Labklājības ministre Ilze Viņķele nebaidās, ka nepopulārais lēmums celt pensijas vecumu sabojās viņas politisko karjeru. «Ja būšu pasažiere, kuru 53.autobusā apspļaudīs, nu, to es varu izturēt»
Nekur tālu no Labklājības ministrijas Ilzi Viņķeli aizvilināt neizdodas – pusdienot viņa rosina tuvajā Baznīcas ielas restorānā Fazenda. Darba grafiks, protams, (gandrīz) visiem ministriem ir saspringts, taču Vienotības politiķe Viņķele četros mēnešos sevi ir pieteikusi ar lielu atvēzienu un drosmi – satricinājusi sabiedrību ar aicinājumu nevilcinoties celt pensionēšanās vecumu, izsludinājusi vēl vairākas reformas un paravējusi ZZS gadiem ilgi koptā labklājības lauciņa personālu.
Kolēģi politikā ir apbrīnojuši Ilzes darbaspējas, bet viņa pati cilvēciski atzīstas, ka pašlaik uz kājām notur doma par marta otrajā pusē ieplānoto atvaļinājumu. Kopā ar vīru un dēlu iecerēts ceļojums uz Indiju, un tas nebūs pirmais Viņķeļu brauciens uz šo latviešu iecienīto galamērķi. «Mēs gan nebraucam čakras tīrīt, mums tur vienkārši patīk,» viņa paskaidro. «Ceļojam ar mugursomām uz savu galvu.»
Viņķele tic «domu enerģijai», tāpēc nepieļauj, ka Saeima varētu nepieņemt lēmumu par pensionēšanās vecuma celšanu no 2014.gada. Pat SC opozicionāri sakot, ka saprot budžeta situāciju un demogrāfijas tendences, līdz ar to jautājums ir par kompromisa apjomu. (Kopš 2009.gada sociālā budžeta izdevumi ir lielāki par ienākumiem, piemēram, pērn pensiju budžetā bija 125 miljonu latu iztrūkums. Līdz šim to sedza no iepriekšējos gados izveidotā uzkrājuma, taču nākamgad tas būs iztērēts. Vienlaikus veidojas nelabvēlīga demogrāfija – darbspējīgā vecuma iedzīvotāju kļūst mazāk (pašlaik 66%, bet 2050.gadā prognozē 51%), bet pensionāru, kurus tiem jāiztur, būs vairāk – 20% tagad un 36% nākotnē.)
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.