... vismaz vienam nodrošinaats darbs pagastaa
Zāles pret bezdarbu Latgalē - uzņēmējdarbības konsultants pagastmājā
Viedokļi
Nupat pa LNT noskatījos rīta sarunu ar Sprūdžu un latgaliešu pārstāvi Krievu. Pārsteidz vairākas lietas Krieva argumentācijā:
1) Latgalē nav uzņēmējdarbības, jo jāmaksā nodokļi.
2) Latgalē neko nevar panākt, jo nav iedzīvotāju.
3) Citāts: "Ja es pagriezīšu viņiem [Latgales kontrabandistiem] muguru, sekas nav zināmas."
Krievs nokaitināja pat visai sociālistiski noskaņoto Timrotu, kurš uzdeva jautājumu - ko tad jūs īsti gribat?, uz ko Krievs tā arī nespēja atbildēt.
Iepriecināja Sprūdžs, kurš skaidri un gaiši pateica, ka valdība nerada darbavietas, ka nevar reģiona attīstību balstīt uz kontrabandu, ka latgaļiem pašiem būtu jāvēlas strādāt. Priecē, ka šo valdību ir pametusi diplomātiskā laipošana sāpīgu tēmu diskusijās.
Manuprāt valstij būtu jāiedziļinās jautājumā par masu mediju apraidi Latgalē, jau skolās jāmāca, ka Latvija ir brīva, neatkarīga valsts ar liberālu ekonomiku, kurā katrs pats ir savas laimes kalējs. Un vēl - beidzot jāpārstāj gaudot par tēmu "ārzemnieki nopērk mūsu zemi." Jāsaka: "mēs pārdodam savu zemi". Vai tas ir slikti? Kurš tad pacels to Latgales ekonomiku, ja ne lielie zemju īpašnieki. Lai ir novads ar labām kultūras tradīcijām un lauku spa, kuriem apkārt plešas ārzemnieku pārvaldīti, bet latgaļu apstrādāti lauki. Kā rādās cita ceļa jau nav.
1) Latgalē nav uzņēmējdarbības, jo jāmaksā nodokļi.
2) Latgalē neko nevar panākt, jo nav iedzīvotāju.
3) Citāts: "Ja es pagriezīšu viņiem [Latgales kontrabandistiem] muguru, sekas nav zināmas."
Krievs nokaitināja pat visai sociālistiski noskaņoto Timrotu, kurš uzdeva jautājumu - ko tad jūs īsti gribat?, uz ko Krievs tā arī nespēja atbildēt.
Iepriecināja Sprūdžs, kurš skaidri un gaiši pateica, ka valdība nerada darbavietas, ka nevar reģiona attīstību balstīt uz kontrabandu, ka latgaļiem pašiem būtu jāvēlas strādāt. Priecē, ka šo valdību ir pametusi diplomātiskā laipošana sāpīgu tēmu diskusijās.
Manuprāt valstij būtu jāiedziļinās jautājumā par masu mediju apraidi Latgalē, jau skolās jāmāca, ka Latvija ir brīva, neatkarīga valsts ar liberālu ekonomiku, kurā katrs pats ir savas laimes kalējs. Un vēl - beidzot jāpārstāj gaudot par tēmu "ārzemnieki nopērk mūsu zemi." Jāsaka: "mēs pārdodam savu zemi". Vai tas ir slikti? Kurš tad pacels to Latgales ekonomiku, ja ne lielie zemju īpašnieki. Lai ir novads ar labām kultūras tradīcijām un lauku spa, kuriem apkārt plešas ārzemnieku pārvaldīti, bet latgaļu apstrādāti lauki. Kā rādās cita ceļa jau nav.
Avoti...
Vēl vien TV vērotājs un Latgales eksperts vienkop... Vismaz par lielajiem zemes īpašniekiem... Stachanovietis Repše tur jau pagrozījās, -- ko ir izdarījis? Vismaz apbrauc apkārt Kargina un Šmidres lielajiem īpašumiem, tad varēsi stāstīt, uz ko aiz tiem briežaploku žogiem "čangladešas aborigēni" darbos var cerēt. Ap katru no tiem īpašumiem vēl liela sanitārā zona, kur iebaidītie vietējie i runāt neriskēt, jo tie daži darbā pieņemtie iebaidītāji gan labi rāvušies.
Vēl vien TV vērotājs un Latgales eksperts vienkop... Vismaz par lielajiem zemes īpašniekiem... Stachanovietis Repše tur jau pagrozījās, -- ko ir izdarījis? Vismaz apbrauc apkārt Kargina un Šmidres lielajiem īpašumiem, tad varēsi stāstīt, uz ko aiz tiem briežaploku žogiem "čangladešas aborigēni" darbos var cerēt. Ap katru no tiem īpašumiem vēl liela sanitārā zona, kur iebaidītie vietējie i runāt neriskēt, jo tie daži darbā pieņemtie iebaidītāji gan labi rāvušies.
Ne jau tikai Latgalē ir problēmas, visā Latvijā lauki ir tukši. Darba nav, infrastruktūra sabrukusi. Latvijā nevar darīt tā, kā, piemēram Somijā vai Norvēģijā, ka atsevišķos reģionos dzīvojošajiem valsts maksā pabalstus tikai par to, ka cilvēki tur dzīvo. Tādā Latgalē no tā nebūs nekādas jēgas - nodzers un viss. No tā nekāda attīstība neradīsies.
Ja kāds bijis Latgalē, tas zina, ka tur spēcīgi attīstīts tūrisma biznes, un vietējie cilvēki tur ir daudz un labi strādājuši.
Tas arī būtu jāturpina attīstīt, ieguldot tur līdzekļus, nevis jārada jaunas darbavietas ierēdņiem.
Latgalē ir ļoti specifisks, ar savām tradīcijām, un, nenoliedzami, ļoti skaists Latvijas reģions, un taisni tūrismam tur būtu perspektīva.
Tas arī būtu jāturpina attīstīt, ieguldot tur līdzekļus, nevis jārada jaunas darbavietas ierēdņiem.
Latgalē ir ļoti specifisks, ar savām tradīcijām, un, nenoliedzami, ļoti skaists Latvijas reģions, un taisni tūrismam tur būtu perspektīva.
Tūrisma bizness vienu brīdi Latgalē piedzīvoja spēcīgu uzplaukumu. Šķiet, tolaik bija arī atbalsta programmas lauku tūrismam. Tomēr te vienlaikus problēmas izkristalizējās. Pirmkārt, tūrisma objekti pamatā ir koncentrēti noteiktās vietās un nemaz tādu izteikti aplūkojamu objektu tik daudz nav. Otrkārt, tūrisma bizness nodarbināto ziņā ir mazskaitlisks. Tur nevajag pat dažus desmitus darbinieku. Tāpat darbs ir tikai tuvumā esošajiem cilvēkiem, jo braukāšana ir visai grūta un dārga attālāk dzīvojošajiem darbiniekiem. Treškārt, tūrisma bizness visai spēji reaģē uz ekonomiskām pārmaiņām valstīm un tam vairāk vai mazāk sezonāls raksturs. Tas viss kopumā ļauj attīstīt vairākus spēcīgus tūrisma centrus, bet nevar jau katrā ciemā izveidot tādus vairākus.
Es piekrītu, bet, ideāls variants, kas nodrošinātu 100% nodarbinātību un biznesa iespējas katrā apdzīvotā vietā tāpat nebūs.
Jāatīsta, vismaz, tas, kas jau pierādījis, ka var tur eksistēt, šaubu nav, tas jau neizslēdz arī citu biznesu attīstību, par ko arī būtu jādomā.
Vispār, Latgales attīstība būtu jānosaka kā valsts prioritāte, ņemot vērā Krievijas ietekmi tanī reģionā, kas jebkuru nebūšanu izmantos savā labā, slikti, ka valsts to nesajēdz, un izturas superstulbi - ak, jūs balsojat par SC, tad nedabūsiet neko.
Te jājautā, vai tā pati valsts daļēji nav vainīga, ka tur ir tik liels SC atbalsts.
Jāatīsta, vismaz, tas, kas jau pierādījis, ka var tur eksistēt, šaubu nav, tas jau neizslēdz arī citu biznesu attīstību, par ko arī būtu jādomā.
Vispār, Latgales attīstība būtu jānosaka kā valsts prioritāte, ņemot vērā Krievijas ietekmi tanī reģionā, kas jebkuru nebūšanu izmantos savā labā, slikti, ka valsts to nesajēdz, un izturas superstulbi - ak, jūs balsojat par SC, tad nedabūsiet neko.
Te jājautā, vai tā pati valsts daļēji nav vainīga, ka tur ir tik liels SC atbalsts.
Attīstīt gan vajag. Pat šobrīd paskatoties tā situācija tūrisma ziņā nav slikta - www.latvia.travel/lv/.... Te gan vairāk vajadzētu to visu bīdīt kopā valstiskā līmenī, veidojot Latvijas tēlu ārvalstīs (kam pat speciālas iestādes veidotas un domātas). Un valsts atbalstu piešķirt spēcīgā kontrolē, ne dalīt gandrīz ikvienam, kurš tik piesakās.
Krievijas ietekme tur liela gan tāpēc, ka robeža blakus, gan tāpēc, ka krievvalodīgo daudz. Tas gan vairāk izpaužas pierobežā pašā un lielajās pilsētās, laukos ne krievvalodīgajiem, ne SC ietekmes un atbalstītāju gandrīz nav. Informatīvā telpa ir izteikti krieviska gan visur. Te cēloņi gan citi - pirmais, digitālā televīzija būtu mazākais ļaunums (liela daļa tos dekoderus tomēr sagādāja, lai arī darbošanās kvalitāte šiem draņķīga daudzviet, un vecākā gadagājuma ļaudīm problēmu papilnam). Otrais, latviskie kanāli neko sakarīgu piedāvāt, kas konkurētu ar pieejamajiem krievu valodā raidošajiem kanāliem, nespēj un nespēs. Savukārt Viasat u.c. ārzemju kanālus piedāvā pamatā krievu valodā. To saprot un skatās. Paliek vienīgi Latvijas Radio un vietējie reģionālie laikraksti (saturiski vairums nekam derīgi).
Krievijas ietekme tur liela gan tāpēc, ka robeža blakus, gan tāpēc, ka krievvalodīgo daudz. Tas gan vairāk izpaužas pierobežā pašā un lielajās pilsētās, laukos ne krievvalodīgajiem, ne SC ietekmes un atbalstītāju gandrīz nav. Informatīvā telpa ir izteikti krieviska gan visur. Te cēloņi gan citi - pirmais, digitālā televīzija būtu mazākais ļaunums (liela daļa tos dekoderus tomēr sagādāja, lai arī darbošanās kvalitāte šiem draņķīga daudzviet, un vecākā gadagājuma ļaudīm problēmu papilnam). Otrais, latviskie kanāli neko sakarīgu piedāvāt, kas konkurētu ar pieejamajiem krievu valodā raidošajiem kanāliem, nespēj un nespēs. Savukārt Viasat u.c. ārzemju kanālus piedāvā pamatā krievu valodā. To saprot un skatās. Paliek vienīgi Latvijas Radio un vietējie reģionālie laikraksti (saturiski vairums nekam derīgi).
Tur ir jāatjauno kolhozi. Tad būs darbs un ne par ko tādam kolhozniekam nav jāatbild. Ja nepatīk šitajā kolūķī, čāpo uz nākošo. Bet pašam ņemties ar liniem vai aitām, nu nē. Tad lobāk kāpju tačkā un vedu soļerku ar šņabi no Krievijas. Vorētu jau dzīt ļergu un pordut, bet cilvēkiem jau nav naudeiņas par kuo to ļergu pirkt. Vot kolūķī gon bija loba dzeive, vorēja izdareities kā pateik un vēl algu moksāja.
Janka! izsmējos no sirds.
Visā Latgalē jau manuprāt, tik traki nav. Piemēram esmu dzirdējusi no paziņām ka Balvos notiek aktīva uzņēmējdarbība! Interesanti, kāpēc Balvos var strādāt, bet Rēzeknē jāved iekša kontrabanda?
Atbilde gan ir skaidra: kontrabandu var ievest vieglāk un pelnīt vairāk, jo kā izrādās tad rēzekniešiem darbs ir priekš "muļķiem", ne priekš viņiem.
Visā Latgalē jau manuprāt, tik traki nav. Piemēram esmu dzirdējusi no paziņām ka Balvos notiek aktīva uzņēmējdarbība! Interesanti, kāpēc Balvos var strādāt, bet Rēzeknē jāved iekša kontrabanda?
Atbilde gan ir skaidra: kontrabandu var ievest vieglāk un pelnīt vairāk, jo kā izrādās tad rēzekniešiem darbs ir priekš "muļķiem", ne priekš viņiem.
Uzņēmēju trūkums ir visas Latvijas problēma. Ja vēl savu piparbodīti kaut kā nebūt var darbināt, tad ražošanu normāli organizēt un vadīt spēj tik retais. Vēl mazāk ir tādu, kas spēj izdomāt KO ražot. Vēl mazāk tādu, kas to spēj arī eksportēt. Nav jau runas, ka to tehniski nespētu paveikt, bet nav tā skatījuma, nav tās uzdrīkstēšanās. Tikko kāda nauda parādās, tā uzreiz ir liela māja un BMW X6...
Uzņēmējdarbība ir jāmāca jau skolās. Turklāt tieši uzņēmējdarbība, nevis ekonomika. Jāradina uzņemties iniciatīvu, riskēt un sadarboties, nevis tikai bīdīt skaitļus tabulās.
Uzņēmējdarbība ir jāmāca jau skolās. Turklāt tieši uzņēmējdarbība, nevis ekonomika. Jāradina uzņemties iniciatīvu, riskēt un sadarboties, nevis tikai bīdīt skaitļus tabulās.
Tieši tā. Tāpēc es arī nelienu bankās pēc kredītiem lai atvērtu savu uzņēmumu, jo es lieliski zinu ka Dievs šo talantu man nav devis. Toties es lieliski pārzinu savu specialitāti, bez kuras nevar ekspluotēt nevienu uzņēmumu, vai ražotni un tajā es esmu ļoti noderīgs, tā mani interesē. Visi nevar būt uzņēmēji, tāpat kā visi nevar būt labi tehniskie speciālisti, vai grāmatveži. Katram ir savs uzdevums un visi kopā var "gāzt kalnus", ja gribas normāli dzīvot, visiem dzīvot, ne tikai darba devējiem, kuri to naudu apgroza, bet izliekas par lupatlašiem un pat nemaksā ne nodokļus, ne normālas algas, bet katru gadu pērk salonā citu jaunu limuzīnu. Diemžēl šeit notiek tieši tā.
Janka! Es pilnīgi Tev atkal piekrītu, it seviški par tiem uzņēmējiem, kuri liela daļa elš un pūš par nodokļiem, bet izmanto Latvijas dabas resursus un lēto darba spēku, lai raustu un raustu tikai sev.
Es dažus šādus uzņēmējus redzēju praksē un jau redzējusi esmu kā viņi krāpjas ar PVN pārmaksu. Vispār brīnījos, kā valsts budžets to visu iztur.
Es dažus šādus uzņēmējus redzēju praksē un jau redzējusi esmu kā viņi krāpjas ar PVN pārmaksu. Vispār brīnījos, kā valsts budžets to visu iztur.
Bet, nesauc par uzņēmējiem tos, kas tādi nav. Tas, ka tev pieder uzņēmums, tevi par tādu nepadara, it īpaši, ja tas tikai uz krāpšanās rēķina spēj eksistēt. Diemžēl šādi tipiņi sabojā sabiedrības priekšstatu un rodas asociācija, ka visi uzņēmēji "rauš tikai sev". Toties tas tieši pierāda manis teikto, ka Latvijā trūkst īstu Uzņēmēju (ar lielo burtu). Katastrofāli trūkst.
Un lai vai cik labs speciālists savā amatā būtu Janka, slikts uzņēmējs viņa pūles padarīs absolūti nevērtīgas tieši naudas izteiksmē. Cilvēks var būt izcils speciālists savā jomā, bet tik un tā strādāt tukšgaitā, ja neviens viņam apkārt nav izveidojis efektīvu un pelnošu vidi.
P.S. es arī neesmu uzņēmējs, diemžēl.
Un lai vai cik labs speciālists savā amatā būtu Janka, slikts uzņēmējs viņa pūles padarīs absolūti nevērtīgas tieši naudas izteiksmē. Cilvēks var būt izcils speciālists savā jomā, bet tik un tā strādāt tukšgaitā, ja neviens viņam apkārt nav izveidojis efektīvu un pelnošu vidi.
P.S. es arī neesmu uzņēmējs, diemžēl.
Vai es teicu, ka visi uzņēmēji ir blēži? Nē, es tā neteicu, jo teicu par tiem, ar kuriem man vai maniem paziņām ir nācies strādāt kopā. Par visiem es nesaku, jo lasu Ir žurnālu un no sirds priecājos , ka Latvijā ir tik talantīgi uzņēmēji!!!! Nekad nebūtu to zinājusi. Paldies, Ir žurnālam par informāciju šai jomā, jo ir jau raksti, kurus nelasu!
Tāpēc arī saku, ka uzņēmējam nebūt nav viegli un seviški ar interesi klausījos radio , liekas tā bija svētdienas raidījums, kurā par saviem darbiniekiem vairāki uzņēmēji rūpējas no sirds, Piemēram portāls Draugiem vai kā viņu tur sauc! Un ne tikai tas.
Tā kā nevajag vispārināt jebkurā jomā ir gan labs gan slikts.
Ja Tevi aizvainoju, tad no sirds atvainojos, ja novērtē arī kārtīgus darba ņēmējus vai arī pats cīnies mikrouzņēmumā.
Tāpēc arī saku, ka uzņēmējam nebūt nav viegli un seviški ar interesi klausījos radio , liekas tā bija svētdienas raidījums, kurā par saviem darbiniekiem vairāki uzņēmēji rūpējas no sirds, Piemēram portāls Draugiem vai kā viņu tur sauc! Un ne tikai tas.
Tā kā nevajag vispārināt jebkurā jomā ir gan labs gan slikts.
Ja Tevi aizvainoju, tad no sirds atvainojos, ja novērtē arī kārtīgus darba ņēmējus vai arī pats cīnies mikrouzņēmumā.
Kādas muļķības!!!!Manuprāt ir jāsāk ar to,ka Latgalē ir steidzami jāsāk paplašināta pārbaude--jānolīgst neatkarīga auditorfirma---jānoskaidro ---cik naudas ir saņēmusi Latgale---kā tērēta,kam ,cik efektīvi,bet tās parazitējošās PAŠVALDĪBAS ---lai sāk pildīt savus pienākumus--nevis bauro ---pašvaldībā nav neviena traktora --ar lāpstu ,arklus,citu tehniku,kas nemaz tik dārgi neizmaksātu ,toties varēju kaut vai par samaksu sniegt saviem iedzīvotājiem ---zemes apstrādes pakalpojumus,ceļu iztīrīt un citus-jo par cilvēkcienīgu samaksu šos pakalpojumus Latgalē saņemt nevar!!!!Zemnieki ,ja arī to dara---tad viņiem jau vajag neadekvāti augstu samaksu!!!!--vai tas ir daudz prasīts ,ņemot vērā ,ka cilvēks taču maksā nodokļus šo parazitēšanai---KĀDA TE RUNA PAR SLIKTU DZĪVI LATGALĒ---SLIKTI SAIMNIEKI PAŠVALDĪBĀS---NAV SAPROTAMS ---KO VIŅI VĒLAS--PAR MAZ NAUDAS---KO KABATĀS IESLĪDINĀT---ATMAZGĀT---riebekļīgie---MANuprāt!!!!
Tāds "uzņēmējdarbības konsultants" būs ne visai efektīvs līdzeklis (ja nu vienīgi kā vienas jaunas darbavietas radīšana). Tiem, kam ir griba kaut ko veidot, tie atradīs risinājumu tāpat. Problēma vairāk slēpjas nevēlēšanās sākt kādu saimniecisko darbību. Tā pamats, protams, varētu būt ne tikai slinkums vai tipiskais latvju kūtrums, bet arī visai objektīvi apstākļi. Latgalē pamatā (neskaitot lielās pilsētas) cerīgākas nozares varētu būt - lauku tūrisms (tur pelnošās vietas lielākoties jau aizņemtas, paliek iespēja attīstīt), amatniecība (te atkal vajadzīgs talants, spējas, kā vairumam nav), lauksaimniecība. Pēdējā ir cerīgāka, jo brīvu, neapstrādātu zemes platību pirmšķietami ir pietiekami. Tomēr sarežģījumu papilnam - vēsturiski Latgalē izveidojusies situācija, ka zemes gabali ir nelieli (ap ...padsmit ha), tālab nepieciešams vai nu nomāt, iepirkt zemi vai kooperēties (tātad līdzekļi vajadzīgi). Lauksaimniecības uzsākšanai un attīstīšanai līdzekļu arī vajag pārpārēm, vairumam to nav un kredītu ņemt šie cilvēciņi vai nu vienkārši nevar vai arī nevēlas riskēt. Latvietim sensens princips - turēties pie savas zemes pleķīša. Atdot citam, ieķīlāt vai kopīgā pasākumā iesaistīties daudzi nemaz nevēlas un nevēlēsies.
Nekā nedarīšanai vienmēr var atrast simtiem iemeslu, tomēr kaut kā darīšana tikai skatam ir vēl nejēdzīgāka.
Tā reģionālās attīstības problēma ir sarežģīta un prasa ilgtermiņa risinājumu. Nedomāju, ka Latvija ir tik unikāls gadījums, ka nekur citur līdzvērtīgi instrumenti nav tikuši izmantoti. Es neesmu redzējis kādu Latvijas ministriju u.tml. publicētu pētījumu, pārskatu, par šādas problēmas risinājumiem citās valstīs un to iespējamu piemērošanu Latvijā. Ja tāds tiešām ir, tad lieliski. Nav manīti arī kādi socioloģiski pētījumi plaši un konkrēti Latgalē, kas ir nepieciešams pašiem latgaliešiem saimnieciskās darbības uzsākšanai, attīstīšanai.
Tā reģionālās attīstības problēma ir sarežģīta un prasa ilgtermiņa risinājumu. Nedomāju, ka Latvija ir tik unikāls gadījums, ka nekur citur līdzvērtīgi instrumenti nav tikuši izmantoti. Es neesmu redzējis kādu Latvijas ministriju u.tml. publicētu pētījumu, pārskatu, par šādas problēmas risinājumiem citās valstīs un to iespējamu piemērošanu Latvijā. Ja tāds tiešām ir, tad lieliski. Nav manīti arī kādi socioloģiski pētījumi plaši un konkrēti Latgalē, kas ir nepieciešams pašiem latgaliešiem saimnieciskās darbības uzsākšanai, attīstīšanai.
Patiešām prieks, ka beidzot reģiona problēmu sāk risināt kompleksi, ar perspektīvu izglītot un informēt cilvēkus par iespējām pašiem veidot darba vietas sev un citiem. Zinot latgaliešu strādīgumu un neatlaidību, ticu, ka projekts izdosies. Ir svarīgi, lai cilvēki nejūtas aizmirsti Latgalē ar savām problēmām un lai tās netiek risinātas, vnk iepludinot naudu pašvaldību uzņēmumos. Bet veicinot latgaliešu uzņemību izmantot pieejamos resursus, tostarp savu strādīgumu.
...viss jau būtu labi, ja tikai neatradīsies veikli Rīgas kundziņi, kas noreģistrēs savu firmu Latgales pierobežas malkas šķūnītī un saņems valsts garantētās investīcijas atpalikušajam reģionam....
...mums tādu dīvānzemnieku pilna pierobeža un ja valsts mēģina ar šādu absurdu cīnīties, mainot likumus - "apspiestie" tūlīt noorganizēs nākošo streiku....
...mums tādu dīvānzemnieku pilna pierobeža un ja valsts mēģina ar šādu absurdu cīnīties, mainot likumus - "apspiestie" tūlīt noorganizēs nākošo streiku....
Izklausās, ka man būs jānoklausās Edmunda diskusija LNT šorīt. Viņš var būt ass, dažreiz pārāk iecērtas, taču sirds un prāts viņam ir īstajā vietā - ir bezcerīgi Latgaļiem gaidīt ka tagad nu tik piena upes ķīsēļa krastos būs. Jābūt vēlmei strādāt. Tie, kas gribēs strādāt - tos jau arī tad uzklausīs un viņu problēmas labos.Kontrobanda īstenībā arī rada to milzīgo bezdarba līmeni - jo cilvēkiem ir skaisti nelegālie ienākumi, kas palielina viņu dzīves līmeni (nepamatoti, jo nav ražošanas un produktivitātes), un kā to draud atņemt, viņi jau instinktīvi protestē. Ideja, ka viņi šo pašu naudu varētu nopelnīt strādājot, ir ļoti tāla un sveša - tiesa, ne tikai tādēļ, ka ir viegla peļņa tagad. Arī pagātnes pieredze ar uzņēmējiem, kas negribīgi maksā to pašu minimālo un nemaksā nodokļus. Utt.
Ir skaidrs, ka valdība pareizi darīja ar legālo kontrobandu. Tagad ir jāķeras pie problēmas risināšanas saknē.
...Optiskais Tēmekli...nu, kas tā par kroplu domāšanu?!?....zagt no valsts mazdrusciņ ir pieņemami, bet ieiet veikalā un mazdrusciņ kaut ko nozagt - tas ir krimināls?...tāpat kādam ir grūti un bērnus nevar pabarot, izskolot, jaunu klozīti nopirkt - kas tur slikts?...nedaudz nozags ikdienas vajadzībām!....par to mēs šausmināmies un nosodām, bet tai pat laikā atbalstām kontrabandu....absurda domāšana un absurds protests!....
ZanE, ja jumtīts aizbrauca acītēm priekšā, pastum šo atpakaļ un palasi, ko teicu! Vispirms kaut to konsulTanti tai pagastmājā un vēl kaut ko no tā, ko Pecisk nosauca par "problēmas risināšanu saknē", un, kad risināšana reāli sākusies, tad arī aizklapēt legālo kontrabandu jeb "pārrobežu mazumtirdzniecību ar akcīzes precēm" -- saņemies, ZanE, pārlasi vēlreiz: kur es mācīju latgaliešus zagt vai prasīju zagšanas licenci latgaliešiem?!
Atgādināšu vēl kādu LV valstisko liekulību un tradicionālo liekulību, -- Tu, ZanE, varbūt spēsi atrast avotos, kā reaģējis vai nereaģējis 2003. un 2004. gadā Jaunais Laiks: kad vajadzēja valstij latgaliešu balsis referendumā, lai ES iestātos, tad latgaliešus piebaroja, atgādinot par iespēju braukt uz Baltkrieviju un Krieviju pēc cigām un autozupām, un vai tolaik Jaunais Laiks/tagadējās Vienotības vecbiedri brēca, ka vajag Latgalē izdzīvošanas puslegālos paņēmienus izskaust? Tu varbūt atcerēsies, es -- godīgi nezinu.
ZanE, ja precīzāk par zagšanu, tad īsti korekti tomēr nebūs: tur viņi legāli pērk un visu laiku veda, likumus nepārkāpjot, -- tādi bija likumi! Ja likumi tagad mainīti, vai ir korekti visus tos latgaliešus par zagļiem saukt ar atpakaļejošu datumu?
(Protams, es nerunāju par nelegālajiem kontrabandistiem un Vaškevica padomdevēju/konsultantu Vienotības mazJaunupu utml. rīdzinieku "biznestēmas", pieminot tranzītu caur Latgali.)
Tā nu, ZanE, lūdzu, tik pavirši ar kriminālkodeksa terminiem nemētājies! :)
Iespējams, arī visnedullākie "čangaļi" Tevis lietoto terminoloģiju un Tavu interpretāciju varētu apspriest ne vienmēr korektiem izteicieniem.,
Atgādināšu vēl kādu LV valstisko liekulību un tradicionālo liekulību, -- Tu, ZanE, varbūt spēsi atrast avotos, kā reaģējis vai nereaģējis 2003. un 2004. gadā Jaunais Laiks: kad vajadzēja valstij latgaliešu balsis referendumā, lai ES iestātos, tad latgaliešus piebaroja, atgādinot par iespēju braukt uz Baltkrieviju un Krieviju pēc cigām un autozupām, un vai tolaik Jaunais Laiks/tagadējās Vienotības vecbiedri brēca, ka vajag Latgalē izdzīvošanas puslegālos paņēmienus izskaust? Tu varbūt atcerēsies, es -- godīgi nezinu.
ZanE, ja precīzāk par zagšanu, tad īsti korekti tomēr nebūs: tur viņi legāli pērk un visu laiku veda, likumus nepārkāpjot, -- tādi bija likumi! Ja likumi tagad mainīti, vai ir korekti visus tos latgaliešus par zagļiem saukt ar atpakaļejošu datumu?
(Protams, es nerunāju par nelegālajiem kontrabandistiem un Vaškevica padomdevēju/konsultantu Vienotības mazJaunupu utml. rīdzinieku "biznestēmas", pieminot tranzītu caur Latgali.)
Tā nu, ZanE, lūdzu, tik pavirši ar kriminālkodeksa terminiem nemētājies! :)
Iespējams, arī visnedullākie "čangaļi" Tevis lietoto terminoloģiju un Tavu interpretāciju varētu apspriest ne vienmēr korektiem izteicieniem.,
MINISTRI STRĀDĀ
Pavisam nesen - pēc nostrādātajām 100 dienām masu mediji komentēja Ministru kabineta darbu. Ministri esot neatpazīstami, "pelēki", izņemot Robertu Ķīli, un nekas īpašs sakarā ar izsludinātajām reformām neesot sagaidāms. Ievērotais Roberts Ķīlis savukārt popularitātes reitingā iekļuvis krietnos mīnusos. Kā to izskaidrot? Ko īsti mēs gribam no mūsu ministriem? It kā personības, bet, kad personības atbilstoši savām spējām sāk aktīvi rīkoties, tad nobīstamies, ka tikai nesanāk sliktāk?
Savukārt, uzmanīgāk ieskatoties ministru darba būtībā, var ievērot, ka uz saviem mērķiem tie virzās gan - lai arī ne ātri un efektīgi.
Pirmkārt, Izglītības ministrs Roberts Ķīlis jau labu laiku atpakaļ pārrunāja izglītības reformu būtību ar studentiem - pakalpojuma saņemējiem un reformu būtību veido tā, kā tas būtu vēlams tiem, uz kuriem tās attieksies vistiešāk.
Tagad, kad Reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs, kuru daudzi ir centušies "noriet" kā jaunu, "zaļu puišeli", ir "iekustinājis Latgales jautājumu", Ķīlis ir klāt kā īstens komandas biedrs ar vajadzīgo apmācību organizēšanas piedāvājumu, kamēr citi nihilistiski, nemaz nemēģinājuši Latgales sasāpējušajos jautājumos īsti iedziļināties, jau prognozē, ka tur nekas prātīgs nevarot sanākt.
Ekonomijas ministrs Daniels Pauļuts skaidri analizē, ka Latgalei resursos ir meži un pārtikas izaudzēšanai nepieciešamās lauksaimniecības platības, - tātad tur pat uz vietas jāattīsta pārtikas pārstrāde un kokapstrāde, jo izejvielu transports krietni sadārdzina gala produktu, bet darba spējīgi cilvēki Latgalē sēž bez darba. Sapņot par Latgales pārvēršanu par vienu milzīgu tūrisma objektu, lai arī lauku tūrisms tur ir labi attīstīts, diez vai vajadzētu, jo vispārējas krīzes laikā pietrūksies maksātspējīgo ceļotāju pa mūsu skaistās zemes pasakainajām ārēm.
Ekonomijas ministrs spriež, ka viņa ministrijas rīcībā esošie līdz 12 milj latu naudas resursi tagad priotāri jānovirza Latgalei, taču nevis vienkārši nauda jāiedod,lai tik varētu tērēt kaut kā, bet gan uzmanīgi jāizanalizē, tieši kur naudu investēt, lai tā nestu vislielāko atdevi.
Šie trīs vīri strādā kā īsta komanda, nevis "rausta budžeta šauro deķīti" katrs uz savu pusi, kā tas līdz šim ir bijis Ministru kabinetā.
Vēl Daniela Pauļuta atteikšanās virzīt Eiropas autortiesību likumu, kura ievērošanas kontrole krietni apdraudētu cilvēku tiesības konfidenciāli darboties internetā. It kā sākumā Ekonomijas ministrs šo likumu bija "palaidis garām", bet tad, ieklausoties tautas balss pretestībā šādai sērfošanas izspiegošanai, saprata un tūlīt laboja savu kļūdu. Kļūdīties ir vispārcilvēcīgi, taču tikai retais, it sevišķi, ja viņš atrodas atbildīgā valsts postenī, savas kļūdas atzīst un labo. Taču nelabot kļūdas ir daudzkārt muļķīgāk nekā kļūdīties un kļūdas atzīt.
Nezinu un, manuprāt, neviens nevar pateikt, kā iznāks Latvijā ar iecerētajām daudzajām reformām, taču, pēc manām domām, ministri šīs reformas grib patiesi, jo pēc tām mūsu Latvija brēktin brēc, un ir pietiekoši izglītoti, zinoši un kompetenti savās sfērās, lai tās arī īstenotu. Enerģijas daboties arī vīriem netrūkst, lai visu pareizi noorganizētu, taču nevajag no viņiem prasīt momentānus rezultātus procesos, kuri attīstāmi vairāku gadu ilgā laikā.
Visvienkāršāk ir nekam neticēt un neko nedarīt, bet darošos kritiski izsmiet un veidot sazvērestības teorijas par veikli apslēptām pašlabuma shēmām.
Ar cieņu, Moriss Berts
Pavisam nesen - pēc nostrādātajām 100 dienām masu mediji komentēja Ministru kabineta darbu. Ministri esot neatpazīstami, "pelēki", izņemot Robertu Ķīli, un nekas īpašs sakarā ar izsludinātajām reformām neesot sagaidāms. Ievērotais Roberts Ķīlis savukārt popularitātes reitingā iekļuvis krietnos mīnusos. Kā to izskaidrot? Ko īsti mēs gribam no mūsu ministriem? It kā personības, bet, kad personības atbilstoši savām spējām sāk aktīvi rīkoties, tad nobīstamies, ka tikai nesanāk sliktāk?
Savukārt, uzmanīgāk ieskatoties ministru darba būtībā, var ievērot, ka uz saviem mērķiem tie virzās gan - lai arī ne ātri un efektīgi.
Pirmkārt, Izglītības ministrs Roberts Ķīlis jau labu laiku atpakaļ pārrunāja izglītības reformu būtību ar studentiem - pakalpojuma saņemējiem un reformu būtību veido tā, kā tas būtu vēlams tiem, uz kuriem tās attieksies vistiešāk.
Tagad, kad Reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs, kuru daudzi ir centušies "noriet" kā jaunu, "zaļu puišeli", ir "iekustinājis Latgales jautājumu", Ķīlis ir klāt kā īstens komandas biedrs ar vajadzīgo apmācību organizēšanas piedāvājumu, kamēr citi nihilistiski, nemaz nemēģinājuši Latgales sasāpējušajos jautājumos īsti iedziļināties, jau prognozē, ka tur nekas prātīgs nevarot sanākt.
Ekonomijas ministrs Daniels Pauļuts skaidri analizē, ka Latgalei resursos ir meži un pārtikas izaudzēšanai nepieciešamās lauksaimniecības platības, - tātad tur pat uz vietas jāattīsta pārtikas pārstrāde un kokapstrāde, jo izejvielu transports krietni sadārdzina gala produktu, bet darba spējīgi cilvēki Latgalē sēž bez darba. Sapņot par Latgales pārvēršanu par vienu milzīgu tūrisma objektu, lai arī lauku tūrisms tur ir labi attīstīts, diez vai vajadzētu, jo vispārējas krīzes laikā pietrūksies maksātspējīgo ceļotāju pa mūsu skaistās zemes pasakainajām ārēm.
Ekonomijas ministrs spriež, ka viņa ministrijas rīcībā esošie līdz 12 milj latu naudas resursi tagad priotāri jānovirza Latgalei, taču nevis vienkārši nauda jāiedod,lai tik varētu tērēt kaut kā, bet gan uzmanīgi jāizanalizē, tieši kur naudu investēt, lai tā nestu vislielāko atdevi.
Šie trīs vīri strādā kā īsta komanda, nevis "rausta budžeta šauro deķīti" katrs uz savu pusi, kā tas līdz šim ir bijis Ministru kabinetā.
Vēl Daniela Pauļuta atteikšanās virzīt Eiropas autortiesību likumu, kura ievērošanas kontrole krietni apdraudētu cilvēku tiesības konfidenciāli darboties internetā. It kā sākumā Ekonomijas ministrs šo likumu bija "palaidis garām", bet tad, ieklausoties tautas balss pretestībā šādai sērfošanas izspiegošanai, saprata un tūlīt laboja savu kļūdu. Kļūdīties ir vispārcilvēcīgi, taču tikai retais, it sevišķi, ja viņš atrodas atbildīgā valsts postenī, savas kļūdas atzīst un labo. Taču nelabot kļūdas ir daudzkārt muļķīgāk nekā kļūdīties un kļūdas atzīt.
Nezinu un, manuprāt, neviens nevar pateikt, kā iznāks Latvijā ar iecerētajām daudzajām reformām, taču, pēc manām domām, ministri šīs reformas grib patiesi, jo pēc tām mūsu Latvija brēktin brēc, un ir pietiekoši izglītoti, zinoši un kompetenti savās sfērās, lai tās arī īstenotu. Enerģijas daboties arī vīriem netrūkst, lai visu pareizi noorganizētu, taču nevajag no viņiem prasīt momentānus rezultātus procesos, kuri attīstāmi vairāku gadu ilgā laikā.
Visvienkāršāk ir nekam neticēt un neko nedarīt, bet darošos kritiski izsmiet un veidot sazvērestības teorijas par veikli apslēptām pašlabuma shēmām.
Ar cieņu, Moriss Berts
Lai pievienotu viedokli ⎯
vai
9.Policijas ekspertīze: Krāslavas avārijā bojāgājušie bija reibumā 6
Oficiāli nevarēs noteikt, kurš bijis automašīnas vadītājs
Iepriekšējais raksts
11.Pavļuts pagaidām nevirzīs ACTA ratifikāciju Saeimā 10
Iesākumā vajadzīgs konstruktīvs un argumentēts dialogs un diskusija ar ieinteresētajām pusēm
Nākamais rakstsVēl par šo tēmu
-
Suns labāks par cilvēku 6
Viļānu iedzīvotāja Florentija Visocka (71) mīt tikai dažus kvadrātmetrus mazā koka...
-
Infografika: Rīga un Latgale — vai vienmēr pretstati? 15
Parasti Rīgas un Latgales reģionus sociāli ekonomiskajos jautājumos pretstata kā divas...
-
Latgales un jauniešu dēļ uzņemsies budžeta virssaistības par 256 miljoniem 1
Aptuveni 50% finansējuma attiecas uz Latgales attīstību
-
Atsieniet rokas! 0
Kopš Latgales latviešu kongress nobalsoja par pievienošanos pārējai Latvijai,...
-
Mūžīgi pozitīvā Latgale* 48
Pārdomas pēc triju ministru tikšanās ar latgaliešiem