A backdoor into the eurozone?
Viedokļi
Viens no līdzekļiem, lai mazinātu inflāciju pirms pievienošanās eiro, varētu būt likuma atcelšana par krievu naudas investēšanu nekustamajos īpašumos apmaiņā pret uzturēšanās atļauju LV. Visi piekrīt tam, ka šī nauda mākslīgi silda nekustamā īpašuma tirgu un caur to dzen augšā inflāciju.
I fully agree with AGrunte - that we could stop issuing Schengen visas for "investors" to cool down the real estate market. Would it be OK to modify excise tax on fossil fuels? Could it be, perhaps, less disastrous for the budget deficit than a lower VAT?
I mean, the oil prices are likely to grow anyway (problems with Iran, some optimism about recovery in EU and US) so even a lower excise tax rate would not actually bring down the price for end-users by much. And unlike, say, Germany - we do not have a booming industry of alternative energy, which could hurt from this.
>>> Interesting that wage harmonization with the rest of the EU is not required...======
Vispār jau M.Hansena rakstā bija minēts arī par "algu harmonizāciju" - par Balassa-Samuelson'a efektu - t.i. līdz ar Latvijas eksporta nozaru nostiprināšanos, pamazām izlīdzinās arī vietējo pakalpojumu nozarēs strādājošo algas, salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm. Ja mēs salīdzinām, par cik procentiem pieaugušas algas frizieriem, santehniķiem, autobusu šoferiem, teiksim, pēdējo 15 gadu laikā, tad redzēsim, ka Latvijā šīs algas pieaugušas, iespējams, vairāk nekā Somijā. Un šis algu pieaugums attiecīgi pacēla augšup arī daudzas cenas (darbaspēka ietilpīgajās nozarēs), t.i. papildus pacēla inflāciju.
T.i. jaunajās (un trūcīgākajās) ES dalībvalstīs ir gluži dabiski, ka inflācija par dažiem procentpunktiem apsteidz vecās dalībvalstis. Un tas nozīmē, ka Māstrihtas kritērijs par inflāciju ir grūti izpildāms.
Ir vēl viens iemesls - Māstrihtas kritērijs par atskaites punktu ņem trīs valstis ar viszemāko inflācijas rādītāju. Bet Eiropa jau tagad ir tik daudzveidīga, ka trīs zemākie rādītāji var būt "outliers" (no vidējās vērtības ļoti tālu aizskrējuši rezultāti) - neko mums nedos, ja Latviju salīdzinās, teiksim, ar Zviedriju un Luksemburgu, kas ir gluži citādas zemes. Par atskaites punktu varētu ņemt "pirmo kvartili" (sk. en.wikipedia.org/wiki... ) - t.i. to valsti, par kuru ir 25% zemāki rādījumi, bet 75% - sliktāki. Un tai tad varētu kaut ko pieskaitīt klāt. Šāds kritērijs būtu krietni stabilāks arī tad, ja ES turpina būt ļoti atšķirīgu valstu savienība.
Salīdzinot ar energoresursu cenām - algas šeit ir daudz zemākas.
Tā ka nekādas harmonizācijas nav.
UK minimālā alga ir 1000 ls - degviela maksā gandrīz tikpat cik šeit.
Tas pats Sūdoils - nemaksā darbiniekiem tik cik Norvēģijā - lai arī viņi dara tieši to pašu ko viņu norvēģu kolēģi un arī degvielai cenas ir līdzīgas.
Tā ka nekādas harmonizācijas nav.
UK minimālā alga ir 1000 ls - degviela maksā gandrīz tikpat cik šeit.
Tas pats Sūdoils - nemaksā darbiniekiem tik cik Norvēģijā - lai arī viņi dara tieši to pašu ko viņu norvēģu kolēģi un arī degvielai cenas ir līdzīgas.
>>> nemaksā darbiniekiem tik cik Norvēģijā - lai arī viņi dara tieši to pašu ko viņu norvēģu kolēģi un arī degvielai cenas ir līdzīgas.======
Nu bet tieši šo efektu prognozē arī Balassa-Samuelsons (sk. en.wikipedia.org/wiki... ). Latvijā strādājošs frizieris, McDonalds burgeru izgatavotājs, taksometru šoferis - viņi visi var strādāt tikpat ražīgi vai vēl ražīgāk nekā viņu kolēģi, teiksim, Norvēģijā. Darba samaksa minētajām profesijām ir augstāka Norvēģijā - un šo diferencēto darba samaksu nodrošina nevis darba ražības atšķirības neeksportējamo pakalpojumu jomā, bet gan tas, ka Norvēģijā ir (salīdzinot ar Latviju) lielāka darba ražība tirgojamo preču un pakalpojumu (traded goods) jomā: Naftas rūpniecībā, zivsaimniecībā, kuģu būvniecībā un citā mašīnbūvē, elektronikā, utml. Jo valsts ietvaros darbojas "savienoto trauku princips", lielāki ieņēmumi dažās eksporta nozarēs aizplūst arī pie iekšējo pakalpojumu nozarēs nodarbinātajiem.
Kalvis Apsītis " Jo valsts ietvaros darbojas "savienoto trauku princips", lielāki ieņēmumi dažās eksporta nozarēs aizplūst arī pie iekšējo pakalpojumu nozarēs nodarbinātajiem."
Tur jau tā nelaime, ka "savienoto trauku princips" darbojas ne tikai valsts ietvaros, bet arī visā ES, jo mums ir vaļējas robežas -brīva darbaspēka plūsma, brīva preču plūsma, tikai naudas plūsmas brīvību un izlīdzināšanos ierobežo politiķu lēmumi visādus fondus dalot, nodokļu likmes nosakot un baņķierus atbalstot NĪ burbuļcenu uzturēšanā.
Ja tauta kā pesimisti saka, ka cenas ir uzpūstas un sliktāk vairs nevar būt, tad baņķieri un Šīns kā optimisti gavilē- Būs NĪ cenu kāpums, drusku pacietīsimies un Būs... Bet Hansens un Rimšēvics tikmēr nevar vienoties, ar kādām metodēm Latvijā ilgāk noturēt zemāko algu līmeni ES pie augstākajām Turcijas un Ķīnas preču cenām ES.
Tur jau tā nelaime, ka "savienoto trauku princips" darbojas ne tikai valsts ietvaros, bet arī visā ES, jo mums ir vaļējas robežas -brīva darbaspēka plūsma, brīva preču plūsma, tikai naudas plūsmas brīvību un izlīdzināšanos ierobežo politiķu lēmumi visādus fondus dalot, nodokļu likmes nosakot un baņķierus atbalstot NĪ burbuļcenu uzturēšanā.
Ja tauta kā pesimisti saka, ka cenas ir uzpūstas un sliktāk vairs nevar būt, tad baņķieri un Šīns kā optimisti gavilē- Būs NĪ cenu kāpums, drusku pacietīsimies un Būs... Bet Hansens un Rimšēvics tikmēr nevar vienoties, ar kādām metodēm Latvijā ilgāk noturēt zemāko algu līmeni ES pie augstākajām Turcijas un Ķīnas preču cenām ES.
The Maastricht criteria are far from perfect. Indeed, it makes no sense at all to benchmark against non-euro area countries for the reasons you gave. In theory, the inflation criterion may even require a country to achieve a deflation to qualify (!).
Furthermore, the 3% deficit rule was based on the assumption of a 5% nominal growth rate (keeping in mind the 2% inflation target) - something that has been achieved at the Eurozone level only three times since 1999, dismissing the underlying logic of the 3% rule.
The sensible conclusion would thus be that the criteria begs to be adapted, but for political reasons this won't happen. Thus, active management of the criteria is the only thing left for governments that want to qualify. Many countries have done so, including the original ones.
As for the implicit B-S effect, however, it makes a lot of sense to account for it and, first of all, for the sake of aspiring entrants themselves who should think twice about when is the best time to enter. From the eurozone's point of view, countries should only join once a decent level of real convergence has been achieved (as opposed to nominal). Otherwise, the inflation beast will lift its head sooner rather than later.
Latvia has been in an unsustainable position ever since the lat was pegged to the euro. In this context, it does not really have a second best option to joining the eurozone asap. Any means to qualify may justify the ends...
Furthermore, the 3% deficit rule was based on the assumption of a 5% nominal growth rate (keeping in mind the 2% inflation target) - something that has been achieved at the Eurozone level only three times since 1999, dismissing the underlying logic of the 3% rule.
The sensible conclusion would thus be that the criteria begs to be adapted, but for political reasons this won't happen. Thus, active management of the criteria is the only thing left for governments that want to qualify. Many countries have done so, including the original ones.
As for the implicit B-S effect, however, it makes a lot of sense to account for it and, first of all, for the sake of aspiring entrants themselves who should think twice about when is the best time to enter. From the eurozone's point of view, countries should only join once a decent level of real convergence has been achieved (as opposed to nominal). Otherwise, the inflation beast will lift its head sooner rather than later.
Latvia has been in an unsustainable position ever since the lat was pegged to the euro. In this context, it does not really have a second best option to joining the eurozone asap. Any means to qualify may justify the ends...
Good point.Estonia - in the middle of catastrophic recession that comes as a consequence of disastrous economic policies of the "fat" years, where the fact that during these years it had budget surplus is just a detail that stresses how badly managed was the rest of economy - is more than welcome in Eurozone. Latvia that has healthy budget, balanced imports and exports, growing export based and competitive economy increasingly likely won´t be able to join. What kind of criteria are these?
"Estonia - in the middle of catastrophic recession that comes as a consequence..." Vai Jūs nevarētu paskaidrot sīkāk, par ko Jūs rakstat? Būšu laikam kaut ko palaidis garām par Igauniju. Cik es zinu, viņiem gan eirozonā iestāšanās brīdī, gan pašlaik ir labāks ekonomisks pieaugums, nekā LV. (2010: +3,1%, 2011: +6,5%).
3,1% ir diezgan pieticigs un nedross pieaugums pec tam, kad 2008 - 2009 g IKP saruka par 18%. Nu piekritisi tacu, ka LV ekonomika sobrid (nerunajot nemaz par 2014, kad visticamak viss bus vel labak ) ir labaka forma neka Igaunija bija 2010.g beigas. Un tomer loti iespejams, ka mus neuznems eiro, kamer Igauniju uznema ar ovacijam. Man personigi kaut kas seit neliekas kartiba.
Latvijai jau ari valsts parads salidzinot ar lielako dalu ES valstu, pat Vaciju ir loti mazins un talu zem Mastrihtas kriterijos atlauta slieksna. Igaunija pielava visas tas pasas trekno gadu kludas, ko pielava Latvija. Ari tur bija kreditesanas bums, inflacija, arejas tirdzniecibas deficits, tikai nedaudz atbildigaka budzeta politika un nebija tada Parexa, kura bankrots pilnigi noteikti ari Igauniju novestu pie SVF un milziga budzeta deficita tapat ka mus, kas nozimetu - nekada eiro. Var teikt - viniem noveicas. Ar Igaunijas valdibas politiku tam mazs sakars. Sobrid Igauniem ir viena no augstakajam inflacijam ES un sobrid jau Igaunija vairs nespetu izpildit Mastrihtas kriterijus un nespes vel ilgi. Latvijai bus jaspej.
Kā norādīja demogrāfs, "valdības prioritātes, kā es redzu, ir budžeta konsolidācija, Māstrihtas kritēriji, eiro ieviešana, banku lobija nosargāšana, to es redzu kā valdības prioritātes". "Bet es nebūt neredzu prioritāti par latviešu nākotni vai valsts pat saglabāšanu pēc pāris paaudzēm. Tā mūsu valsts un tautas laiviņa - mēs tā diezgan straujā straumē kustamies uz bezdibeni. Un no politiķiem atskan tikai tādi spriedumi, nu, gan jau kaut kā atrisināsim, mēs - latvieši - esam vienmēr augšā cēlušies pēc vācu un krievu jūgiem, pēc Sibīrijas, gan jau notiks brīnums arī šoreiz! Tās krāces aizies jau uz neatgriezenisku straumes ātrumu, no kura ārā vairs nebūs iespējams izlēkt, un mēs gāzīsimies tajā demogrāfijas bezdibenī, un tikai tad mēs sāksim varbūt domāt, bet tad jau būs bezcerīgi un par vēlu," teica I.Mežs.
Ekonomikas likumi ir vieni un tie paši. Ja ECB printē naudu un Latvija ar piesietu valūtas kursu cenšas darboties pretim, tad iznākums būs lejupslīde un bezdarba pieaugums, emigrācija. Nekādi atspērienu saukļi te nepalīdzēs.
Ka tik nesanāk, ka tajā brīdī, kad Latvija kaut kā ievilksies Eirozonā, Vācija paziņos, ka veido jaunu valūtas zonu ar ekonomiski spējīgākajiem, jo nevēlas vairs piedalīties naudas printēšanas valūtas zonā. Pat, ja Vācija tā dēļ zaudēs milzīgu naudu un iedzīvotāji uzkrājumus.
Pamazām jau redzam mūsu inflāciju - liekā nauda atrod savu ceļu caur naftu, drīz pārmetīsies uz pārtikas precēm. Tā tas notiek vienmēr, tādēļ vācieši neieredz naudas printēšanu.
Ka tik nesanāk, ka tajā brīdī, kad Latvija kaut kā ievilksies Eirozonā, Vācija paziņos, ka veido jaunu valūtas zonu ar ekonomiski spējīgākajiem, jo nevēlas vairs piedalīties naudas printēšanas valūtas zonā. Pat, ja Vācija tā dēļ zaudēs milzīgu naudu un iedzīvotāji uzkrājumus.
Pamazām jau redzam mūsu inflāciju - liekā nauda atrod savu ceļu caur naftu, drīz pārmetīsies uz pārtikas precēm. Tā tas notiek vienmēr, tādēļ vācieši neieredz naudas printēšanu.
Lai pievienotu viedokli ⎯
vai




