IR

No Bengalūru, Indijas informācijas tehnoloģiju metropoles, kur nupat noturēts kārtējais Zabbix mācību seminārs, uzņēmuma virtuvē nonākuši pikanti riekstiņi. Tos graužot un vērojot, cik veikli Aleksejs Vladiševs tiek galā ar fotografēšanos, domāju, vai arī šī ir viena no prasmēm, ko viņš apguvis autodidakta kārtā. Pirms septiņiem gadiem, kā pats saka, no kaislīga «aitišņika» kļūdams par uzņēmuma vadītāju, Aleksejs izķemmēja personālvadības, mārketinga un finanšu literatūru, lai saprastu, ko iesākt ar to, kas nāca komplektā viņa jau iepriekš tautās palaistajai IT monitoringa sistēmai Zabbix. 

Kaut arī Zabbix mājaslapas unikālo apmeklētāju skaits pērn pirmoreiz pārsniedza miljonu, Aleksejs saka - vēl aizvien nav iemācījies skatīties uz Zabbix no tīrām biznesa pozīcijām. «Manī runā inženieris, turklāt tāds, kurš neciestu, ka kāds investors pakļauj visus uzņēmuma lēmumus naudai,» viņš smejas. 

Varētu šķist - kāda gan tur nauda. Zabbix bizness ir bāzēts uz atvērtā pirmkoda (open source) programmas izstrādi, kuru bez maksas var lejupielādēt ikviens. Zabbix paredzēta IT sistēmu monitoringam. Piemēram, bankai vai internetveikalam, lai redzētu, vai klientu elektroniskā rosība nedraud ar sastrēgumu vai «uzkāršanos». «Viena downtime minūte tādiem milžiem kā Amazon vai Google maksā dārgi - gan naudā, gan reputācijā. Jebkuram biznesam, kam IT monitorings kādā brīdī var kļūt kritisks, ir vajadzīga šāda programma,» stāsta Aleksejs. 

Nelieli lietotāju maksājumi vai, kā Zabbix gadījumā, bezmaksas pieeja neesot galvenais open source programmatūru raksturojošais lielums. Daudz zīmīgāks esot fakts, ka programmas pirmkods ir pieejams un ikviens var pētīt un pielāgot programmas uzbūvi savām vajadzībām. Ja pats nemāk, var kādu noalgot, bet Zabbix arī neuzstāda noteikumus, ka tam jābūt kādam no viņu komandas. 

Atziņa, ka Zabbix varētu būt bizness, nāca lēnām. Aleksejs līdzīgu sistēmu radīja, strādādams toreizējā Deutsche-Lettische Bank, kas tagad ir Swedbank. Tā bija pēc paša iniciatīvas radīta viņa tiešo darba pienākumu - IT sistēmas uzraudzības - automatizēšana. Programmējot pagāja darbadienu vakari un brīvdienas, un Aleksejs smejas, ka pie uzņēmuma nebūtu ticis, ja jau toreiz viņam būtu ģimene. Izveidojis programmu un piešķīris tai vārdu, kādu tolaik neuzrādīja neviens meklētājs, Aleksejs to palaida tautās un turpināja darbu bankā. 

Pēc četriem gadiem Zabbix lietotāju skaits sasniedza kritisko masu, lai liktu Aleksejam aizdomāties par savu biznesu. «Nāca e-pasti ar jautājumiem par programmu un lūgumu pēc kāda papildu pakalpojuma. Tas mani pārliecināja, ka arī ar open source var pelnīt,» - tā Zabbix autors atceras brīdi, kad aizgāja no labi algota sistēmas arhitekta amata stabilā kompānijā Nomad Software Ltd. 

Tūkstotis dienā
Kamēr Purvciemā bāzētā uzņēmuma programmu ik dienu lejupielādē vidēji tūkstoš reižu un to patlaban regulāri lieto ap 50 000 privātpersonu un uzņēmumu, tā klientu skaits mērāms tikai divos simtos. Toties sniedzas no Kolumbijas līdz Indijai. Ziemeļamerika veido 32% no Zabbix eksporta. Krieviski runājošās valstis ir atsevišķs liels tirgus, ar kuru strādājot uzņēmums ieviesis pa pastāvīgam darbiniekam Čeļabinskā un Kijevā. Vēl viens smagsvars, kas veido ap ceturtdaļu Zabbix apgrozījuma, ir Japāna, to vidū arī tādi uzņēmumi kā 200 tūkstošus darbinieku lielā Nippon Telegraph and Telephone Corporation meitasuzņēmums NTT Communications. Japānā viņiem tagad ir ne tikai klienti, bet arī seši partneri - kompānijas, kas palīdz pārdot Zabbix pakalpojumus. 

Darbam ar Uzlecošās saules zemi Zabbix četru cilvēku lielajai mārketinga komandai Rīgā pirms gada pievienojusies arī Jumi. Tālab arī plānošanas sapulces un daļa saziņas šeit noris angliski. Klientu piesaistē visciešāk nodarbināti trīs tiešās pārdošanas speciālisti. Grādu IT jomā šeit nevienam neprasa, bet saprašanu par programmatūru kā produktu - gan. Daļa klientu paši atrod uzņēmumu. «Labs produkts pats sevi pārdod - viens profesionālis citam izstāsta savu pieredzi, iesaka,» secina Sergejs Sorokins, Zabbix biznesa attīstības vadītājs. 

Patlaban aptuveni 60% uzņēmuma apgrozījuma veido klientu maksātā tehniskā atbalsta maksa. Sadalījuši tās dažādās kategorijās no Bronze līdz Enterprise, Zabbix iekasē summu atkarībā no tā, cik daudz Purvciemā bāzētās komandas uzmanības klients vēlas. Enterprise līmenī Zabbix dara visu - palīdz sistēmu instalēt, brauc pie klienta un māca, risina klienta jautājumus telefoniski vai pa e-pastu, neraugoties uz diennakts stundām. 

Viņi saminstinās, vaicāti nosaukt zināmākos no saviem klientiem. «Ir arī pasaulē plaši pazīstami uzņēmumi, bet ar šiem klientiem mūs visbiežāk vieno stingri konfidencialitātes nosacījumi līgumos. Sanāk - jo lielāks klients, jo mazāk varam stāstīt,» saka Sergejs. Starp lielākajiem lietotājiem Latvijā Zabbix nosauktajā listē dominē bankas: Swedbank, Citadele, DNB, Trasta komercbanka, Norvik banka, LTB Banka. Arī valsts iestādes un uzņēmumi, piemēram, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra un Latvenergo. 

Taču arī starp tiem ārvalstu klientiem, ar kuriem Zabbix nevieno konfidencialitātes noteikumi, ir pietiekami spēcīgi vārdi - telefonoperators Orange Polijā, viena no Francijas lielākajām bankām Credit Agricole, Yandex un Odnoklassniki.ru Krievijā, Miracle Linux Japānā un Havaju salu Universitāte. 

Par sevi viņi dara zināmu dažādos veidos, kuri lielākoties saistīti ar aktīvu pārvietošanos pa pasauli. Mārketinga komanda dodas uz izstādēm, apmeklē konferences. Neilgi pirms intervijas Zabbix bija tikko atgriezies no CeBIT 2012 izstādes Hannoverē, bet ap žurnāla iznākšanas laiku būs jau atpakaļ no Tokijā notikušās Japan IT Week. Taču šoruden konferenci iecerējuši rīkot viņi paši, uz Rīgu uzaicinot vairāk nekā 200 IT speciālistu. («Beidzot mums ir laiks sevi mazliet parādīt arī Latvijā,» par konferences blakusefektiem - atpazīstamības augšanu pašmājās - piebilst Aleksejs.) 

Lietotāju mācības ir otrs nozīmīgais uzņēmuma ienākumu avots. Parasti mācības vada divu cilvēku komanda, no kuriem viens ir Aleksejs. Nesenāko braucienu listē ir Indija, Kolumbija, Brazīlija, Vācija. Daļa mācību notiek tepat Rīgā. Trešā, apjoma ziņā mazākā no ienākumu plūsmām, ir kāda specifiska risinājuma izstrādāšana Zabbix lietotājiem pēc viņu pasūtījuma. 

Alternatīvs tramplīns
Pēdējos gados uz pozitīvo pusi mainījusies attieksme pret open source programmām, saka Zabbix vadītājs. Bez tām nebūtu izauguši tādi savulaik zaļknābji kā Twitter vai Instagram, kuru nupat par miljardu dolāru iegādājās Facebook. Tolaik, kad Aleksejs laida klajā savu programmu, alternatīvu IT gigantu piedāvājumam faktiski nebija. IBM Tivoli, HP Open View un citas lielās programmas maksā, sākot no 100 tūkstošiem dolāru. «Daudziem acis atvēra ekonomiskā krīze - kāpēc tērēt tik daudz naudas komerciālajiem risinājumiem, ja ir open source alternatīvas?» Līdz ar to krīze Zabbix kalpoja par tramplīnu. «Mainījās attieksme, cilvēki pārkāpa saviem stereotipiem. Tas ir līdzīgi kā ar Windows vai Linux lietošanu. Ja pirmajā gadījumā kaut kas nestrādās, varēsi vainot šo lielo kompāniju. Ar Linux savukārt lielu daļu atbildības uzņemies pats.» 

Programmatūru ražošanā nav retums slēpt uzņēmuma atrašanās vietu, bet Zabbix ar to neaizraujas. «Latvija skaidri parādās mūsu mājaslapā, arī daļa mācību notiek šeit, Rīgā.» Reizēm klientiem tā šķiet problēma, kas kavē lēmuma pieņemšanu par labu Zabbix pakalpojumiem, taču tie ir reti, pārsvarā tikai ASV uzņēmumiem raksturīgi gadījumi. «Amerikāņiem bieži ir svarīgi, lai IT monitoringa nodrošinātājs būtu rokas stiepiena attālumā, kaut arī no šejienes mēs ar visu lieliski tiekam galā.» Tomēr, neraugoties uz to, tieši ASV Zabbix sauc par savu lielāko eksporta tirgu. 

Jaunu darbinieku atrašana - Aleksejs stāsta, ka tā pašlaik ir cietākā viņa biznesa garoza. Uzņēmuma programmētāju galā patlaban ir vieta desmit jauniem cilvēkiem. «Steigas ar šo mums nav. Cilvēkus meklējam nevis konkrētam projektam, bet kā investīciju nākotnē.» Tomēr vakances aizpildās gaužām kūtri. Pie viena no darbgaldiem sastopu kādreizējo skolasbiedru Tomu, kurš biežāk nekā skolas gaiteņos bija redzams fizikas, matemātikas un informātikas olimpiādēs. Konkurence par spēcīgiem programmētājiem ir liela, viņi runā valodā, kas saprotama visā pasaulē, tāpēc arī tik brīvi migrē prom no Latvijas. Aleksejs gan pagaidām par lielu kadru aizplūšanu nesūdzas, uzņēmuma atalgojuma politika veidota pievilcīga arī starptautiskā griezumā, un tā viņu izdevumos veido vislielāko pozīciju. Un, neraugoties uz jāvārdu no Dublinas Google biroja, arī Toms vismaz pagaidām nolēmis palikt Latvijā un strādāt Zabbix.

3 biznesa principi
1. Sasniegt vairāk ar mazākiem līdzekļiem
2. Pastāvīgi uzlabojumi visās jomās
3. Uzņēmuma principi un kultūra ir svarīgāki par ātru peļņu