Cik nu ilgi bez akka/laa utml. organizāciju PRščikiem ? :)
Cien. Reini, tad nu kur Jums ir līgumi un uz kāda pamata tieši Jūsu organizācija pārstāv šos autorus ? Kur ir kaut kādas noteiktas tāmes pēc kurām autori saņem atlīdzību par savām dziesmām ? Un pats beidzamais, bet labākais, kāda ir tā starpība kuru Jūs par šo ''nesavtīgo'' aizstāvēšanu paturat paši sev, tā teikt algām un ''amortizācijai'' ?!
P.S. Jums konkurenti parādījušies LaiPa vai kā tur viņus sauc...Laikam jau plēšanas bizness pa divi lāgi no katras dziesmas plaukst un zeļ, tikai ceru, ka autori sapratīs, no šīs negausības cietīs viņi paši, ne jau treknie ''aizstāvji'' !
Par mūziku sabiedriskajā transportā un ne tikai
Viedokļi
1) Radio stacijas jau vienreiz ir samaksaajushas autortiesiibu maksu, kaapeec tas jaadara veelreiz klausiitaajiem?
2) Jau taa latvieshu muuziku klausiijaas tikai paakji un shoferi ar ruutainiem flanelja krekliem un iespiileetiem veedeeriem kombineetaa dermantiina vestee. Tagad pat tie neklausiisies. Kazha varees gaudot viens pats dushaa.
2) Jau taa latvieshu muuziku klausiijaas tikai paakji un shoferi ar ruutainiem flanelja krekliem un iespiileetiem veedeeriem kombineetaa dermantiina vestee. Tagad pat tie neklausiisies. Kazha varees gaudot viens pats dushaa.
Tiesību normas tomēr būtu jāinterpretē saprātīgi, ņemot vērā arī to mērķi un jēgu. Normālā situācijā taču skaidrs, ka radio ir domāts raidīšanai ēterā. Tas nozīmē, ka to var uztvert jebkurš visā apraides aptveršanas zonā jebkurā vietā. Autoram, kurš ļauj savu darbu izplatīt ar radio starpniecību, jau būtu jābūt skaidram, ka viņa darbs var tikt uztverts arī publiskās vietās. Reti tāds gadījums būs, ka radio klausīsies viena persona absolūti skaņu izolējošā telpā. Turklāt radio nereti pārraida ne tikai mūziku, bet arī ziņas, dažādus raidījumus u.tml. Tos klausīties atsevišķi, pilnībā izslēdzot mūzikas klausīšanos, ir gandrīz neiespējami. Vienlaikus radio pilda arī sabiedrības informēšanas funkciju, piemēram, ārkārtas gadījumos. Līdz ar to ierobežot radio vai sabiedriskā TV uztveršanu, pieprasot par to atlīdzību, nav samērīgi.
Autoram, kurš ir ļāvis radio savu darbu izplatīt un radio par raidīšanu jau ir samaksājusi, jābūt pašsaprotamam, ka to klausīsies, tostarp publiski. Nav saskatāms nekāds apdraudējums autora mantiskajām interesēm, ja radio klausās sabiedriskajā transportā vai taksī u.tml. Ārkārtīgi piekasīgi varētu vērtēt vai radio pārraidītā mūzika tieši netiek izmantota komercdarbībai. Tad vēl varētu apsvērt, vai būtu jāmaksā. Tomēr neviens jau neizvēlēsies sabiedrisko transportu tālab, ka tajā skan radio... Un klausoties publiskā vietā brīvi uztveramu radio ne jau autoram būtu tā piekrišana jāprasa, drīzāk publiskajā vietā esošajiem cilvēkiem.
Autoram, kurš ir ļāvis radio savu darbu izplatīt un radio par raidīšanu jau ir samaksājusi, jābūt pašsaprotamam, ka to klausīsies, tostarp publiski. Nav saskatāms nekāds apdraudējums autora mantiskajām interesēm, ja radio klausās sabiedriskajā transportā vai taksī u.tml. Ārkārtīgi piekasīgi varētu vērtēt vai radio pārraidītā mūzika tieši netiek izmantota komercdarbībai. Tad vēl varētu apsvērt, vai būtu jāmaksā. Tomēr neviens jau neizvēlēsies sabiedrisko transportu tālab, ka tajā skan radio... Un klausoties publiskā vietā brīvi uztveramu radio ne jau autoram būtu tā piekrišana jāprasa, drīzāk publiskajā vietā esošajiem cilvēkiem.
Autortiesību likums
www.likumi.lv/doc.php...
53.pants. Raidorganizāciju tiesības
(1) Raidorganizācijām attiecībā uz saviem raidījumiem ir izņēmuma tiesības:
1) publiskot raidījumus par maksu vai vietās, kuras sabiedrībai pieejamas par maksu, vai vietās, kuru īpašnieki vai valdītāji izmanto raidījumus apmeklētāju piesaistīšanai;
........
(2) Par atļauju izmantot raidījumus un par to izmantošanu šā panta pirmajā daļā norādītajos gadījumos raidorganizācija saņem atlīdzību.
------
Jautājums raksta autoram: vai augstāk minētais nozīmē, ka AKKA/LAA iekasē naudu raidorganizāciju vārdā un par labu tām?
Jau iepriekš paldies par atbildi.
www.likumi.lv/doc.php...
53.pants. Raidorganizāciju tiesības
(1) Raidorganizācijām attiecībā uz saviem raidījumiem ir izņēmuma tiesības:
1) publiskot raidījumus par maksu vai vietās, kuras sabiedrībai pieejamas par maksu, vai vietās, kuru īpašnieki vai valdītāji izmanto raidījumus apmeklētāju piesaistīšanai;
........
(2) Par atļauju izmantot raidījumus un par to izmantošanu šā panta pirmajā daļā norādītajos gadījumos raidorganizācija saņem atlīdzību.
------
Jautājums raksta autoram: vai augstāk minētais nozīmē, ka AKKA/LAA iekasē naudu raidorganizāciju vārdā un par labu tām?
Jau iepriekš paldies par atbildi.
Meli un nepārliecina. Pirmkārt ēters nav nodalāms no apkārtējās vides. Tiesības raidīt ēterā nozīmē visu informāciju spēt nogādāt līdz ikvienam valsts iedzīvotājam uztveršanas robežās, par ko starp citu arī ir jau saņemta licence. Tad jau ja runājam par intelektuālo īpasumu šādā veidā, tad lai iedzīvotāji publiski lasītu žurnālus ar autoru fotogrāfijām, būtu jāmaksā un kur tik vēl ne. Butībā būtu jamaksā par jebkuru autora darba publisku parādīšanos... Īsāk sakot - lasiet, skatieties un klausieties tikai un vienīgi savās mājās, bet ne publiski. Absurds!
Pie kam ja vēl par kafejnīcām var diskutēt, tad darba vietu cilvēki pielnīgi noteikti neizvēlas pēc atskaņotā radio, sabiedrisko transportu tāpat. Ir tomēr jāanalizē, kur publiska vieta ir vienkārši publiska vieta, kurā radio ir pieejams jebkurā gadījumā, un kur mūzika kļūst pat biznesa sastāvdaļu.
Un tad vēl autortiesību aizstāvji nesaprot, ka jebkurš publisks atskaņojums ir mūziķa reklāma. nu nesaprotu un viss. Kā tādi cirvīši, jo tač naudiņa tek pa reni par neko. Un te nu pašiem autoriem vajadzētu pajautāt, kur viņi būs pēc pāris gadiem, ja viņus nekur nedzirdēs? Es teiktu, ka renstelē.
Pie kam ja vēl par kafejnīcām var diskutēt, tad darba vietu cilvēki pielnīgi noteikti neizvēlas pēc atskaņotā radio, sabiedrisko transportu tāpat. Ir tomēr jāanalizē, kur publiska vieta ir vienkārši publiska vieta, kurā radio ir pieejams jebkurā gadījumā, un kur mūzika kļūst pat biznesa sastāvdaļu.
Un tad vēl autortiesību aizstāvji nesaprot, ka jebkurš publisks atskaņojums ir mūziķa reklāma. nu nesaprotu un viss. Kā tādi cirvīši, jo tač naudiņa tek pa reni par neko. Un te nu pašiem autoriem vajadzētu pajautāt, kur viņi būs pēc pāris gadiem, ja viņus nekur nedzirdēs? Es teiktu, ka renstelē.
>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>
Un tad vēl autortiesību aizstāvji nesaprot, ka jebkurš publisks atskaņojums ir mūziķa reklāma. nu nesaprotu un viss. Kā tādi cirvīši, jo tač naudiņa tek pa reni par neko. Un te nu pašiem autoriem vajadzētu pajautāt, kur viņi būs pēc pāris gadiem, ja viņus nekur nedzirdēs? Es teiktu, ka renstelē.
>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>
Zelta vārdi. Nekad nepirkšu (CD vai koncerta formā, nav svarīgi) to, ko nepazīstu. Ne jau tāpēc, ka nepatiktu, bet tapēc, ka nezinu, kas tas ir.
Un tad vēl autortiesību aizstāvji nesaprot, ka jebkurš publisks atskaņojums ir mūziķa reklāma. nu nesaprotu un viss. Kā tādi cirvīši, jo tač naudiņa tek pa reni par neko. Un te nu pašiem autoriem vajadzētu pajautāt, kur viņi būs pēc pāris gadiem, ja viņus nekur nedzirdēs? Es teiktu, ka renstelē.
>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>
Zelta vārdi. Nekad nepirkšu (CD vai koncerta formā, nav svarīgi) to, ko nepazīstu. Ne jau tāpēc, ka nepatiktu, bet tapēc, ka nezinu, kas tas ir.
Labi, ir saprotams, ka "..muzikālu darbu autoriem ir ekskluzīvas tiesības uz savu darbu publisku izpildīšanu".
Jautājums ir vai autortiesību aģentūras patvaļīgi nepaplašina jēdzienu "publiska izpildīšana"? Ja es klausos radio, un pa atvērto logu to dzird garāmgājējs, tad diez vai tā ir publiska izpildīšana. Līdzīgi ir ar autobusu vadītājiem - ja kāds pasažieris, kas atrodas tuvāk vadītāja kabīnei, dzird radio, tad tā vēl nav publiska izpildīšana. Es pat pieļauju, ka jebkurš autors kaunētos, ja viņa darbi publiski tiktu izpildīti tādā kvalitātē, kādā tos dzird šie daži pasažieri.
Jautājums ir vai autortiesību aģentūras patvaļīgi nepaplašina jēdzienu "publiska izpildīšana"? Ja es klausos radio, un pa atvērto logu to dzird garāmgājējs, tad diez vai tā ir publiska izpildīšana. Līdzīgi ir ar autobusu vadītājiem - ja kāds pasažieris, kas atrodas tuvāk vadītāja kabīnei, dzird radio, tad tā vēl nav publiska izpildīšana. Es pat pieļauju, ka jebkurš autors kaunētos, ja viņa darbi publiski tiktu izpildīti tādā kvalitātē, kādā tos dzird šie daži pasažieri.
Ja palasās apkārt, tad LV nav vienīgā, kurā likums šādi tiek interpretēts, tā ka mūsu darboņiem esot precedentam ir brīvas rokas piekopt šādu praksi.
Cik ir runāts ar autoriem tad šī augsti cien. organizācija ir labums tikai un vienīgi lielajiem popmūzikas ārtistiem, jo mazajiem iznāk vairāk maksāt pašiem savas izpildes nodevas, koncertu maksas utt. lai skaitītos par viņu biedriem. Plēš tātad nevis pa divi lāgi, bet pa visi trīs.
Un vēl vajadzētu taču beidzot ķerties klāt pie mobilo telefonu zvanu signāliem, tur nu ir viena vienīga publiska izpildīšana un neskaitās tas, ka mūzika ir pirkta, publsiska izpildīšana ir cita lieta.
Cik ir runāts ar autoriem tad šī augsti cien. organizācija ir labums tikai un vienīgi lielajiem popmūzikas ārtistiem, jo mazajiem iznāk vairāk maksāt pašiem savas izpildes nodevas, koncertu maksas utt. lai skaitītos par viņu biedriem. Plēš tātad nevis pa divi lāgi, bet pa visi trīs.
Un vēl vajadzētu taču beidzot ķerties klāt pie mobilo telefonu zvanu signāliem, tur nu ir viena vienīga publiska izpildīšana un neskaitās tas, ka mūzika ir pirkta, publsiska izpildīšana ir cita lieta.
Vislielākie zaudētāji būs tieši tie, kas vēlas būt vislielākie ieguvēji - autori un viņu tiesību pārstāvētāji. Klausītāju loks samazināsies, līdz ar to samazināsies radio auditorija un sekojoši arī samazināsies autoru un viņu pārstāvju ieņēmumi. Nu un, protams, samazināsies ar radio reklāmas ieņēmumi.
Tieši tā. Radio reitingi arī tiek noteikti pēc to noslodzes. Ja mazināsies to klausīšanās, mazināsies reklāmas laika pārdošana. Autoru darbi arī paliks nevienam nezināmi, un neviens viņu ierakstus neiegādāsies, kā arī koncertus neapmeklēs. Es, piemēram, būtu laimīgs, ja manu mūziku raidītu pa radio un to dzīrdētu maksimāli daudz klausītāju, t.sk., publiski.
Šīs te aktivitātes internetlaikmetā, kad, praktiski, jebkuru mūziku vai filmu var nopumpēt, atgādina runas par automobiļu aizliegšanu zirgu transporta īpašnieku interesēs.
Autortiesības jāaizsargā, bet, jāmeklē tam adekvāts veids un forma, jo šī te ir novecojusi, to jau pierāda arī audioierakstu pārdošanas samazināšanās.
Un, vēlams, bez tādiem starpniekiem, kā AKKA, kuras, faktiski, ir parazīti.
Daudzi mūziķi izliek internetā savus darbus, un katrs, kas pumpē, samaksā, cik var, un viss ir OK, nav jābaro neviens starpnieks, un viss pa tiešo aiziet mūziķiem.
Aizliedzot klausīties radio, tiek, zināmā mērā, ierobežota arī att. autoru iespēja reklamēties, nez vai tas nāk par labu arī autoram.
Autortiesības jāaizsargā, bet, jāmeklē tam adekvāts veids un forma, jo šī te ir novecojusi, to jau pierāda arī audioierakstu pārdošanas samazināšanās.
Un, vēlams, bez tādiem starpniekiem, kā AKKA, kuras, faktiski, ir parazīti.
Daudzi mūziķi izliek internetā savus darbus, un katrs, kas pumpē, samaksā, cik var, un viss ir OK, nav jābaro neviens starpnieks, un viss pa tiešo aiziet mūziķiem.
Aizliedzot klausīties radio, tiek, zināmā mērā, ierobežota arī att. autoru iespēja reklamēties, nez vai tas nāk par labu arī autoram.
------
Pareizs funktieris! Akurāt vietā viena 'dzeris49' skolas laiku atziņa:
'Māksla pieder tautai / Искусство принадлежит народу. Оно должно уходить своими глубочайшими корнями в самую толщу трудящихся масс. Оно должно объединять чувство, мысль и волю этих масс, подымать их. Оно должно пробуждать в них художников и развивать их.'
В. И. Ленин
p.s. Ļeņina idejas mūžam dzīvas-?
Pareizs funktieris! Akurāt vietā viena 'dzeris49' skolas laiku atziņa:
'Māksla pieder tautai / Искусство принадлежит народу. Оно должно уходить своими глубочайшими корнями в самую толщу трудящихся масс. Оно должно объединять чувство, мысль и волю этих масс, подымать их. Оно должно пробуждать в них художников и развивать их.'
В. И. Ленин
p.s. Ļeņina idejas mūžam dzīvas-?
IR arī tāds likums www.likumi.lv/doc.php...
Esmu pārliecināts, ka autors apzināti šo visu lietu pagriež no cita gala. Neviens jau neapstrīd mūzikas autora tiesības.
Jautājums ir pavisam par citu-par to, ka kāda organizācija piešķir sev tiesības būt par autora pārstāvi. Kaut gan arī tas vēl varbūt nebūtu tas trakākais. Trakākais, ka šī organizācija pāraugusi organismā, kas lielu daļu no komisijas izmanto savām vajadzībām un tikai meklē iespēju vēl nopelnīt.
Cik organizācija pārskaita autoriem un cik ņem savas darbības nodrošināšanai? Pie tam ir zināms, ka ne visi autori ir noslēguši līgumus ar tādām organizācijām. Kur tad paliek tā it kā autoram aprēķināta un domāta nauda?
Jautājums ir pavisam par citu-par to, ka kāda organizācija piešķir sev tiesības būt par autora pārstāvi. Kaut gan arī tas vēl varbūt nebūtu tas trakākais. Trakākais, ka šī organizācija pāraugusi organismā, kas lielu daļu no komisijas izmanto savām vajadzībām un tikai meklē iespēju vēl nopelnīt.
Cik organizācija pārskaita autoriem un cik ņem savas darbības nodrošināšanai? Pie tam ir zināms, ka ne visi autori ir noslēguši līgumus ar tādām organizācijām. Kur tad paliek tā it kā autoram aprēķināta un domāta nauda?
Labāk ejiet jūs.. sēdēt uz siena kaudzes, PR speciālisti / suņi!
Es nekādi nevaru saprast, kā pēc jūsu interpretācijas ēters, kurā raida radio, netiek uzskatīts par publisko telpu. Vajadzīgs tikai dzirdes aparāts, lai klausītos radio mūziku, jo tā ir visur – tā ir publiskajā telpā.
Aiz vārdiem par cēliem mērķiem, aizstāvot autoru tiesības saņemt atlīdzību par viņu darbu atskaņošanu, stāv diezgan savāda rīcība – AKKA/LAA iekasē autoratlīdzību arī par tiem autoriem, kas to nemaz nevēlas, par tiem, kas savu mūziku dāvā sabiedrībai bez maksas. Lai šo netaisnību novērstu, autoram jāslēdz vienošanās ar AKKA/LAA par to, ka viņš tiešām nevēlas neko saņemt. Tikmēr sabiedrība tāpat maksā. Par visu.
Ja autors nav noslēdzis līgumu ar AKKA/LAA, nauda tik un tā tiek iekasēta, kādu laiciņu teorētiski uzkrāta un tad izdalīta uz pārējo autoru galviņām, protams, nepiemirsot kādu žūksnīti pieturēt sev "administratīvajām izmaksām".
Starp citu - ko zinātniski nozīmē šī raidīšana ēterā? :) Kas ir ēters - vai gaiss? Vai gāze? vai abstrakta substance, kuras nav?
Atceros gadījumu, kad Imanta Kalniņa populāru dziesmu dziedāja mītiņa dalī bnieki, kas, cita starpā, pieprasīja Saeimas atlaišanu. Toreiz Kalniņš sāka "šūmēties" un pieprasīja saskaņošanu. Tas patiešām bija ļoti publisks atskaņojums. Vai par to arī jāmaksā?
Ko mēs, latvieši, saietos dziedāsim - Dārziņa Melanholisko valsi? Tam gan vārdu nav...
Atceros gadījumu, kad Imanta Kalniņa populāru dziesmu dziedāja mītiņa dalī bnieki, kas, cita starpā, pieprasīja Saeimas atlaišanu. Toreiz Kalniņš sāka "šūmēties" un pieprasīja saskaņošanu. Tas patiešām bija ļoti publisks atskaņojums. Vai par to arī jāmaksā?
Ko mēs, latvieši, saietos dziedāsim - Dārziņa Melanholisko valsi? Tam gan vārdu nav...
Tā, aizmirstot par likumiem, autortiesības kaut kā briesmīgi tiek aizsargātas, salīdzinot ar cita veida intelektuālo īpašumu. Piemēram, patentiem. Varbūt kāds var izskaidrot to kraso atšķirību?
Ja izgudrotājs izdomā kādu ierīci un to patentē, tad nevienam citam nav tiesību ražot un izplatīt tādu pašu produktu. Tomēr, kad šo patentu nopērk kāds liels ražotājs (samaksājot izgudrotājam) un sāk masveidā ražot un pārdot šīs ierīces, tās jebkurš var nopirkt un brīvi izmantot ne tikai publiski, bet pat komercdarbībai. Teiksim, īpaši konstruētu arklu vai lāpstu... Ja apstrādās ar to zemi citiem par atlīdzību, vai tad izgudrotājam vai rūpnīcai ikreiz par to papildus jāmaksā? Tāpar autors ir radījis savu gabalu, ierakstījis to CD vai papīrā un pārdevis, kāds ir to nopircis. Kāpēc tad viņam jānes mūžīga nasta maksāt par katru izmantošanu, kas iziet ārpus robežām gandrīz vai "gultā zem segas"?
Ja izgudrotājs izdomā kādu ierīci un to patentē, tad nevienam citam nav tiesību ražot un izplatīt tādu pašu produktu. Tomēr, kad šo patentu nopērk kāds liels ražotājs (samaksājot izgudrotājam) un sāk masveidā ražot un pārdot šīs ierīces, tās jebkurš var nopirkt un brīvi izmantot ne tikai publiski, bet pat komercdarbībai. Teiksim, īpaši konstruētu arklu vai lāpstu... Ja apstrādās ar to zemi citiem par atlīdzību, vai tad izgudrotājam vai rūpnīcai ikreiz par to papildus jāmaksā? Tāpar autors ir radījis savu gabalu, ierakstījis to CD vai papīrā un pārdevis, kāds ir to nopircis. Kāpēc tad viņam jānes mūžīga nasta maksāt par katru izmantošanu, kas iziet ārpus robežām gandrīz vai "gultā zem segas"?
Jā, andža, arī, ieejot telpā, nodevu interjēra autoram, bet katram krēslam vai dīvānam klātpieliktā krājkasītē - dizaineram. Tas ir tieši tas pats, kas jaunieviestā norma cilvēkiem samaksāt par reiz jau apmaksāta skaņdarba piespiedu klausīšanos, jo tas nāk, kā pielikums raidījumam, ko cilvēks grib dzirdēt.
Pirmkārt, raksta autors nav Reinis Briģis. Redz kur var redzēt Reiņa uzstāšanos: www.diena.lv/diena-tv.... Kur nu viņam vēl rakstus sacerēt.
Otrkārt, ja arī juristi LAIPAI un KAKKAI ir šāda līmeņa, tad gaidu to juridiskās fakultātes pēdējo kursu studentu, kas uzsāks spīdošu karjeru, noliekot šīs tantes un onkuļus pie vietas.
Otrkārt, ja arī juristi LAIPAI un KAKKAI ir šāda līmeņa, tad gaidu to juridiskās fakultātes pēdējo kursu studentu, kas uzsāks spīdošu karjeru, noliekot šīs tantes un onkuļus pie vietas.
Noskatījos sižetiņu. Džeina smuki noskaldīja viņam priekšā visus aktuālos jautājumus. Diemžēl gaidīju lielāku uzbrūkošo pozīciju, jo atbildes, tāpat kā šis raksts, nepārliecināja.
Pirmkārt par tiem pašiem datu nesējiem... Ja saprotu, tad nodoklis datu nesējiem ir tāpēc, lai varētu legāli veidot kopijas, nepārkāpjot autortiesības. Pēc tā sanāk, ka taisnība ir tiem, ka nu varam kačāt muzonu un gruzonu pilnīgi legāli, jo mēs tikai veidojam kopiju, par kuru ir samaksāts ar nodevu par datu nesēju. Tāpēc, ja kāds kaut ko kačātājiem pārmet, viņi droši var atsaukties uz šo juristiņu, ka būtībā viņš publiski ir atzinis, ka jebkura digitālā kopija, kas iegūta paša vajadzībām ir legāla.
Otrkārt - nepārliecināja argumentācija par kolektīvo administrēšanu. Ja pareizi sapratu, AKKA LAA saņem naudiņu arī tad, ja autors nemaz nav viņu paspārnē un autoram pašam nākas iet un prasīt viņiem savu daļu, vai iet un īpaši pieprasīt, lai par viņa darbiem autoratlīdzību neiekasē tik un tā. Absurdi! Atkal sanāk tas variants - bez vainas vainīgais. Vai šajā gadījumā, AKKA LAA iekasē naudiņu par cilvēku, kurš šādu piekrišanu nav devis. Un diez vai viņi kaut ko iekasēs mazāk, ja cilvēks pateiks, ka viņa darbi ir bezmaksas. Vienkārši lielāks pīrāgs tiks citiem. Un atkal absurdi.
Bet piekritīsim, ka AKKA LAA nav jāuztver kā vienīgais lielais bubulis, jo pilda tikai to, ko nosaka likums. Un te jau tad ir jautājums, kur skatās likumdevējs? Vai tiešām izliekas neredzam, ka cilvēki ir neapmierināti ar pastāvošo kārtību un vēlas ko godīgāku?
Tāpēc visupirms būtu skaidri un gaiši no Saeimas tribīnes jāpasaka, ka datu nesēju nodeva patiešām ļauj savām vajadzībām veidot kopijas un failu apmaiņa nav nelikumīga. otrkārt būtu skaidri jānodefinē, kas ir publisks atskaņojums, un kas ir personīga lietošana, kas ir ekonomiskais izdevīgums un kur tā ir medija ikdienas patērēšana. Ja tas tiks izdarīts, tad arī cilvēki vairs nešūmēsies, normāli varēs klausīties gan radio, gan savus MP3 un atbalstīs māksliniekus gan ar ierakstu iegādi (kuru vērtība, salīdzinot ar MP3 parasti slēpjas kvalitātē), gan koncertu apmeklēšanu.
Pirmkārt par tiem pašiem datu nesējiem... Ja saprotu, tad nodoklis datu nesējiem ir tāpēc, lai varētu legāli veidot kopijas, nepārkāpjot autortiesības. Pēc tā sanāk, ka taisnība ir tiem, ka nu varam kačāt muzonu un gruzonu pilnīgi legāli, jo mēs tikai veidojam kopiju, par kuru ir samaksāts ar nodevu par datu nesēju. Tāpēc, ja kāds kaut ko kačātājiem pārmet, viņi droši var atsaukties uz šo juristiņu, ka būtībā viņš publiski ir atzinis, ka jebkura digitālā kopija, kas iegūta paša vajadzībām ir legāla.
Otrkārt - nepārliecināja argumentācija par kolektīvo administrēšanu. Ja pareizi sapratu, AKKA LAA saņem naudiņu arī tad, ja autors nemaz nav viņu paspārnē un autoram pašam nākas iet un prasīt viņiem savu daļu, vai iet un īpaši pieprasīt, lai par viņa darbiem autoratlīdzību neiekasē tik un tā. Absurdi! Atkal sanāk tas variants - bez vainas vainīgais. Vai šajā gadījumā, AKKA LAA iekasē naudiņu par cilvēku, kurš šādu piekrišanu nav devis. Un diez vai viņi kaut ko iekasēs mazāk, ja cilvēks pateiks, ka viņa darbi ir bezmaksas. Vienkārši lielāks pīrāgs tiks citiem. Un atkal absurdi.
Bet piekritīsim, ka AKKA LAA nav jāuztver kā vienīgais lielais bubulis, jo pilda tikai to, ko nosaka likums. Un te jau tad ir jautājums, kur skatās likumdevējs? Vai tiešām izliekas neredzam, ka cilvēki ir neapmierināti ar pastāvošo kārtību un vēlas ko godīgāku?
Tāpēc visupirms būtu skaidri un gaiši no Saeimas tribīnes jāpasaka, ka datu nesēju nodeva patiešām ļauj savām vajadzībām veidot kopijas un failu apmaiņa nav nelikumīga. otrkārt būtu skaidri jānodefinē, kas ir publisks atskaņojums, un kas ir personīga lietošana, kas ir ekonomiskais izdevīgums un kur tā ir medija ikdienas patērēšana. Ja tas tiks izdarīts, tad arī cilvēki vairs nešūmēsies, normāli varēs klausīties gan radio, gan savus MP3 un atbalstīs māksliniekus gan ar ierakstu iegādi (kuru vērtība, salīdzinot ar MP3 parasti slēpjas kvalitātē), gan koncertu apmeklēšanu.
Lai pievienotu viedokli ⎯
vai
Vēl par šo tēmu
-
Radio bez bažām varēs klausīties mazos birojos un autobusu šoferi 3
Saeima pieņem Autortiesību likuma grozījumus
-
Konkurences padome soda AKKA/LAA 20
45 646 latu soda nauda piespriesta par ļaunprātīgu monopolstāvokļa izmantošanu
-
Sods par radio klausīšanos piebeidz nekomerciālo „Mājas svētību” 68
Advokāts tomēr apņēmies taisnīgumu panākt Eiropas tiesā, ja Latvijas likumi nav sakārtoti
-
Kā likums nokaltēja oāzi 4
Pirms gada telpaugu apmaiņas punktu Mājas svētība sodīja ar 500 latiem par radio...
-
Autoratlīdzību paredz arī par zibatmiņām, datoru aplikšanu vērtēs 23
Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija uzskata: jaunais atlīdzības apmērs ir...