Lietuviešu rakstnieces Kristinas Sabaļauskaites vēsturiskā romāna Silva Rerum divām grāmatām ir sensacionāli panākumi Lietuvā, tikko latviski iznākusi arī otrā grāmata. Vai mēra epidēmija nav pārāk depresīva tēma, par ko rakstīt sievietei stāvoklī? Nē, absolūti ne!
Reizēm pat lappusi gari teikumi, piesātināti ar baroka laikmeta misticismu un kaislībām. Lietuviešu rakstniece Kristina Sabaļauskaite meistarīgi spēlējas ar lasītāja emocijām, vienā lappusē atrādot gļotainiem tārpiem pilnu miruša kaķa ķermeni, citā – acīm glāstot turīga 17.gadsimta Lietuvas bajāra izšķērdīgi grezno mājas interjeru, apģērbu un rotaslietas. Grāmatas Silva Rerum* (tās otrā daļa tikko iznākusi Latvijā) panākumi Lietuvā ir milzīgi: 2008.gadā izdotā pirmā grāmata piedzīvojusi astoņas tirāžas, pagājušogad iznākusī otrā – pagaidām piecas. Katrai grāmatai pārdoti 22 tūkstoši eksemplāru, Kristina lepni stāsta, satikta Rīgā pēc prezentācijas. Melni iezīmētas, dzirkstošas acis, izteiksmīga deguna un lūpu līnija – viņas seja, tāpat kā pašas romānu epizodes, atkarībā no emociju gammas, var likties žilbinoši skaista vai salti nepievilcīga.
Londonā jau desmit gadus dzīvojošā mākslas zinātņu doktore, kas literatūrā ļauj ieskatīties gan augstmaņu, gan kalpu guļamistabās 300 gadus senā pagātnē, par savas biogrāfijas detaļām runā nelabprāt. Esmu jau par to brīdināta, tomēr dažas reizes uzdrošinos pārbaudīt robežas, pretī saņemot cirtienu ar mīkstu ķepiņu, kurā slēpjas asi nagi.
Kādos apstākļos tapa Silva Rerum?
Pirmo grāmatu rakstīju, kad vien man bija laiks. Pārsvarā – ceļojot, lidmašīnā vai vilcienā. Daļu rakstīju arī mazā Šveices Alpu ciematiņā, nekurienes vidū, savu draugu mājā. Ceļā uz turieni ir jānomaina divi vilcieni un autobuss, ar kuru tiek vests arī pasts.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.