Klusuma brīdis 108
Jāteic, ka tāds pikets pie mūsu parlamenta ēkas vēl nebija redzēts. Par piketu, nevis mītiņu jārunā tāpēc, ka sanākušo skaitu nevar saukt par kuplu - ja daudz, savs pussimts.
Pie Jēkaba ielas nama prasīts un pieprasīts kādu iecelt amatā, atcelt no amata, grozīt vai atstāt negrozītu kādu likumdošanas aktu. Bijis pat savs 13.janvāris - vienreizējs un neatkārtojams, kad neprasīja neko, toties dauzīja vecā Vidzemes Bruņniecības nama logus uz nebēdu. Šoreiz izsaucieni pilnā balsī izpalika, piketātāji runājās pusbalsī savā starpā un ar nedaudzajiem pienākušajiem deputātiem.
Taču šajā ceturtdienā tika pārieta tiesiskā Rubikona. Piketētāji prasīja, lai tiktu atcelti grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas stājās spēkā 1.janvārī. Tie nosaka, ka turpmāk pierobežas iedzīvotāji no Krievijas un Baltkrievijas akcizētās preces "tāpat vien" varēs ievest Latvijā ne vairs septiņas, bet tikai vienu dienu nedēļā. Tas tad arī ir pēc skaita ceturtās (trīs notika Latgalē) protesta akcijas cēlonis. Te jāuzsver, ka ierobežojumi attiecināti tikai uz precēm, kuras apliek ar akcīzes nodokli - alkoholu, tabakas izstrādājumiem, benzīnu un dīzeļdegvielu. Visām pārējām ievedamajām precēm līdzšinējā kārtība palikusi nemainīga.
Divas paciņas cigarešu, divi "polši" plus benzīnbāka pilna "līdz ūkai". Ja to bez akcīzes nodokļa nomaksas ieved reizi nedēļā - patiešām nekas dižs jau nav - arī bieži piesauktajam "pašu patēriņam" tā vien būs. Ja minēto preču daudzumu septiņkāršo, tā jau ir cita aina. Tad ir, ko pārdot. Ja akcīzes preces grib tālākpārdot, ir jāmaksā akcīzes nodoklis, un te tas suns ir aprakts.
Latvija, ne jau Latvija vien, bet arī Latvija, ir paradoksu zeme. No vienas puses gaužamies, ka plaukst un zeļ ēnu ekonomika un "kuslā valdība" to negrib vai nespēj apkarot, no otras - gaišā dienas laikā pie parlamenta ēkas oficiāli pieteiktā piketā sanāk cilvēki, kas pauž atbalstu tai pašai ēnu ekonomikai, kuru tiesībsargājošās institūcijas gan skauž, bet nevar izskaust.
Publicistikā pat parādījies apzīmējums "legālā kontrabanda", kaut gan kontrabanda nevar būt legāla jau pēc definīcijas.
Daudziem pierobežā mītošajiem "legālā kontrabanda" esot izdzīvošanas jautājums. Tas gan ir apgalvojums, kuram nav dots pamatojums - ne apstiprinošs, ne noliedzošs. Jā, kaut kā tā sanācis, ka Latgale tradicionāli - slikta tā tradīcija - allaž bijusi ekonomiski depresīvākā no Latvijas novadiem, un Rēzeknes galā arī treknajos gados bezdarbs bija augstākais valstī. Tā, protams, ir nopietna problēma. Taču tas nenozīmē, ka būtu jāpaceļ likumiskuma līmenī rīcība, kas pēc savas būtības ir pretlikumīga. Citādi, pēc taisnības, arī citiem valsts iedzīvotājiem būtu jāpiešķir tās privilēģijas, kas faktiski bija pierobežas iedzīvotājiem, un kuras tie grib atgūt. Ir, par ko rīkot vēl vienu referendumu.
Populārākie viedokļi
Vai tiešām tie, kas raud par kontrabandistu grūto likteni, patiesi tic, ka vienā brīdī šie paši kontrabandisti no laba prāta izlems pārtraukt savu nodarbošanos, ķersies pie regulāra darba un sāks maksāt nodokļus??? Tas ir tikpat reāli, kā cerēt, ka Šķēle kādu dienu pateiks "pietiek, manas ģimenes labklājība ir nodrošināta" un atteiksies no saviem sashēmotajiem biznesiem. Es tad labāk ticu Ziemassvētku vecītim un rūķiem.


