Gads pēc trača • IR.lv

Gads pēc trača

4
Anna Balčuna (pa kreisi) un Jeļena Zeļenkeviča pie Brīvības pieminekļa pērn 16.martā.
Ieva Alberte

Vai šogad uz leģionāru atceres pasākumu ies jauniete un sirmgalve, kuru konflikts pērn kļuva par galveno 16.marta ziņu? 

Pirms gada 16.martā pie Brīvības pieminekļa Jeļena Zeļenkeviča nosauca Annu Balčunu par leģionāru fašisti, savukārt Anna Jeļenu – par «maitu krievu». Jeļena sirmgalvei dusmās iesita un uzspļāva. Pērn izdevās abas sievietes uzmeklēt, un viņas žurnālam izstāstīja savus dzīvesstāstus un to, kāpēc toreiz tā rīkojušās. Tagad satiku viņas vēlreiz, lai pajautātu, ko politiski vētrainais gads mainījis viņu dzīvē un vai 16.martā atkal nesatiksies Rīgas centrā. 

Kaķu putru acīs!
«Fijj! Negribu redzēt!» Anna Balčuna sarullē žurnālu Ir tā, lai neredzētu vāku ar Nila Ušakova portretu. Žurnālu esmu atnesusi, lai Balčuna varētu palasīt par neseno valodas referendumu.

«Ar krieviem jārunā latviski. Mēs, latvieši, esam gļēvi un baidāmies no nezin kā. Auklējamies! Vai, vai, bet ko viņi par to teiks? Mums par to nav jādomā!» Tieši referendums ir tas, kas kundzei sāp visvairāk. Saeimas atlaišana un ārkārtas vēlēšanas? Nē. Pirms un pēc tām Balčunai nav nācies pastāvēt par savu viedokli. Neilgi pirms referenduma par otru valsts valodu gan. Strīds sanācis viņas dzīvesvietā Ziepniekkalnā. No rīta nesusi traukā putru sētas kaķiem. Kaimiņiene krieviski teikusi: «Toreiz neaizbrauci līdz Sibīrijai – tepat nobendēsim.» «Kā liku ar kaķu putru, tā aizlēju acis,» Balčuna novicina «sarullēto» Ušakovu. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu