Infografika: Rīga un Latgale — vai vienmēr pretstati?
Viedokļi
Latgalei ir milzīga nākotne. Tikai ir ļoti žēl ka daudz Latgales zemes Rīgas ierēdņi - šeftmaņi ir pārdevuši visādiem šaubīgiem ārzemniekiem. Vienkāršie cilvēki ar saviem miniatūrajiem ienākumiem šeit nekādas zemes nopirkt nevarēja. Tās grāba Rīgas ierēdņi un tautas atbalstītie politiķi, lai tālāk iztirgotu visādiem ārzemju "investoriem", kuri tagad tās tur kā savu rezervi labākiem laikiem. Es gan to saucu par noziegumu pret savu valsti un tās cilvēkiem, jo šie politiķi to varēja izdarīt tikai apkrāpjot šos vēlētājus, un izmantojot doto uzticību, lai iztirgotu bieži vien to pašu vēlētāju seņču zemes ap viņu mājām.
Tieši tā - Jēkabpils vēsturiski bija Kurzemes, nevis Latgales pilsēta, jo robeža gadu simtiem bija Daugava un Latgalē atradās tikai Krustpils, kas kādreiz bija atsevišķs miests. Taču no tās mazās kartes redzams, ka šeit par Latgali tiek uzskatīta ne tikai Jēkabpils, bet lielāka daļa kādreizējās Augškurzemes, acīmredzot tas, ko vēl nesen sauca par Daugavpils rajonu. Ja paskatās saeimas vēlēšanu apgabalu kartē (web.cvk.lv/pub/public..., tad savukārt redzams, ka par Zemgali šodien tiek uzskatīta arī teritorija Daugavas labajā krastā (Jēkabpils un Aizkraukles rajons). Tas, protams, nekādi neatbilst vēsturiskajām robežām un nav diezko korekti.
Bet nu - acīmredzami mūsdienās katrs var šajos jēdzienos - Latgale, Vidzeme, Kurzeme-Zemgale - ietilpināt tādu saturu un robežas, kādas nu vēlās. Tas tāds kā postmodernisma ieguvums.
LR Centrālā statistikas pārvalde
"Par statistiskajiem reģioniem"
www.csb.gov.lv/dokume...
Jēkabpils neietilpst Latgales reģionā (kā ir rakstīts piezīmēs), bet ir viena no republikas pilsētām, par kuru dati tiek vākti atsevišķi. Turklāt atrodas pusceļā starp galvaspilsētu un divām Latgales reģionā ietilpstošajām pilsētām.
CVK un CSP reģioni, kā arī tiesu apgabali atšķiras un iekļauj dažādus novadus.
web.cvk.lv/pub/public...
lv.wikipedia.org/wiki...
lv.wikipedia.org/wiki...
"Par statistiskajiem reģioniem"
www.csb.gov.lv/dokume...
Jēkabpils neietilpst Latgales reģionā (kā ir rakstīts piezīmēs), bet ir viena no republikas pilsētām, par kuru dati tiek vākti atsevišķi. Turklāt atrodas pusceļā starp galvaspilsētu un divām Latgales reģionā ietilpstošajām pilsētām.
CVK un CSP reģioni, kā arī tiesu apgabali atšķiras un iekļauj dažādus novadus.
web.cvk.lv/pub/public...
lv.wikipedia.org/wiki...
lv.wikipedia.org/wiki...
Jāsaka, ka rakstu nemaz diezko neizlasīju, un tā saucamā infografika man ar šķita "nebaudāma", īsti nesaprotu tādu jēgu. Vai pēdējās saeimas vēlēšanās apgabalu robežas atkal bijušas citas? Vidzeme, Kurzeme un Latgale vairākus gadu simtus ir atradušās dažādās valstīs, vēlāk - dažādās guberņās un to robežas bijušas diezgan konkrētas. Katrā ziņā - Daugava ir līnija, kas vēl šodien saglabājusies. Tomēr šodien ar šiem jēdzieniem apzīmē mazliet citas lietas.
Avots:
www.varam.gov.lv/lat/...
Vienīgi LR Centrālā statistikas pārvalde kartē redzamo Rīgas reģionu sauc "Pierīgas statistiskais reģions" un tajā neietilpst pati Rīga.
.Biju jau samierinājies, ka nekas tā īsti labs šajā žanrā IRā nav, un sagaidāms nebūs.
Daži pēdējie infografikojumi bija tādi stipri viduvēji. Pat ar savu pievienoto vērtību. Tāpēc nemēģināju apspriest nepilnības un nianses.
Bet šis nu atkal ir murgs. Sviestains sviests. Var jau būt, ka dziļi iekšās autoram ir kāda nojausma, ko te ir vēlējies paust. Bet uz āru tā doma nav izkārpījusies. Izskatās, ka censonis sapinies meistarībā...
.Tā vien jākonstatē, ka autoraprāt galvenais diskutējamais jautājums ir bijis par dažādo reģionu izpratni - "CVK un CSP reģioni, kā arī tiesu apgabali atšķiras un iekļauj dažādus novadus".
Varbūt derētu saprātīgi skaidrojumi par dažiem citiem jautājumiem...
"Tostarp "izlīdzinātais skaits" parāda aprēķinus, kas sanāk, proporcionāli samazinot Rīgas un Pierīgas reģiona stastistiku atbilstoši iedzīvotāju skaitam attiecīgajās pilsētās vai Latgales reģionā.".
Aizmirsīsim, ka vārds 'skaits' ir lietots diskutabli, lai neteiktu īpatnēji. Acīmredzami, ka tas 'skaits' aprēķinus, lai nu kādi tie būtu, neparāda vis. Aprēķini arī "nesanāk". Un ko ir jāsamazina proporcionāli skaitam, ja pats raksturlielums jau ir aprēķināts uz vienu strādājošo, vai vienu iedzīvotāju? Vai strādājošie kaut kur ir resnāki? Un vai iedzīvotāji kādā pilsētā ir izteikti garāki? Ko tur tā proporcionalizē, ko?
"Izlīdzinātais skaits tiek aprēķināts balstoties uz otrā salīdzinājuma proporciju attiecībām". Ko nozīmē 'balstoties'? Vai tās attiecības izdrukāja, un palika zem datora, ar kuru tad veica aprēķinus?
Kas ir proporciju attiecības? Proporcija jau pati par sevi ir attiecība, vai ne? Un kas ir noslēpumainais "otrais"?
Par tiem bumbulīšiem. Ja viena nosacītā vērtība ir 10. Tad grafiski atspoguļojot 144 vienības būtu jāzīmē 14 bumbuļus. Bet kā ar 196? Vai deviņpadsmit, kā to demonstrē autors? Neā! Divdesmit! To zina jau pamatskolnieki. Sekmīgie, protams.
"Kā redzams, vidējie patēriņa izdevumi starp Rīgu un Latgales pilsētām pārāk krasi neatšķiras", apgalvo autors. Un tas tā arī paliek "pliks" apgalvojums. Vai lasītājam ir jāizjūt bezgalīga paļāvība infografiķa paustajam? Visādas blēņas ir sarunātas steriem, bet iespēja infografikas aplūkotājam pašam izdarīt secinājumus par to, kas ir vai nav krasi, tiek liegta. Principā nav ar ko salīdzināt. Tas neskatoties uz jauko uzstādījumu - infografikas ir instruments lasītāju vispusējai un viegli uztveramai apgaismošanai...
.Par to neviltoto interesi ir patiešām mīļi! Tikai patiesība ir tā, ka ir pavisam neinteresanti. Pareizāk, interesanti (varbūt, bet varbūt arī nē) ir tikai pavisam nekompetentam/nekritiskam piedāvātā diždarba baudītājam. Man ir skumji, ka publiskā telpā ir izmesta atklāti nekvalitatīva pļuka.
"Parasti Rīgas un Latgales reģionus sociāli ekonomiskajos jautājumos pretstata kā divas galējības. Vai par to liecina dati?".
Un kā tad šis piedāvājums ļauj par to pārliecināties?
Vai ir piedāvāta kāda salīdzināšanas iespēja? Ar Liepāju, vai Ventspili, vai Valmieru, piemēram?
Joprojām palieku neziņā arī par šo kalamburu:
"Izlīdzinātais skaits tiek aprēķināts balstoties uz otrā salīdzinājuma proporciju attiecībām"!
Ko tas nozīmē? Parādiet aprēķina piemēru! Izejas dati šitādi, algoritms tāds, rezultāts - gatavs!
Un no kurienes kas ir izņemts? Labklājības bilde joprojām ir tāda, kāda tā bija... Ar visiem resnākajiem un garākajiem algotajiem darbiniekiem, kā arī iedzīvotājiem.
.Juri, jo dziļāk mežā, jo resnāki partizāņi!
Pirmo tevis piedāvāto rezultātu varētu interpretēt tā - cik vajadzētu maksāt algu saņemošam rīdzniekam, ja katrs lielpilsētas iedzīvotājs tērētu tikpat, cik tērē viens latgalietis, lai strādājošais galvaspilsētnieks joprojām būtu tikpat laimīgs/nelaimīgs. Tiesa, tie arī ūtu vien slima suņa murgi. Ir taču skaidrs, ka patēriņu nenodrošina tikai algas, pat ne tad, ja kāds prastu piekoriģēt "aploksnes". Ir taču pabalsti, atbalsti un pelēkmelnās komercijas ieņēmumi, kurus izlieto legālā patēriņā. Tieši tāpat ir arī nelegālais patēriņš. Kāda jēga spriedelēt par kaut kā scirķelētiem cipariņiem, ja neko nevaram zināt par to cirķelēšanas metodoloģiju.
Varbūt reizēm ir jēga padomāt, ko tad īsti ir vēlme infografiķēt, pirms piegānīt publisko telpu ar infodrazām...
Lai pievienotu viedokli ⎯
vai


