IR

Ošleja "Sputņiks" avarē virs Baltkrievijas, nesasniedzis orbītu

Viedokļi

Plus_opinionBerta Šitais man patīk!
 +4  Radius_box_plus Radius_box_minus 1 ATBILDE  ATBILDĒT  23.aprīlis 2012 08:23
RudolfsPiepe priekšā garā brīvdienu nedēļa, paņēmu atrais.lv/ pirmais bez maksas :)
Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  28.aprīlis 2012 12:37
dzeris49 Pēc tā pirmā raksta bija jākasa galva, jo zinu, ka tā Baltkrievija nav nekāda Leiputrija un arī nekāda Singapūra, ko pārvalda kādi izcili tehnokrāti.
Šis raksts visu nolika savās vietās.
 +13  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  23.aprīlis 2012 08:27
domkalve 1) Salīdzinājumu ar Baltkrieviju uzsāka Mortens Hansens - palasiet arī viņa rakstu - kas, līdzīgi, kā Ošlejs saka - Latvijas ekonomikas izsaugsme kopumā ir diezgan bāla - "Rietumeiropas panākšanas" ziņā "horizonts", izskatāš ir atkal attalinajies.

2) Ošlejs, gan iepriekšējā rakstā, arī daudzos citos runā par vairākām, savstarpēji saistītām problēmām - rūpniecisko politiku, daļēji regulētu - privātā un valsts sektora mijiedarbību, nodokļus sistēmu, un jā - arī valūtas režīmu.

3) Kritika Latvijas Bankai nāk ne jau no vienas "dīvainīša Ošleja" - bet faktiski "Latviju, kā veiksmes stāstam" netic lielākā daļa nopietno ekonomistu pasaulē. LB, Rimševics un Rutkaste faktiski nodarbojas nevis ar Latvijai labvēlīgas ekonomikas plānošanu bet gan ar reliģiskai sektai raksturīgu stūrgalvību un realitātes noliegumu. Nodarbojas nevis ar patiesu analīzi, bet Latvijas iedzīvotāju smadzeņu skalošanu (t.sk. tiek pirkti milzu raidlaiki TV - piem. "Naudas zīmes" LTV1).

Kaut nav piepildījies NEVIENS no LB bankas sludinātās politikas solījumiem: cenu stabilitāte, izaugsme, kopējā Latvijas konkurences spēja, pat aizņemšanās likmes Eirozonas valstīm ir kļuvusi dārgāka nekā NE-eiro valstīm.

Investori? Rimševics negrib mazināt darbaspēka nodokļus kaut investori jau sen uz to aicina, bet grib mazināt PVN, lai "iešmugulētu" Latviju eirozonā, līdzīgi, kā darīja Grieķija.

Investori arī nešķiro pēc eiro, bet gan pēc citiem kritērijiem: sk piem Čehijas (krona) un Slovākijas (eiro) gadījumu.
Latvijas bankai par peldošajiem valūtas kursiem tīk pieminēt vien Baltkrieviju, bet ir arī Polija, Ungārija, uc - Arī Slovēnija (maza atvērta ekonomikā kā LV) pirms pievienojās Eiro neizvēlējās LB cietā kursa politiku - un ir daudz veiksmīgāka.

Te piem salīdzinājums ar Poliju:

Ed Dolan (EconoMonitor): What Happened When Poland’s Fixed Exchange Rate Experiment Failed: Lessons for a Euro Divorce

www.economonitor.com/...


Te vēl pāris linki
 +1  Radius_box_plus Radius_box_minus 2 ATBILDES  ATBILDĒT  23.aprīlis 2012 08:34
varbūt ka tā .
Saprotu, ka to nebūtu jājautā te. Bet tomēr - cik bieži Hansens un Ošlejs ir pabijuši Baltkrievijā? Ar cik uzņēmējiem, vai privātuzņēmumu vadītājiem viņi par situāciju ir runājuši? Vai šīs sarunas bija pietiekoši tālu no vietām, kurām ir ausis?
 +6  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  23.aprīlis 2012 10:24
Kusunoki Masashige 楠木 正成 Iešmugulēs gan un, ja vajadzēs vispār PVN atcels, lai tikai tiktu zonā un pofig par sekām, za to inlfācijas statistika būs OK un tauta būs sajūsmā un atkal balsos par Vienotību (divi zaķi ar vienu šāvienu vai pat trīs - EURO zona, inflācija uz papīra zemē un vēlēšanās uzvara garantēta), sekas jau būs tikai vēlāk, pēc pāris gadiem.
 -4  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  23.aprīlis 2012 11:00
j_zalitis Vēl atliek tikai piemetināt, ka Baltkrievijas dati par "2% bezdarbu", konstantu "0.38% imigrāciju" pēdējos 6 gadus un pirktspējas paritātes pieaugumu, kad valstī notikusi 56% devalvācija un gada inflācija ir virs 100%, izskatās, labākajā gadījumā, aizdomīgi.
 +7  Radius_box_plus Radius_box_minus 2 ATBILDES  ATBILDĒT  23.aprīlis 2012 08:40
abc 2% bezdarbs arī reāli ir (PSRS nodarbinātības politikas turpināšana). Vienīgi salīdzinoši daudz % no tiem nekādu pienesumu Baltkrievijas ekonomikai nedod, jo ir vai nu pļēguri vai arī strādā neefektīvākajos Baltkrievijas uzņēmumos... Lai gan daļa strādā neefektīvi, tomēr tas rada sociālu stabilitāti.
 +5  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  23.aprīlis 2012 11:35
aivars15 Tirgus ekonomikas valstīs uzskata, ka 4-5% bezdarbs faktiski nozīmē pilnu nodarbinātību. Treknajos gados vienu brīdi Rīgā un apkārtnē bezdarbs gandrīz nokrita līdz 2%. Tajā laikā algas auga pa 20% gadā; cilvēki darbus mainīja kā negudri; pieteicās uz intervijām un neatnāca; jaunietis uz jautājumu "Ko proti?" atbildēja 'Man vajag štuku!'; uz Latviju brauca strādāt zviedri un slovāki.

Baltkrievijā bezdarbs zem 2% esot jau daudzus gadus. Prasās secinājums, ka vai nu Baltkrievijā darbojas citi ekonomiskie likumi vai arī ļoti labi padodas statistika.
 +8  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  23.aprīlis 2012 20:38
Vilis Paldies par labu rakstu.Kompetenta cilvēka viedoklis
 +7  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  23.aprīlis 2012 08:41
Trakais IKP nepasaka cik daudz palielinās cilvēku pirktspēja. Raksts ir ļoti melīgs, jo visa nauda, ko nopelnam aiziet lielajām korporācijām, zviedriem, utt. Latviešiem nekas nepieder un kļūs ar vien nabadzīgāki. No Latvijas ir jau aizmukuši 500 000 cilvēku un tas par kaut ko jau liecina, ka šis raksts ir kārtējā propaganda un smadzeņu skalošana. Paldies Sorosam.
 -11  Radius_box_plus Radius_box_minus 4 ATBILDES  ATBILDĒT  23.aprīlis 2012 08:48
andrejs_gr Pirmkārt no LV ir uzbraukuši ne vairāk kā 200k. Pie tam tas nav, ja tā var teikt, tīrā veidā zaudējums, jo aizbraukušie uz šejieni sūta krietnas naudas summas.
Otrkārt, apgalvojums, ka visa mūsu nauda aiziet lielajām korporācijām vispār ir absurds. Nu, aiziet daļa tur naudas - bet vai tad tās mums pretī neko nedod? Pērkam automašīnas, dažādas iekārtas, energoresursus utt. Tu taču arī nosacīti sēdi dzīvoklī, kurš tiek apkurināts ar krievu gāzi, brauc ar AUDI, kurš ražots Vācijā, skaties SONY TV, kas ir japāņu uzņēmums, runā pa tālruni, kurš salikts Somijā. Nu un? Domā, ka tam visam bija jābūt ražotam LV, lai nauda neaizietu "lielajām korporācijām", bet mūsu pašu miljonāru kontos? Un kas no tā? Tāpat viņi to naudu tērēs tur, kur viņiem tas būs izdevīgāk - ja LV būs labs investīciju klimats, tad tā nauda paliks šeit neatkarīgi no tā vai tas miljonārs ir latvietis vai japānis. Un galu galā to, cik bagāta ir valsts nenosaka tur dzīvojošo miljonāru skaits.
 +13  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  23.aprīlis 2012 09:40
frukc Sorosam vajadzētu piešķirt trijzvaigžņu ordeni, šķiet. Tikai par to, kā te dažam labam darbonim lūpa trīc, izrunājot viņa vārdu. :)
 +9  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  23.aprīlis 2012 12:24
ARTs Trakais ... IKP nepasaka cik daudz palielinās cilvēku pirktspēja. Raksts ir ļoti melīgs, jo visa nauda, ko nopelnam aiziet lielajām korporācijām, zviedriem, utt.
--------------------------------------------------------------------------

Varbūt pamācīsies lasīt VISU tekstu, nevis tikai to, kas tev vajadzīgs ?

" IKP uz vienu iedzīvotāju, kas izteikts pēc pirktspējas paritātes (turpmāk - IKP), ir viens no valstu labklājības mēriem. Tas atspoguļo valsts tautsaimniecībā gada laikā nopelnīto ienākumu reālo pirktspēju, sadalot tos uz valsts iedzīvotāju skaitu, un šis rādītājs ir starptautiski salīdzināms. "

Kāds tam sakars ar "aiziešanu korporācijām" ?
 +10  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  23.aprīlis 2012 12:27
lama Varbūt pamācīsies lasīt VISU tekstu,...
_________________
ūja!
Trakiem zāļu nav.
 0  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  23.aprīlis 2012 16:30
andrejs_gr Jā, mums un Baltkrievijai tie cipari ir +/- līdzīgi. Bet galvenais, kas ir jāņem vērā ir ekonomiskie modeļi. Un šajā gadījumā mēs tomēr izskatāmies krietni ilgspējīgāk. Baltkrievu modelim, ja tā to vispār var nosaukt, pamatā ir lētie Krievijas energoresursi un atvieglota Krievijas tirgus pieejamība. Būtībā Kirevija subsidē baltkrievu ekonomiku un neefektīvo ražošanu. Un te jau sākas lielā politika - kādā brīdi baltkrievieviem būs jāizšķiras starp suverēnas valsts turpmāku pastāvēšanu un par to maksāt pilnu cenu par energoresursiem, vai arī tā turpina ceļu uz suverenitātes zaudēšanu, bet Krievija to turpina "kompensēt" ar lētiem enegoresursiem.
 +8  Radius_box_plus Radius_box_minus 2 ATBILDES  ATBILDĒT  23.aprīlis 2012 09:21
Marthas_father un ar ko mēs kompensēsim pēdējo 3 gadu budžetu 3 miljardu mīnusu? ir idejas?
nevajag pieņemt vēlamo par esošo. neba nu krievija ir vienīgais baltkrievijas partneris, lai arī lielākais.
un ja runājam par resursiem , tad norādam cenu, nevis muldam par lētumu.
p.s. kā jau teicu , izskatās pērn baltkrievija bijis krietni labaks investīciju klimats kā Latvijā.% izteiksmē tas bija 2 reizes lielāks, naudas daudz reizes.
 -3  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  23.aprīlis 2012 10:22
andrejs_gr Protams, protams - ka investīciju klimats labāks ir Baltkrievijā! Krievi tur uzpērk eņeģētikas infrastruktūru un ne tikai! Golbāljā kredītreitingā mūsu kaimiņi ir otrajā simtā. Nesmīdini.
 +9  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  23.aprīlis 2012 12:02
Marthas_father nu nav baltkrievija sapņu zeme, bet tāds dīvains rakstiņs, zinot ka .... .
baltkrievijā budžets pērn ar + 1,7, ikp pieaugums mums 4% (2011 est.)
-0.3% (2010 est.)
-18% (2009 est.),
viņiem 5.3% (2011 est.)
7.6% (2010 est.)
0.2% (2009 est.)
14900 nav ļoti tālu no 15400. pāris gados apliks mūs kā mazos nazīšus, ja piedomājam , ka viņiem investīciju + procentos ir divas reizes lielāks kā mums.
 -4  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  23.aprīlis 2012 09:26
Econ Latvija izdarīja nepareizo monetārās politikas izvēli, no tā, ka skalos smadzenes atlikušajai zem 2 miljonu iedzīvotāju, nekas nemainīsies.

Drīzumā parādīsies visās ārvalstu ekonomikas grāmatās zem sadaļas "Tā nevajag darīt", un pat SVF tā uzskata, spriežot pēc intervijas blakus rakstā.

Pat tālāk komentēt ir slinkums. Seni ekonomikas likumi darbībā, nekas cits.
 0  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  23.aprīlis 2012 10:03
jopcikpopcik nu tad pēc šī raksta varbūt Ošlejam pietiks sludināt pastaro dienu vai tomēr meklēs vēl kādu marginālu valsti kā piemēru, kur mums visiem virzīties. Jau sāk likties, ka Ošlejam devalvācija ir izdevīga viņa uzņēmējdarbībai (varbūt kāds var pastāstīt Primeksa biznesa modeli), jo eksprotē viņš daudz
 +8  Radius_box_plus Radius_box_minus 1 ATBILDE  ATBILDĒT  23.aprīlis 2012 10:07
andrejs_gr Protams, ka Ošlejs pirmkārt domā par savu biznesu, kā gan citādi. Devalvācija ir eksportētāju "labākais draugs", kaut arī īstermiņa. Tāpēc Ošleju nekādā ziņā nebūtu jāuztver kā obejektīvu ekspertu.
 +7  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  23.aprīlis 2012 10:19
Andrejs Zviedris Man grūti spriest, ko J.Ošlejs domājis ar "cieto latu", un ko U.Rutkaste ar "fiksētu lata kursu" - vai vienu un to pašu? Tāpēc neņemos komentēt Rutkastes pārmetumus Ošlejam, ka viņš "kareivīgi kritizē fiksētā lata kursa politiku, pierakstot tai visas Latvijas ekonomikas likstas". Katrā ziņā nekādi nevar piekrist Latvijas Bankai, ka tās monetārā politika vispasaules makroekonomisko šoku laikā bijusi adekvāta. Ekonomiskās teorijas pie šokiem nosaka, ka valūtas kurss ir instruments, lai šo šoku negatīvo ietekmi mazinātu; bet ar piebildi - brīvā tirgus apstākļos, kādi ir arī Latvijā (bet tikai nosacīti Baltkrievijā, tāpēc jebkādi salīdzinājumi makroekonomikā starp Latviju un Baltkrieviju nekad nebūs pilnīgi objektīvi). Šī pati teorija arī pieļauj šoku apstākļos valūtas kursu negrozīt, bet tad jāregulē cenas, kas arī Latvijā netika darīts. Tāpēc diemžēl nākas atzīt, ka LB politika līdz ar valdību laipnu līdzzināšanu patiešām ir bijusi diletantiska. Divi zābaki - pāris.
 +4  Radius_box_plus Radius_box_minus 5 ATBILDES  ATBILDĒT  23.aprīlis 2012 10:22
Ivars Jāpiekrīt, ka Latvijas Bankai neizdevās apturēt inflāciju, kura vājināja konkurētspēju, un būtu radījusi recesiju neatkarīgi no ārējiem apstākļiem. Par bijušās divciparu inflācijas cēloņiem domstarpību nav – pārmērīgas kapitāla ieplūdes sekas.

Ja valsts, iestājoties Eiropas Savienībā, ir noslēgusi starptautisku vienošanos par brīvu kapitāla kustību, centrālā banka nevar apturēt kapitāla ieplūdi. Tiesa, centrālā banka var mazināt kapitāla ieplūdes negatīvo efektu uz cenām, pati piesaistot šos līdzekļus un neļaujot tiem nonākt tautsaimniecības apritē. Praksē tas nozīmētu, ka banku kredīti nevis pūstu nekustamo īpašumu burbuli, bet tās sasniegtu labus peļņas rādītājus, vienkārši noguldot naudu LB. Cena, ļaujot ārvalstu kapitālam pelnīt nevis "kreditējot tautsaimniecību", bet augstāku procentu veidā būtībā saņemot nodevu par burbuļa nepūšanu, ir centrālās bankas kapitāla zaudēšana.

Pirms vispār uzsākt t.s. kapitāla ieplūdes sterilizāciju ir jāatbild uz jautājumu, vai Saeimā būtu politiski iespējams panāk regulāru LB kapitāla papildināšanu, lai kompensētu šādi zaudētu kapitālu? Otrs jautājums ir principāla šādas politikas problēma, jo, redzot bezriska pelnīšanas iespēju, ieplūdes var pārspēt valsts spēju šādi pretdarboties. Rezultātā valsts ir zaudējusi līdzekļus, bet ārvalstu kapitāla ieplūšana NĪ sektorā ir nevis novērsta, bet tikai aizkavēta. Un visbeidzot, sterilizācija ir cīnīšanās ar sekām (inflāciju), nevis cēloņiem. Ja valstī nodokļu likumdošanas īpatnības veicina burbuļa veidošanos, un tādēļ ieplūst nauda, kuru pārējā tautsaimniecība nav spējīga absorbēt, nav jājūdz rati priekšā zirgam, bet likumdevējam vienkārši jāgroza attiecīgās normas. Ar lielu nokavēšanos tas arī tika izdarīts
 +10  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  23.aprīlis 2012 11:54
Plus_opinionNiedra Ivaram.
Viss loģiski, bet kāpēc LB nevar kavēt vai regulēt kapitāla ieplūdi? Par vienu iespēju Jūs jau pats minējāt, otra valūtas kursu svārstības, trešā kreditēšanas ārvalstu valūtās regulēšana, ceturtā - padarīt stingrākas kapitāla pietiekamības prasības komercbankām, obligāto rezervju turēšanas prasības.
Valsts savukārt var ietekmēt ar nodokļu politiku, un dažādiem regulējumiem, kas stimulē vienas investīcijas, bet mazina citu investīciju pievilcību.

Piem. celtniecībā. Latvijas banka var liegt hipotekāros kredītus ņemt ārvalstu valūtās fiziskām personām. Valsts savukārt var ietekmēt ar NĪ nodokli, ar būvniecības noteikumiem, vides prasībām, ar NĪ tirdzniecības licenzēšanas noteikumiem un tamlīdzīgi.
Vvs instrumenti ir.
 +1  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  23.aprīlis 2012 13:29
Ivars Elastīga valūtas kursa politika nozīmē tādas pašas negatīvas sekas, kā jau aprakstīju iepriekš. Kapitāla ieplūdes fāzē notiktu vietējās valūtas kursa kāpums, kas pats par sevi nozīmētu papildus spekulatīvu ieplūdes faktoru. Lai mazinātu kursa kāpuma, centrālajai bankai būtu jāveic intervences un tāpat jāveic emitētās naudas absorbēšana ar attiecīgajām izmaksām. Ja sabiedrībā un parlamentā patiešām ir sapratne, ka šāda cena ir attaisnojama, ok. Tomēr, kad apsīktu kapitāla ieplūdes, brīvi peldošs valūtas kurss samērā mazā tirgus dēļ būtu iekārojams mērķis valūtas spekulācijām un manipulācijām ar tirgu.

Fiksēta kursa apstākļos obligāto rezervju norma, banku kapitāla prasības, kredītu izsniegšanas ierobežojumi utt., protams, ir alternatīvi instrumenti, bet ģeogrāfiski tik nelielā valstī kā Latvija iedzīvotāji var ērti izmantot kaimiņvalstīs pieejamos pakalpojumus. Atliek atcerēties, ka savulaik, mazliet pārspēlējot, katrs trešais vai ceturtais automobilis bija ar Lietuvas numura zīmi. Iemesls, šķiet, bija pārāk atšķirīga auto reģistrācija nodeva vai transporta nodokļi. Banku gadījumā no vienas puses it kā varētu priecāties, ka mūsu kredītriskus uzņemas kaimiņvalstu bankas, bet mūsu bankām tas nozīmētu ieņēmumu kritumu, kuru vajadzētu ar kaut ko kompensēt, piemēram, maksājumu un kontu apkalpošanas komisiju veidā. Tas savukārt nozīmētu arī šo pakalpojumu sarukšanu, kam attiecīgās sekas būtu latu aizstāšana norēķinos ar ārvalstu valūtu, kapitāla aizplūde no valsts u.c. negatīvas sekas.

Manuprāt, vienīgā jēdzīgā alternatīva kā cīnīties ar kapitāla ieplūdi ir ar to pārāk necīnīties, bet ar likumdošanas palīdzību stimulēt ieguldījumus tur, kur tie perspektīvā nesīs vislielāko labumu tautsaimniecībai, un krīzes attiecīgie aktīvi ātri atgrieztos ekonomiskajā apritē.
 +4  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  23.aprīlis 2012 14:59
lno Divi zābaki - pāris.
__________________
Ošlejs un Zviedris?:)
 0  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  23.aprīlis 2012 16:02
Pikaso >Ino Es gan tā neteiktu - Ošlejs vismaz kaut ko saprot no ekomomikas, toties Zviedris ir tukšs pļurkšķis, kas grābājas gar visiem iespējamajiem tematiem kā pa ķešu.
Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  24.aprīlis 2012 08:02
Kusunoki Masashige 楠木 正成 www.csb.gov.lv/notiku...

Mainījušies arī nodarbinātības un bezdarba rādītāji. Nodarbinātības līmenis ir par 1,2 procentpunktiem zemāks un veido 54,1%, savukārt darba meklētāju īpatsvars ir par 0,8 procentpunktiem augstāks, veidojot 16,1%. Visaugstākais darba meklētāju īpatsvars ir Latgales reģionā – 18,7%, savukārt zemākais ir Vidzemes reģionā –12,7%. Salīdzinot pirms un pēc tautas skaitīšanas publicētos datus, darba meklētāju īpatsvara reģionālās atšķirības nav būtiski mainījušās (izmaiņas ir 0,6–0,9 procentpunktu apjomā).

Cik es saprotu, tad pēc modernākajām nostādnēm, visi bezdarbnieki ir sliņķi un slaisti un nav mums vajadzīgi, tātad nahren viņus. Sūtam prom. Tas ir vēl kādi 150.000.00 cilvēki, plus viņu ģimenes locekļus arī. Tās būs vēl kādi 300.000.00.

Atlikušais 1.5 miljons, tad varēs sākt dzīvot patiešām labi un skaisti, izbaudot LB un valdības vienīgās pareizās politikas patieso veiksmi.

Ak, jā vēl kādus 580.000.00 esošos pensionārus kaut kur vajag aizsūtīt.
www.csb.gov.lv/pensio...

Kas tad mums tur atliek 2.000.000.00 - 450.000.00 (bezdarbnieki un viņu ģimenes locekļi) - 580.000.00 (pensionāri) = 970.000.00 cilvēki

Tas ir aptuvenais cilvēku skaits, kas te arī dzīvos pēc gadiem 30. Ja ticam Latvijas Bankai, tad ļoti labi dzīvos, iztiekot no stabila lata un euro.
 0  Radius_box_plus Radius_box_minus 2 ATBILDES  ATBILDĒT  23.aprīlis 2012 10:23
Econ "Cik es saprotu, tad pēc modernākajām nostādnēm, visi bezdarbnieki ir sliņķi un slaisti un nav mums vajadzīgi, tātad nahren viņus. Sūtam prom. Tas ir vēl kādi 150.000.00 cilvēki, plus viņu ģimenes locekļus arī. Tās būs vēl kādi 300.000.00. "

Tā ir modernā kustība, kas nemaz nav tik moderna, savulaik izraisīja divu tirānu nākšanu pie varas. Tagad tas notiks pa visu ES, pirmais priekšnesums būs pēc mazliet vairāk kā nedēļas Grieķijā. Arī franči pārsteigti par 20%, kas vēlēja par ultralabēju Prezidenta kandidāti, kopā ar galējiem kreisiem par šādiem nobalsojis katrs trešais! francūzis.

Mums draud tas pats, tajā brīdī visi sliņķu propagandētāji Krieviņi, Rimšēviči un Co.(Co. ietilpst alkatīgie pašvaldību veči, kas grib strādniekus bez algas maksāšanas savām personīgām šeptēm) pēkšņi paši kļūs par sliņķiem un slaistiem, jo kustība paģēr korupcijas izplatību ar uzņēmējdarbības attīstības saukļiem, nevienlīdzības pieaugumus - kam ir, tam tiks dots utt., bīstams kokteilis.
 +1  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  23.aprīlis 2012 19:34
Econ Pavisam pēkšņi tautasdziesmās tik augstu vērtētais latviešu darba tikums ir pārvērties par slinkumu :)))

Slinkums izārstējas ārpus valsts citās valstīs, kur pastāv sociālās drošības sistēmas, loģisko domājot, tas neiet kopā.
 +2  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  23.aprīlis 2012 20:07
Kusunoki Masashige 楠木 正成 www.csb.gov.lv/pensio...

Bet vispār jau pie šīs demogrāfiskās dinamikas, kad gada laikā pensionāru skaits pēc iepriekšējās pensijas vecuma pieauga par 10.000, bet strādājošo skaits samazinājās par 20.000 (izbraukušie, nedzimušie u.t.t.) mēs no jebkādām pensijām, pabalstiem, un vispār jebkādas sociālās politikas varam atteikties tūlīt, jo jāatsakās būs vienalga. Un ar katru gadu būs jāatsakās arvien vairāk, za to stabils lats.
 -2  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  23.aprīlis 2012 10:36
Plus_opinionReinis Motivācija.
Nevajag aizmirst, ka Ošleja kungs ir ne tikai t.s. "eokonomists", bet arī ražotājs un eksportētājs. Un jebkuram ražotājam ir interese pēc vājāka valūtas kursa, kas nodrošinās viņa produktam paaugstinātu konkurētspēju. Sekojoši ir tikai saprotams, ka Ošleja kunga skats uz lietu kārtību šajā jautājumā, lietojot angļu terminoloģiju, būtu aprakstāms ar vārdu "biased".
 +11  Radius_box_plus Radius_box_minus 2 ATBILDES  ATBILDĒT  23.aprīlis 2012 10:37
Kusunoki Masashige 楠木 正成 Viņš jau to nenoliedz un tam piekrīt, ka viņam ir tāda interese. Tāpat, ka jebkuram no mums, lai Latvija būtu konkurētspējīga, lai šeit būtu ražošana un pakalpojumi, darbs un patēriņš, lai dzimtu bērni un valsts būtu domāta visai tautai, nevis tikai finansistiem, Latvijas Bankai, politiķiem un ierēdņiem.
 +3  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  23.aprīlis 2012 10:43
Plus_opinionReinis Nu jā, par atklātību var pierkist!
Bet vēl ar vien tā nu sanāk, ka Ošleja kunga piedāvātā Valsts ilgtermiņa attīstības statēģija, arī atrisina Ošleja kunga biznesa īstermiņa vajadzības (eksporta konkurētspējas pieaugums). Bet ir citi cilvēki un citi biznesi ar citām īstermiņa vajadzībām. t.i. nez vai mājsaimniecības ar eiro hipotēku vai vietējā trigū strādājošs uzņēmums ar eiro kredītlīniju būtu tik pat priecīgs par nacionālās valūtas kursa vājināšanu.

Un te nu ir jautājums par vienas vai otras stratēģijas cenu un kopējo izdevīgumu Valstij? t.i. vai skaita x privātpersonu un skaita y uzņēmumu iegrūšana īstermiņa maksātspējas problēmās atmaksājas, lai panākut eksportspējas izaugsmi? Un no otras puses - vai atmaksājas smacēt eksportspēju lai pabalstītu tās x privātpersonas un y uzņēmumus?

Ošleja kungs pietiekam veiksmīgi pamato savu pārliecību. Bet nu šis raksts parāda, kad stāstam ir arī otra puse.
 +4  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  23.aprīlis 2012 13:29
lietussargs Sajūta, ka lata devalvācijas aizstāvji tiešām tic, ka ekonomikā eksistē kautkādas burvju nūjiņas. No nekā nekas nerodas, un, kamēr mūsu produktivitāte būs zema, nekas nenotiks.
Protams, devalvācija būtu bijusi izdevīga valūtas spekulantiem un īstermiņā eksportētājiem, bet būtu katastrofa visiem fiksēto ienākumu saņēmējiem.
 +9  Radius_box_plus Radius_box_minus 2 ATBILDES  ATBILDĒT  23.aprīlis 2012 10:52
Kusunoki Masashige 楠木 正成 Zini es nebūtu tik pārliecināts par to ko raksti.
Latvijas Bankai ir viens mērķis, tāpat kā Dombrovskim - pievienoties EURO zonai un turēt stabilu latu.
Pievienoties EURO zonai - kāpēc tik spītīgi tiek ignorēts, ka šim veidojumam ir ļoti daudz neatrisinātu problēmu, kas šo zonu var sagraut. EURO zonā ir recesija. Tā jau ir sasniegusi Holandi, atbildot uz to Holandes valdība konsolidē budžetu. Holandes valdības dienas ir skaitītas. Tā nespēja vienoties par budžeta konslolidāciju un tur būs ārkārtas vēlēšanas. Francijā Sorkozī zaudē sociālistiem un galēji labējo ietekme ļoti pieaug. Tas pats visā Eiropā galēji labējo ietekme pieaug, tāpat kā kreiso. Vai tiešām nav vēlme padomāt ar ko tas viss var beigties? Breivīks bija izņēmums vai ļauns vēstnesis? Šīs vājprātīgās konsolidācijas un Eiropu pārņēmusī ortodoksālā ekonomikas prakse, ar ko tas beigsies?
Ja viss kontinents kā traks mazina budžetus un dara vēl vājprātīgas lietas, ar ko tas beigsies un uz kā rēķina augs ekonomika?
 -1  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  23.aprīlis 2012 11:14
hugo lietussargs
Vajadzētu uzdot jautājumu kas ir produktivitāte?
Tas taču nav tik lielā mērā atkarīgs termins no paša darbinieka. Produktivitāte ir uz saražoto daudzumu ieņemtais naudas apjoms, tātad, ja pateicoties subsīdijām un ekonomikai varam saražot lētāk un pārdot vairāk mums ir augsta produktivitāte. Un cilvēki nebūs produktīvi, ja nejutīsies stabili, paēduši un nebūs iespējas veikt uzkrājumus. Vergturība ir jāaizmirst un jāmeklē citi risinājumi.
 +2  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  23.aprīlis 2012 20:20
abc Vai cik autoram izdevīgi sākt skatīties datus no 1995. gada, kad latvija bija ekonomiskās bedres apakšā (milzīgs IKP kritums salīdzinot ar 1990. gadu)...
 +1  Radius_box_plus Radius_box_minus 1 ATBILDE  ATBILDĒT  23.aprīlis 2012 11:30
Plus_opinionNasing spešal! @abc
1990.gada IKP ir tas pats, kas 2008.gada IKP - uzpūsts cipars, kas neatbilst reālajam dzīves līmenim un ekonomikas faktoru vērtībām.
 +5  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  23.aprīlis 2012 12:11
Plus_opinionNiedra Ha, Ošlejs paņēma to statistiku, kas viņam izdevīga, nu tad bliežam pretī ar saviem piekoriģētajiem argumentiem. Rutkaste tiešām māk pamatot savu domu, bet
šoreiz nepārliecināja.
Piemēram. IKP pēc pirktspējas paritātes. Valstī, kas 20 gados ir zaudējusi piektdaļu no iedzīvotājiem nav liela māksla lielīties ar šo rādītāju. Pie stagnējoša IKP, pēc pirktspējas paritātes koriģēts IKP un galviņu aug. Prasta manipulācija ar statistiku.
Bezdarbs - neviena vārda. Jo nav jau ko teikt.
Ārvalstu investīcijas - tas man bija pārsteigums Ošleja rakstā, ka Baltkrievijā to pret ekonomikas lielumu ir vairāk kā pie mums.
Kur ir palikusi Lietuva Latvijas bankas pārstāvja rakstā? Vai arī tā mums ir priekšā pēc ekonomikas izaugsmes, tāpat kā Baltkrievija un Igaunija (to pat Rutkaste nenoliedz).
Tekošā konta deficīts. Visus treknos gadus Latvijā lika virsū mīksto šim rādītājam, visādi manipulēja ar skaitļiem, lai deficītu padarītu mazāku (piem. šķaidīja ciparus ar ārvalstu investīcijām nekustamā īpašuma burbulī), tagad tas ir vienīgais ar ko piesegties LB pret Baltkrievijas statistikas rādītājiem. Vai nav par švaku?
 +2  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  23.aprīlis 2012 12:09
Ķīps Ošlejs un kompānija spekulē ar terminiem, "kā būtu, ja būtu". No malas dot padomus ir visvieglāk, jo pašam jau atbildības nav. Komunistiskās Ķīna vai diktatoristiskās Baltkrievijas izaugsme itkā ir pretrunā ar kapitālistiskās ekonomikas izaugsmes principiem, kas saka, ka tikai tāda ir brīva no ierobežojumiem. Bet vai šo valstu izaugsme nav īslaicīga vai gandrīz īslaicīga? Baltkrievijas paleciens ar blīkšķi beidzās, gaidīsim, kas notiks ar Ķīnu, jo tur kapitālisma elementu nu ir saradies diezgan, bet komunistiskā diktatūra ļauj noturēt mazas darbaspēka izmaksas (lasi nemaksāt pilnā apmērā par darbu), un ignorēt vides aizsardzības prasības. Cik ilgi?
Tāpēc,man simpātiskāka ir Dombrovska, Vilka un Latvijas bankas, arī Rutkastes reālpolitika, jo tā ir Latviju izvilkusi no bedres, kur to iedzina gāzētāji, un sekojot "kā būtu, ja būtu" taktiskai, ko proponē Ošlejs- nemaz neesmu pārliecināts, kā būtu, ja Ošlejs, Osis unj citi devalvētāji savu būtu panākuši. Man, kā ekonomistam diletantam, nav saprotama viņu tendence atsauksties uz pozitīvo pieredzi, uz notikumiem, kas ir bijuši vairākas desmitgades atpakaļ un lielās valstīs. Tātad vēl tad , kad globalizācija nespēlēja lielu lomu, un tās valstis bija pašpietiekamas, jeb gandrīz visu ražoja un tērēja iekšēji. Kā zināms pretmets man ir šāds salīdzinājums: - Latvija pret globālo pasauli ir, kā viena maizes ceptuve ciemā. Un tagad iedomāsimies, kas notiks, ja ceptuve izlems, ka samazinās darba algu, maksājot citās vienībās, vienlaicīgi samazinot produkcijas cenu, jeb uztaisīs devalvāciju. Strādnieks, protams, proporcionāli par to pašu algas daļu varēs nopirkt savu sacepto maizi, bet ne pienu, ko ceptuve neražo. Tāds pats scenārijs būtu ar Latviju, kura taču lielāko daļu no izejvielām un precēm importē, jo nav taču tik daudz vietējo ražotāju.
Kas notiks, ja devalvāciju taisīs Lihtenšteina, Monako, Andora? Būs humors un viss. Latvija drusku lielāka...

Tāpēc man simpātiskāki ir darītāji, ne vaidētāji... Vai varēja labāk?
Droši vien.
Varam vicināties ar kulakiem pēc kaujas.
 +17  Radius_box_plus Radius_box_minus 5 ATBILDES  ATBILDĒT  23.aprīlis 2012 12:25
edge_indran -------
Priekš kam vicinēties? Par ko cīnīties, ja depopulācijas, emigrācija, bezdarbs, nabadzība, korupcija, parādi ir Latvijas attīstības modeļa dabiskas sastāvdaļas? Nekādu emociju, vien atklāti pasakam un/vai statistikas tabuliņas sava koncepcijas pamatošanai demonstrējam:

– Tie ir ticami skaitļi?

I.Rimšēvičs: – Mēģinu stāstīt par lietām, kam ticu. Bet neticu, teiksim, apgalvojumiem, ka no Latvijas 2009. – 2010. gadā aizbrauca simtiem tūkstoši cilvēku. Tās gan ir pasakas. Ļaudis aizbrauca, kad atvēra durvis uz Eiropas Savienību, un jau 2005. – 2007. gadā konferencēs ziņoja, ka valsti pametuši 150 tūkstoši. Krīzes gados prom devušies vēl kādi 50 – 80 tūkstoši, bet nevajag tracināt ar stāstiem, ka visu te darīja nepareizi, iedzīvotāji izvēlējās braukt projām un vēl aizbrauca simti tūkstoši. Tā nav patiesība.

Mums jānostājas uz kājām, jāvirzās nosprausto mērķu virzienā, nevis jāuzklausa citvalstu saucamo "speciālistu" nievas, cik esam kļūdījušies un maldījušies. Neesam kļūdījušies. ''


Rimšēvičs: ES parādu krīze liek būt modriem


la.lv/index.php?optio...
 +2  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  23.aprīlis 2012 13:28
edge_indran -------
Cik procentiem Latvijā vēl tik labi iet kā Rutkastem, Ķīpam un valdošās koalīcijas atbalstītājiem valsts pārvaldē? Cik ir tādu, kam nākotne esošā attīstības modeļa ietvaros cerīga liekas?

Parēķināsim:
''Centrālā statistikas pārvaldes (CSP) veiktais pētījums liecina, ka 2011.gadā 87% mājsaimniecību (2010.gadā – 85%) sagādāja grūtības segt nepieciešamos ikdienas izdevumus:....''

Mājsaimniecībām trūkst naudas ikdienas izdevumiem

www.csb.gov.lv/notiku...
 +1  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  23.aprīlis 2012 13:32
Ķīps edge, runa nav par vietu, stāvokli, kurā atrodamies. Latvija joprojām ir viena no nabadzīgākajām Eiropas valstīm, šaubu nav. Runa ir par tā procesa pareizību vai nepareizību, kas mūs ved no tā ārā. Nu nedzīvojam mēs tā kā ASV, bet vai tāpēc vien jānoliek viss tas, kas tiek darīts?
Un kaut kā neticu tai vīzijai, ko uzbur devalvētāji, tāpat kā neticu salavecim. Ticu tam, ko redzu. Un redzu to, ka Latvija no bedres rāpjas ārā...
 +5  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  23.aprīlis 2012 13:42
nulle Latvija pret globālo pasauli ir, kā viena maizes ceptuve ciemā. Un tagad iedomāsimies, kas notiks, ja ceptuve izlems, ka samazinās darba algu, maksājot citās vienībās, vienlaicīgi samazinot produkcijas cenu, jeb uztaisīs devalvāciju.
------------------------
+1 - tieši to arī nozīmēs devalvācija mazām valstīm kurām nav resursu.
 +2  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  23.aprīlis 2012 13:51
zanE ...edge...
....iedzīvotāju aptaujās iegūtie dati vienmēr būs subjektīvi un uz tiem balstīties par ekonomikas izaugsmi būtu aplami....vienam izdzīvošanai nepieciešamā summa 1000 lati būs par maz, otram pietiks ar 300....vēlmju un iespēju robežas arī atšķirsies....
...aptauju noslēgumā vienmēr tiek uzdots jautājums - kādi ir jūsu un jūsu ģimenes vidējie ienākumi....gribētu gan redzēt to respondentu, kurš atbild pilnīgi godīgi!....:))
 +2  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  23.aprīlis 2012 15:24
Edgars Avotiņš Es pa brīvdienām nonācu pie secinājuma, ka Latvijas gadījumā pētot ekonomiskas attīstību jābūt uzmanīgiem vērtējot IKP uz cilvēku - tapēc ka šo rādītāju būtiski ietekmē iedzīvotāju skaita izmaiņas.
Šķiet, ka pagājšnedēļ šo rādītāju izmantoja gan Ošlejs, gan Dombrovskis - un abiem krasi atšķirīgi secinājumi. Kāpēc? Neņēmos pārbaudīt, bet droši vien tāpēc, ka Ošlejs izmantoja SVF datus, kur iedzīvotāju skaits vēl pēc vecajiem statistikas datiem - tāpēc Ošlejam šis rādītājs sanāk slikts - tuvs Baltkrievijai, savukārt Dombrovskis jau izmanto jaunākos datus atbilstoši jaunajam iedzīvotāju skaitam - tāpēc rādītājs ļoti ir labs. Nezinu vai labāk balstīties uz novecojušiem datiem, vai lietīties ar to ka viens rādītājs kļuvis labs (jo izmiruši/aizbraukuši cilvēki) - drīzāk jāņem vērā, ka šis rādītājs Latvijas gadījumā ir ar defektu.
 +5  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  23.aprīlis 2012 13:42
Edgars Avotiņš Autors spilgti nodemonstrēja, ka divi ekonomisti var paņemt nepieciešamajam secinājumam piemērotāko statistikas rādītāju un periodu un iegūt absolūti pretējus rezultātus. Nav patreiz laika iedziļināties, kuram vairāk taisnības.

Bet autoram šādi jautājumi:
1. Ko tad valdība un/vai Latvijas banka pirms krīzes darīja nepareizi?
(Vai tiešām tikai budžeta tēriņi bija par lielu?)
2. Saprotot, ka šī nebija pēdējā krīze - kas Latvijā ir izdarīts un vēl jāizdara, lai nākamā krīze Latvijā nebūtu tik smaga un vai būs efektīvi instrumenti situācijas regulēšanai?
 +1  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  23.aprīlis 2012 14:00

Pievienot savu viedokli

    Lai pievienotu viedokli ⎯

    vai

    L_psta_leta-second_compact
    Nākamais raksts

    Nacionālā industriālā politika – “ekonomikas izrāviena” pamats (54)

    "Izrāviens" nepieciešams ražošanas apjomos un produktivitātē, nodarbinātībā un ilgtspējīgā un straujā eksporta pieaugumā