteņiem. Mēs esam viens otru labi iepazinuši un savstarpēji mijiedarbojušies, kā arī papildinājuši viens otru. Faktiski mēs esam dzīvojuši arī kopīgā kultūras telpā, kas mums dod unikālas priekšrocības vieglāk saprasties."
reformupartija.lv/201...
Šos vārdus nupat, 23. maijā, "Krievu kultūras dienās" teikusi nozīmīga zatleristu pārstāve Inga Bite, Saeimas priekšsēdētājas biedre.
titania.saeima.lv/per...
Un vēl:
"I. Bite uzsvēra, ka krievu kultūras dienu tradīcija, kas TIKA ATJAUNOTA PAGĀJUŠAJĀ GADĀ [nu nekāda sakara ar Krievijas "soft power" (tautiešu) politiku - Haris], bet savulaik izveidota 1925. gadā pati par sevi jau ir kļuvusi par kultūras sastāvdaļu; par vērtību, kuru nepieciešams saglabāt, lolot un attīstīt.
Saeimas priekšsēdētājas biedre pauda gandarījumu, ka Krievu kultūras dienas var piedāvāt Latvijā dzīvojošiem cilvēkiem tik bagātīgu un piesātinātu kultūras programmu [joprojām nekāda sakara ar Krievijas "soft power" (tautiešu) politiku - Haris] – sākot no izstādēm, koncertiem, priekšnesumiem, un beidzot ar konferencēm un reģionālās programmas pasākumiem.
Koalīcija atbalsta izmaiņas Pilsonības likumā
Viedokļi
Neesmu iedziļinājusies jautājumā, kā šobrīd piešķir pilsonību nepilsoņu bērniem, bet pēc raksta teksta var noprast, ka arī tagad jebkurš pēc 1991. gada dzimis bērns ir pilsonis. Neredzu iemeslu tagad "cepties" par grozījumiem, jo visumā tie ir ļoti pozitīvi - ārzemju latvieši jau sen ir pelnījuši dubultpilsonību!
Lietuvas prezidente uzliek veto Pilsonības likuma grozījumiem par dubultpilsonības piešķiršanu
Esot ASV, pirms NATO galotņu samita Čikāgā, kas norisinājās š.g. 20.—21.maijā, Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite tikās ar Amerikas lietuviešiem, un izteica brīdinājumu, ka pieļaujot dubultpilsonību, to censtos iegūt arī cilvēki no Austrumvalstīm, - „teritorijās, kurām mēs vēl nevaram uzticēties”.
Valsts vadītāja apgalvoja, ka pati ir šim priekšlikumam atvērta un vēlas, lai „Lietuvas pilsoņu kļūtu arvien vairāk”.
„Bet es vēlētos, lai jūs saprastu – šis jautājums ir jutīgs ne tikai tādēļ, ka mūsu Konstitūcija visai skaidri nosaka, ka dubultpilsonība izņēmuma kārtā pieļaujama tikai atsevišķos gadījumos, bet es vēlētos arī atgādināt, ka mūsu potenciālie pilsoņi dzīvo ne tikai Amerikā un Rietumvalstīs, bet arī Austrumos”, - ASV dzīvojošajiem lietuviešiem sacīja prezidente.
„Likuma grozījumi, kas bija iesniegti izsludināšanai, paredzēja, ka pilsonību viegli iegūt var arī tie, kuri dzīvo teritorijās, kurām mēs diemžēl vēl nevaram uzticēties. Atvērdami durvis, mēs tās atvērtu visiem”, - sacīja D.Grībauskaite tikšanās laikā, kura bija sarīkota pirms NATO galotņu samita Čikāgā.
Prezidente apgalvoja, ka ir bijusi spiesta uzlikt veto grozījumiem par dubultpilsonību pēc tam, kad ticis saņemts konstitucionālo tiesību ekspertu atzinums.
2006.gada rudenī Konstitucionālās tiesa sniedza skaidrojumu, ka atbilstoši Konstitūcijai dubultpilsonība pieļaujam tikai retos izņēmuma gadījumos, un likuma normas, kas paredz plašāku dubultpilsonības pieļaušanu, ir pretrunā ar valsts pamatlikumu. Lietuvas pilsonības jautājumi ir noteikti tajā Konstitūcijas nodaļā, kuru manīt var tikai rīkojot referendumu.
Atbilstoši pašreiz spēkā esošajam Pilsonības likumam dubultpilsonība pieļaujama tām personām, kuras Lietuvu pametušas līdz neatkarības atjaunošanai 1990.gadā, kā arī tām personām, kuras pilsonību ieguvušas automātiski - piedzimstot vai laulību ceļā. Tiem, kuriem dubultpilsonība bijusi jau no dzimšanas, sasniedzot pilngadību, trīs gadu laikā jāizlemj, kuru no pilsonībām izvēlēties. Dubultpilsonība nevar būt tiem Lietuvas pilsoņiem, kuri labprātīgi izbrauca no Lietuvas pēc tās neatkarības atjaunošanas 1990.gada 11.martā, un pēc savas vēlēšanās ir ieguvuši citas valsts pilsonību.
Lietuvas Seims bija atbalstījis Pilsonības likuma jauno redakciju, kas paredzēja dubultpilsonības piešķiršanu emigrantiem, kuri bija kļuvuši par kādas no Eiropas Savienības vai NATO dalībvalsts pilsoņiem, taču prezidente uzlika veto šim likumprojektam, argumentējot, ka tas ir pretrunā Lietuvas Konstitūcijai.
(avots BNS, tulkojums no delfi.lt)
Esot ASV, pirms NATO galotņu samita Čikāgā, kas norisinājās š.g. 20.—21.maijā, Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite tikās ar Amerikas lietuviešiem, un izteica brīdinājumu, ka pieļaujot dubultpilsonību, to censtos iegūt arī cilvēki no Austrumvalstīm, - „teritorijās, kurām mēs vēl nevaram uzticēties”.
Valsts vadītāja apgalvoja, ka pati ir šim priekšlikumam atvērta un vēlas, lai „Lietuvas pilsoņu kļūtu arvien vairāk”.
„Bet es vēlētos, lai jūs saprastu – šis jautājums ir jutīgs ne tikai tādēļ, ka mūsu Konstitūcija visai skaidri nosaka, ka dubultpilsonība izņēmuma kārtā pieļaujama tikai atsevišķos gadījumos, bet es vēlētos arī atgādināt, ka mūsu potenciālie pilsoņi dzīvo ne tikai Amerikā un Rietumvalstīs, bet arī Austrumos”, - ASV dzīvojošajiem lietuviešiem sacīja prezidente.
„Likuma grozījumi, kas bija iesniegti izsludināšanai, paredzēja, ka pilsonību viegli iegūt var arī tie, kuri dzīvo teritorijās, kurām mēs diemžēl vēl nevaram uzticēties. Atvērdami durvis, mēs tās atvērtu visiem”, - sacīja D.Grībauskaite tikšanās laikā, kura bija sarīkota pirms NATO galotņu samita Čikāgā.
Prezidente apgalvoja, ka ir bijusi spiesta uzlikt veto grozījumiem par dubultpilsonību pēc tam, kad ticis saņemts konstitucionālo tiesību ekspertu atzinums.
2006.gada rudenī Konstitucionālās tiesa sniedza skaidrojumu, ka atbilstoši Konstitūcijai dubultpilsonība pieļaujam tikai retos izņēmuma gadījumos, un likuma normas, kas paredz plašāku dubultpilsonības pieļaušanu, ir pretrunā ar valsts pamatlikumu. Lietuvas pilsonības jautājumi ir noteikti tajā Konstitūcijas nodaļā, kuru manīt var tikai rīkojot referendumu.
Atbilstoši pašreiz spēkā esošajam Pilsonības likumam dubultpilsonība pieļaujama tām personām, kuras Lietuvu pametušas līdz neatkarības atjaunošanai 1990.gadā, kā arī tām personām, kuras pilsonību ieguvušas automātiski - piedzimstot vai laulību ceļā. Tiem, kuriem dubultpilsonība bijusi jau no dzimšanas, sasniedzot pilngadību, trīs gadu laikā jāizlemj, kuru no pilsonībām izvēlēties. Dubultpilsonība nevar būt tiem Lietuvas pilsoņiem, kuri labprātīgi izbrauca no Lietuvas pēc tās neatkarības atjaunošanas 1990.gada 11.martā, un pēc savas vēlēšanās ir ieguvuši citas valsts pilsonību.
Lietuvas Seims bija atbalstījis Pilsonības likuma jauno redakciju, kas paredzēja dubultpilsonības piešķiršanu emigrantiem, kuri bija kļuvuši par kādas no Eiropas Savienības vai NATO dalībvalsts pilsoņiem, taču prezidente uzlika veto šim likumprojektam, argumentējot, ka tas ir pretrunā Lietuvas Konstitūcijai.
(avots BNS, tulkojums no delfi.lt)
Lai pievienotu viedokli ⎯
vai
Vēl par šo tēmu
-
Krievija kritizē pieņemtos Pilsonības likuma grozījumus 32
Latvija kaimiņvalsts apgalvojumus dēvē par maldināšanu
-
Maldu kampaņa ap Pilsonības likumu 28
Mēģinās ietekmēt arī Valsts prezidentu
-
Radars Latvijā 0
Nedēļas notikumi Latvijā
-
Saeima sakārto dubultās pilsonības jautājumu 20
Pret valstsnācijas jēdzienu Nepilsoņu congress, pret balsoja SC frakcija
-
Latviešiem un līviem varēs būt dubultā pilsonība 16
Taču viņiem būs jāapliecina konkrētas trīs lietas