IR

Iepazīstoties ar Saeimā iesniegtajiem valdības piedāvātajiem nodokļu grozījumiem, rodas iespaids, ka tie nav pašas valdības sagatavoti.

Ja tik tiešām valdības prioritātes ir ekonomikas konkurētspējas uzlabošana un eksporta veicināšana, kā arī cīņa ar ēnu ekonomiku un uzņēmējdarbības vides uzlabošana, kā to savā atskaitē Saeimai uzsvēra Ministru prezidents, tad valdības piedāvātajos nodokļu grozījumos būtu jāveic nozīmīgas izmaiņas.

Piedāvātās PVN izmaiņas nedos nekādu labumu uzņēmēju konkurētspējas veicināšanai, arī iespaids uz inflāciju būs īslaicīgs. Inflācijas bremzēšanai būtu jāizmanto pavisam citi instrumenti. Esošajā situācijā tā vispār nebūtu jābremzē, jo tās pieaugums ir saistīts ar tautsaimniecības ekonomiskās izaugsmes procesiem, tāpēc tās izaugsmes potenciāls ir niecīgs - stāsti par „burbuļa" draudiem ir pilnīgas aplamības vai fundamentāla neizpratne par notiekošajiem ekonomiskajiem procesiem valstī.

Tāpēc pareizāk būtu bijis visu šo izmaiņu fiskālo efektu virzīt uz darbaspēka nodokļu samazināšanu, kuru veicot prasmīgi, varētu panākt vērā ņemamu darbaspēka nodokļu samazināšanu.

Ja valdība tomēr uzstāj, ka nodokļu izmaiņas ir jāsāk ar PVN samazināšanu, tad tā būtu jāveic nevis par 1% uz visām precēm, bet jāvirza uz atsevišķām sabiedrībai svarīgām preču grupām, panākot tur jau jūtamu cenas samazinājumu.

Tāpat arī valdības piedāvātās IIN nodokļa izmaiņas - samazināt likmi par 1-2% gadā - neradīs nekādu motivāciju uzņēmējiem nākt arā no „ēnu ekonomikas". Tas ir tas pats, kas lēnām vilkt laukā no dzelmes cilvēku, cerot, ka viņš sāks elpot, ūdens virsmu nesasniedzis.

Tāpēc pareizāk būtu visu šā nodokļa izmaiņu fiskālo efektu virzīt uz neapliekamā minimuma paaugstināšanu un atvieglojumu palielināšanu par apgādībā esošajiem, tādejādi nodrošinot jūtamu reālās nodokļu nastas samazinājumu cilvēkiem ar mazām algām un strādājošajām ģimenēm ar bērniem, kas tādejādi būtu lielākie šo nodokļu izmaiņu labumu guvēji.

Lai gan valdības priekšlikumi Saeimā tika iesniegti nakti pirms to apstiprināšanas Saeimā un parlamenta deputātiem tika dota tikai viena diena iesniegt savus priekšlikumus par valdības piedāvātajiem nodokļu grozījumiem, esmu iepazinies ar šo grozījumu aprēķiniem, ieguvis informāciju par reālajiem budžeta ieņēmumiem, esošo normatīvo regulējumu tajos (ieskaitot Eiropas prasības) un reālajām valsts iespējām tos piemērot. Balstoties uz tiem, esmu sagatavojis un iesniedzis Saeimai savu alternatīvo nodokļu grozījumu paketi, kura paredz sekojošo.

Grozījumi PVN būtu jāveic atsevišķās preču/pakalpojumu grupās, ievērojot valdības paustās prioritātes. Atbilstoši valdības paredzētajiem fiskālajiem ietvariem ir iespējams īstenot sekojošu PVN likmju piemērošanu:

Elektrība mājsaimniecībām - 12%;

Medikamentiem- 5%;

Zīdaiņiem paredzētajiem produktiem - 5%;

Mācību literatūrai - 5%;

Sabiedriskā transporta pakalpojumiem iekšzemē - 5%;

Siltumenerģijas piegādēm iedzīvotājiem -5%.

Tāpat izmitināšanas pakalpojumiem tūristu mītnēs PVN nodokļu likme būtu samazināma uz 5%, jo tā ir viena no retajām iespējām, kad ar PVN nodokļa izmaiņām mēs varam stiprināt savu uzņēmēju konkurētspēju un atbalstīt nozari, kas pēc būtības rada eksporta produktu (pakalpojumu).

Savukārt, lai labums no IIN izmaiņām visvairāk tiktu novirzīts uz strādājošajām ģimenēm, nepieciešams noteikt, ka 2013.gadā atvieglojumu apjomu par apgādājamo jāpalielina vismaz līdz Ls 100, bet līdz 2015.gadam to palielināt vismaz līdz Ls 200 par apgādājamo. Nosakot ar nodokli neapliekamo minimumu, palielināt vismaz līdz Ls 100 līdz 2014.gadam. Tādejādi reālā IIN likme Ls 200 algai samazinātos līdz 12,5% - padarot Latviju konkurētspējīgāku Baltijas mērogā, jo pašlaik augstākā neapliekamā minimuma likme Baltijā ir Ls 90. Tas motivētu uzņēmējus legalizēt „mazās algas".

Šo grozījumu summārais fiskālais efekts budžetā iekļaujas valdības paredzēto grozījumu fiskālā efekta ietvaros. Un nav ne tehnisku, ne juridisku šķēršļu, kas liegtu to īstenot.

Svarīgi ir atzīmēt, ka šādas izmaiņas neatstās nevēlamu iespaidu uz pašvaldību budžetiem, jo likums nosaka, ka MK, lemjot par neapliekamā minimuma un atvieglojumu izmaiņām, ir jāveic atbilstošas korekcijas budžetā, lai no tā neciestu pašvaldību budžeta ieņēmumi.

Autors ir 11.Saeimas deputāts (Saskaņas centrs)