IR

Murjāņu Sporta ģimnāzija sabrukuma priekšvakarā? 12

Lielās izšķiršanās brīdis par sporta nākotni - kur likt 10 miljonus
Sporta_skola_p_lens-media_large
Sporta skolotājs. Foto: Edijs Pālens, LETA
Artūrs Vaiders 22.marts 2012 16:00

Pēdējā mēneša laikā atkal uzvirmojušas kaislības ap Murjāņu Sporta ģimnāziju (MSĢ). Skola, kas Latvijas sportam devusi olimpisko čempionu Jāni Ķipuru, medaļniekus Raimondu Vildi, Daini Ozolu, Aigaru Fadejevu, Aināru Kovalu, Mārtiņu Rubeni, brāļus Juri un Andri Šicus, kā arī veselu virkni „otrā plāna aktieru", kas pārveduši mājās medaļas no Eiropas, pasaules, kā arī junioru čempionātiem, ir uz sabrukuma robežas. Organizatoriskas un materiāli tehniskas.

Skola, kas kopā ar filiāli katru gadu no valsts sporta budžeta saņem aptuveni miljonu latu, nevar savilkt galus. Neorganizētība? Apzināta nolaidība? Virsiestādes, lasi - Izglītības un zinātnes ministrijas - mazspējīga kontrole? Vai varbūt arī visi šie komponenti cieši savijušies kopā kā draudīgs astoņkājis?

Nav šaubu, ka jāveic radikāla pārbūve ne tikai MSĢ sienās, bet arī domāšanā. Taču nav skaidrs, vai Murjāņi un valsts tagad tam ir gatavi.

2008.gadā Valsts kontrole toreizējam IZM valsts sekretāram Marekam Gruškevicam nosūtīja atzinumu, kurā cita starpā tika izteiktas piezīmes un rekomendācijas MSĢ grāmatvedībai. Triju gadu laikā skolai nomainījušies trīs direktori, bet grāmatvede nesen ir atstādināta no amata un tagad izmeklētāja kabinets ir gandrīz kā darbavieta. Savukārt direktora vietnieks sporta darbā, ko ne viens vien uzskata par „Murjāņu pelēko kardinālu", šajā mācību gadā diez vai vairāk par mēnesi būs bijis darbā... IZM valsts sekretārs gan joprojām tas pats.

Bija. Varēja būt

1965.gadu skolu izveidoja citiem mērķiem un celtās telpās. Kopš tā laika materiālā bāze ir veidota un pilnveidota (piemēram, stadions), bet šis tas pa šiem gadiem nolietojies (sporta halle un zāles), sabrucis (manēža, kamaniņu trase) vai tā arī nav uzsliets (velotreks). Tāpēc sportistiem nereti nākas trenēties cimdos un cepurēs, kas mūsdienās jau ir vairāk nekā ekstrēmi. Tāpēc arī nav jābrīnās, ka kvalitatīva atdeve no Murjāņiem jo gads, jo trūcīgāka. Tas, protams, ir akmens ne tikai materiāli tehniskās bāzes, bet arī treneru lauciņā. Nenoliedzot dažu treneru (A.Vaivads, A.Birzulis) veikumu, tomēr jāatzīst, ka pārāk maz profesionālās izaugsmes bijis 20 neatkarības gadu laikā. Iesūnošana 40 km no Rīgas.

Situācija noteikti veidotos citādāka, ja būtu īstenota astoņdesmito gadu sākuma iecere sporta internātskolu celt tuvāk Rīgai Babītē. Taču pret to kategoriski bija Murjāņu Sporta internātskolas kolektīvs. Murjāņos jau bija izveidota materiālā bāze, arī tradīcijas un augsti sporta sasniegumi. Savukārt pedagogi bija ieskaņojušies Lojas krastu zemītē. Tā arī iniciatīva noplaka. Ja iecere īstenotos, varēja būt mācībām un sportam daudz piemērotāka būve, bet Rīgas tuvums ļautu daudz vieglāk piesaistīt kvalificētus trenerus.

Protams, viss varēja attīstīties citādāk, ja arī pirms 10 vai 15 gadiem būtu daudz skaidrāka valsts sporta politika. Jā, citādi nevarēja būt un valstī pirmajam Olimpiskajam centram vajadzēja būt Ventspilī. Bet otrais tikpat labi varēja tapt kā Rīgā, tā Murjāņos. Sporta halles, vieglatlētikas manēža, tad varbūt arī Ķelnes dāvāto velotreku būtu varējuši uzsliet. Par katlumāju, internātu, dzīvojamajām platībām pedagogiem, ēdināšanas bloku nemaz nerunājot. Viss būtu mūsdienīgs, būtu prieks mācīties, dzīvot, trenēties.

Pa šo laiku MSĢ (precīzāk - IZM) īpašumā esošā zeme no 24 ha sarukusi līdz 14... Tā pa kripatiņai vien, pa hektāram vien. Piemēram, vieglatlētikas manēža tagad ir Kuldīgā, kur nereti tā ir pustukša, par noslodzi cīnās gandrīz tāpat kā visi olimpiskie centri. Tos, tāpat kā slimnīcas, skolu sporta zāles un vēl daudz ko citu sabūvēja, daudz nedomājot par nākotni. Precīzāk - kas tos izmantos, kas un kā par to maksās. Jo bija svarīgi būvēt ar visām no tā izrietošajām sekām. Ar to MSĢ problēmas vēl neatrisinātu. Mērķu īstenošanai vajadzīgi arī treneri, metodiskā vadība, kādas pēdējos gados ir trūcis. Tāpat kā finanšu disciplīnas un skolas drošas administrēšanas. Noteikti arī virsuzraudzības no Izglītības un zinātnes ministrijas puses, jo tagad izglītība un sports ir vienas ēkas Vaļņu ielā Rīgā rūpe.

Glābšanas plāni un versijas

Tagad, lai situāciju glābtu, sarosījušies visi no Murjāņu līgas un Saeimas deputātiem līdz privātinvestoriem. Murjāņu absolventu vidū netrūkst sabiedrībā labi zināmu vārdu - dzejniece Māra Zālīte, aktieri Jānis Paukštello, Ilze Rūdolfa, eksbaņķiere Ingrīda Blūma, ugunsdzēsēju šefs Ainārs Pencis, ministrs Rihards Kozlovskis, tiesībsargs Juris Jansons, jurists Viktors Šadinovs. Ne jau visi ir līgas aktīvisti, tomēr, kā redzams, netrūkst spēcīgu sviru arī varas ešelonos.

Nule kā izstrādāts MSĢ četrpakāpju glābšanas plāns, kura pirmajam solim vajag apmēram 300 000 latu. Tas nepieciešams, lai skola varētu sākt nākamo mācību gadu, jo nupat gandrīz pilnīgi sabruka skolas siltumapgāde. Bet visam projektam kopā līdz 2016.gadam vajadzētu teju 10 miljonus latu. Tiesa, patlaban ir tikai plāns skolas materiāli tehniskās bāzes atjaunošanai un jaunradīšanai - tas ir, kur strādāt. Bet tikpat kā nav ne vārda par to, kā strādāt, kā izmainīt un uzlabot darbu. Šajā ziņā neko nemainot, visi ieguldījumi ir teju vai nulles vērti. Ko, teiksim, sporta veidam dot tie 85 000 latu gadā, ko MSĢ iztērē potenciālie vieglatlēti? Daļa no viņiem, jau iesākot mācības Murjāņos, skaidri zina, ka nebūs sportisti. Tomēr ēd tāpat kā tie, kas sapņo par olimpiskajām medaļām. Cik pilnvērtīgi var trenēties sporta spēļu nodarbību grupa, kurā, piemēram, ir 12 zēni, sākot no 8. un beidzot ar 12.klasi? Tādā vecumā četri gadi ir gandrīz kā Lamanšs.

Pie IZM kabinetu durvīm sāk klauvēt arī privātinvestori (Hokeja, Džudo federāciju vadība - arī Gunārs Ķirsons ir šīs skolas absolvents), kurus droši vien interesē ne vien sporta attīstība, esošā MSĢ infrastruktūra, bet arī gandrīz 15 ha zemes skaistā Lojas upītes ielokā. Tur varētu būt arī hokeja, džudo internāts.... It kā nekā nosodāma, jo privātā partnerība pēdējā laikā kļūst arvien populārāka visdažādākajās nozarēs. Kāpēc sports lai būtu izņēmums? Un kāpēc valstij būtu jāiegulda perspektīvā profesionālu hokejistu vai basketbolistu audzināšanā? Arī šī problēma ne tikai nav šķetināta, bet pat īsti nav nodefinēta. Varbūt valsts var iesaistīties projektā, kas ir pievilcīgi, bet tai nav jābūt vienīgajam vezuma vilcējam. Jo sevišķi komerciāli labvēlīgajos sporta veidos.

Daudzi vecāki nav ieinteresēti laist bērnus prom no mājām 200 km attālumā, tāpēc varbūt mērķtiecīgāk, racionālāk un produktīvāk būtu izmantot jau esošos Olimpisko centrus, veidot reģionālos miniinternātus, kuriem jau būtu mūsdienīga materiālā bāze un treniņapstākļi. Piemēram, Jelgavā varētu būt volejbola, daiļslidošanas, futbola, Ventspilī - basketbola, šorttreka, boksa, svarcelšanas, Valmierā - BMX, peldēšanas, vieglatlētikas, Liepājā - hokeja, futbola, vieglatlētikas, basketbola, peldēšanas, Daugavpilī volejbola, cīņas, peldēšanas, vieglatlētikas, Kuldīgā - volejbola, vieglatlētikas miniinternāti. Kopā ar futbola internātu Staicelē, hokeja un basketbola Rīgā, airēšanas - Jūrmalā, ziemas sporta - Siguldā tas jau būtu ļoti labs Latvijas sportiskais pārklājums un kaut cik labotu agrāk pieļautās kļūdas. Piedevām vēl paturot pozitīvo Murjāņu pieredzi - kolektīvo darbu, audzināšanu, stingru ārpusklases disciplīnu, kas norūdīja un labi sagatavoja tālākai dzīvei un jauniem sporta pārbaudījumiem.

Protams, ka minētais sporta veidu piedāvātais sadalījums ir ļoti teorētisks un prasās pēc daudz nopietnākas situācijas analīzes, lai būtu kvalitatīvāks perspektīvais piedāvājums. Tas jādara sadarbībā ar sporta veidu federācijām, jo līdz šim kooperācija šajā līmenī bijusi gaužām vāja un neproduktīva.

Kāda būs vīzija?

Protams, ka lētākais un vienkāršākais tagad būtu pateikt: „Pietiek!" MSĢ savas iespējas pašreizējā versijā ir izsmēlusi. Tālāk būs tikai sliktāk.

Tomēr pasaules pieredze liecina, ka bez sporta internātiem sagatavot konkurētspējīgus sportistus ir gandrīz nereāli. Pēc labiem piemēriem nav jādodas uz „Silikona ieleju", bet pietiek papētīt igauņu paveikto.

Vajadzīga vīzija, stratēģija, kuras visu laiku ir trūcis sportā, tāpat kā valsts attīstībā kopumā. Par skaidra plāna trūkumu sportā liecina kaut vai vieglatlētikas manēžas būvniecība Kuldīgā, kur nav lielu vieglatlētikas tradīciju un kur nav arī normāla stadiona. Toties rīdziniekiem nav kur trenēties vai arī tas jādara „Daugavas" stadiona aukstajā „desā". Par to liecina arī Rīgas Olimpiskā centra vieglatlētikas manēžas „apcirpšana", lai pēdējā brīdī klāt pievienotu Vingrošanas halli. Citādi jau nevarēja, jo cēlējspēks bija „Skonto būve" un Guntis Rāvis, kurš ir arī Vingrošanas federācijas prezidents.

Tas jau ir vairāk ne sporta politikas, bet valsts attīstības jautājums. Gribam vai negribam tā dēvēto lielo sportu, kas savukārt var kļūt par vienu no stimuliem simtiem un tūkstošiem aut kājās kedas un ņemt rokās bumbu. Lai dzīvotu veselīgāk un pilnvērtīgāk.

Ja to gribam, kādi būs mērķi un kādi līdzekļi, kā tos sasniegt? Ko gribam, ko varam atļauties? Ieguldīt Murjāņos? Vai tomēr mēģināt racionāli izmantot jau esošos resursus, bet iedomātos 10 miljonus kā sēklas naudu likt jauna Nacionālā stadiona pamatos? Gan tam, gan Latgalei, gan pensijām diez vai pietiks. Kāds pirksts vienmēr sāpēs. Ir lielās izšķiršanās brīdis.

Autors ir sporta žurnālists

 

Ieteikt šo rakstu? Jā(0)

Populārākie viedokļi

Plus_opinionchangalis Aktīvā sportā esmu pavadījis savas dzīves 17 gadus, kuru laikā piedzīvoju gan padomju laikus, gan neatkarību, gan dalību Latvijas izlases sastāvā, gan mācības MSĢ, gan studijas Amerikā, pateicoties sporta stipendijai.
Ir patiesi nožēlojami skatīties uz to, ka valsts līmenī sporta attīstība ir palaista tādā pašplūsmā un ka nav vienota redzējuma, kur doties un, pats galvenais, kā tur nokļūt. Ir jāsaprot arī tas, ka sports nav tikai tāpēc, lai sasniegtu kaut kādus mega rezultātus pasaules, eiropas čempionātos vai olimpiādē. Sports un veselīgs dzīvesveids var kalpot kā stūrakmens veselai nācijai. Ir pierādīts, ka sportiski un fiziski aktīvi cilvēki ir daudz efektīvāki, nekā tie, kuri neko nedara. Vēl viens piemērs - tie, no kuriem nesanāk profesionāli sportisti, var studēt ASV, saņemot stipendiju.
Pilnībā pievienojos Vaideram - nav jēgas šobrīd lapīt cauro zeķi (MSĢ), ja nav skaidras vīzijas par sportu kopumā. Manuprāt, patiesi visām federācijām un sporta funkcionāriem ir jāapsēžas ar IZM pie viena galda un jāizstrādā redzējums par sporta attīstību Latvijā. Skaidrs, ka katra federācija centīsies vilkt to deķīti uz savu pusi, bet tāpēc ir jābūt IZM, kura to procesu spēj pragmatiski izvērtēt ar skatu no malas. Patiesi būtu labi, ja tiktu izveidot MSĢ līdzīga iestāde tuvāk Rīgai, kurā LABĀKIE un perspektīvākie sportisti varētu saņemt daļēji valsts apmaksātu izglītību, treniņus, dzīvošanu, ATBILSTOŠU ēdināšanu un aprūpi. Šinī iestādē varētu būt apvienoti visdažādākie sporta veidi. Uz treniņu vietām satiksmi varētu nodrošināt iestādes organizēts transports un pie pašas iestādes varētu izveidot trenažieru zāli, universālu sporta zāli, stadionu - objektus, kurus var izmantot praktiski visu sporta veidu pārstāvji fiziskās sagatavotības treniņi.
Kā jau visās sfērās, lai tas notiktu, ir vajadzīga griba mainīties, kā arī nepieciešams izvēlēties cilvēkus izpildamatos, kuri spēj šīs pārmaiņas ieviest.
 0  Radius_box_plus Radius_box_minus 2 ATBILDES  ATBILDĒT  23.marts 2012 10:38
KRUSTTEVS man ka bijusam murjanu gimnazijas audzeknim..visapr nav saprotama so lemjoso ierednu murgosana..kur tad vispar valsts var investeet ja ne sporta un citos talantos...
 -1  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  22.marts 2012 16:47
Plus_opinionmezavilks Ja visa valsts ptiesiba nezina uz kurieni dodas, tad grūti sagaidīt ka tads sīkums ka Murjāni zinās kur jāiet. Neeksaistē prioritāte, kur vērtē līdzekļus, personālu, tradīcijas un apsatākāļus. Domāju, ka Vaiders ir zinošs sporta žurnālist, bet hokeja piesaukšana pārvelek tam svītru. To, ko nevar celt, to nevar arī nest. Velotreka sapūdēšan ir krimnālnoziegums. Dzivojot DDR, iepazinos ar autrtumvāciešu sporta panakumu avotiem. Tikai muļķi to izskadroja ar dopinga lietošanu. Tur bija izstrādata prioritātes uz iepriekš minētiem pamatiem. Piebildīšu ka Vācija kanclere un prezidents ir no bijušas DDR.
 0  Radius_box_plus Radius_box_minus 3 ATBILDES  ATBILDĒT  22.marts 2012 22:18

Skatīt visus viedokļus → Pievienot viedokli →

Citi viedokļi

Katara-second_compact
Nākamais raksts

Vizīte Līča valstīs bija vēsturiska (25)

Mūsu uzdevums tagad ir izstrādāt konkrētus piedāvājumus - gan investīcijām, gan mūsu preču eksportam uz Līča un citām Tuvo Austrumu valstīm

DELFI