IR

Vairākums vāciešu (84%) uzskata, ka korupcijā vainotajam un 17.februārī demisionējušajam prezidentam Kristianam Vulfam nevajadzētu saņemt 199 tūkstošus eiro gadā kā valsts nodrošināto pensiju. Vulfs savus pienākumus valsts galvas amatā pildīja tikai 7,5 mēnešus.

Pēc likuma, pirms termiņa no amata aizgājušais prezidents var pretendēt uz pensiju, ja amatu atstājis slimības vai politisku iemeslu dēļ. Prezidenta administrācija 29.februārī paziņoja, ka Vulfa demisijas iemeslus var uzskatīt par politiskiem, tāpēc neesot iemesla pensiju atteikt.

Tomēr pretkorupcijas organizācija „Cleanstate e.V.", kā vēsta avīze „Bild", kura atmaskoja bijušā prezidenta koruptīvās saites, gatavojas apstrīdēt šo prezidenta administrācijas lēmumu tiesā. Organizācijas pārstāvis Hanss Joahims Zelencs paziņojis, ka prezidenta administrācijas vadītājs Lotārs Hagebellings strādāt sācis kopā ar Vulfu, turklāt abus saistījušas darba attiecības arī pirms prezidentūras, kad Vulfs bija Lejassaksijas pavalsts valdības vadītājs. Pretkorupcijas organizācija uzskata, ka šo iemeslu dēļ administrācija nevar būt objektīva. Vācu sociāldemokrāti prasa, lai Vulfs pats atsakās no pensijas vai to ziedo sociāliem mērķiem. Viņuprāt, tikai tā eksprezidents daļēji varēs atjaunot savu krietni iedragāto reputāciju un atjaunot tautas uzticēšanos.

Kā zināms, skandāls, kas beidzās ar Vācijas prezidenta atkāpšanos no amata, sākās 2011.gada decembrī. Vulfs tika vainots koruptīvos sakaros ar valsts biznesa eliti. Vēlāk šādu nepatīkamu faktu atklājās arvien vairāk. Pēdējais piliens bija ziņas, ka kino producents Dāvids Grīnevolds ne reizi vien apmaksājis Vulfa braucienus pa Vāciju, turklāt saviem projektiem saņemot Lejassaksijas valdības garantijas laikā, kad to vadīja Vulfs.