IR

Astoņos pirmdienas rītā - intervija žurnālam. Desmitos - brauciens uz lidostu, lai dotos uz Helsinkiem, kur notiks pārrunas par biznesa plāniem Skandināvijā. Vakarā - atgriešanās Latvijā, jo otrdien no rīta jāveic darba intervijas ar pretendentiem uz astoņām uzņēmuma vakancēm. Tā nedēļa sākās Digital Mind valdes priekšsēdētājam Rinaldam Sluckim. Viņš, starp citu, pagājušā gada oktobrī Dzelzs vīru pasaules čempionātā Havaju salās 2000 cilvēku konkurencē finišēja 97., deviņās stundās pieveicot klasiskā triatlona distanci: 3,8 km peldējumu, 180 km riteņbraukšanu un 42 km skrējienu.

Rinalda Slucka vadītais Digital Mind, kas Lietuvas investīciju bankas Prime Investment 2011.gada pētījumā nosaukts par visstraujāk augušo IT pakalpojumu sniedzēju Baltijas valstīs, var lepoties ar līdzīgu rūdījumu. Akciju sabiedrībai vēl nav desmit gadu, bet tā ātri uzaudzējusi «muskuļus», citiem uzņēmumiem un organizācijām palīdzot uzlabot biznesa informācijas pārvaldību un izmantošanu. Likvidēt liekas manipulācijas, «papīru darbu» uzticēt datoriem, lēmumus pieņemt daudz caurskatāmāk, elektroniskā vidē.

Uzreiz - Siemens
Vārdi sakrīt ar darbiem - tāds iespaids rodas Digital Mind mītnē Zolitūdē. Pirmdienas rītu «iekrāso» tortes griešana, arī šeit ir kāda Dace, un vārda dienu atzīmēšana ir Latvijas biroju vides tradīcija. Tomēr tā neizvēršas dīkā ballītē. Ātri uzēduši rozā kūku, cilvēki motivēti steidzas pie datoriem. Viņi ir jauni, vidējais vecums - 29 gadi, moderni un pozitīvi. 

Atvērtā tipa biroja telpas ir gaišas un strukturētas. Pie ziņojuma dēļa izkarinātas A4 formāta lapas ar krāsainām shēmām, kurās nosvītrotas jau veiktās operācijas. Vienā no stiklotajiem sektoriem biroja vidū vīd pusdienlaika prieks - galda spēles. Pat ar rokām vadāmo cilvēciņu hokeja laukuma bortu rotā Digital Mind logo.  

2004.gada oktobrī, kad tolaik vēl 23 gadus vecais Rinalds Sluckis kopā ar Dmitriju Grišinu - joprojām partneri un uzņēmuma līdzīpašnieku - sāka savu biznesu, viņi par šādu ainu varēja tikai sapņot. 

Rinalds ir studējis uzņēmējdarbības vadību Banku augstskolā, Dmitrijs - Latvijas Universitātē, satikušies, «pārdodot dzelžus, serverus» kādā IT uzņēmumā. Iespēju tolaik bija daudz. Sluckis vienu semestri pavadīja Eiropas biznesa studijās Vācijā, gadu strādāja Deutsche Telecom administrācijā. Praktikanta vietu Eiropas telekomunikāciju milža finanšu departamentā 2002.gada sākumā nomainīja darba līgums, bet latvietis nekļuva par vienu no globālajiem profesionāļiem, kas dzimtenē ierodas tikai atvaļinājumā. Iemācījies vācu valodu, viņš uzņēma sakarus ar Open Text - kompāniju, kas uzņēmumiem piedāvā mūsdienīgus biznesa pārvaldības IT risinājumus - un kopā ar Dmitriju Grišinu izlēma startēt šajā tirgus nišā Latvijā un Austrumeiropā. 

«Gribējās darīt kaut ko jaunu. Tas bija jaunības maksimālisms. Nebija īsti ko zaudēt,» pasmaida Sluckis. Tomēr drošajiem pieder pasaule: viņu uzņēmuma pirmais klients bija Siemens Krievijas pārstāvniecība. «Paveicās, ka mums, ar nulles investīcijām, izdevās nodibināt labas attiecības ar klientu, tas ļāva attīstīties, bija pasūtījumi, bija nauda. Varējām ņemt klāt cilvēkus,» komentē sarunas biedrs. 

2005.gadā viņu sapnis sāka uzņemt apgriezienus: pozitīvās rekomendācijas ļāva gūt atpazīstamību Latvijas un Krievijas tirgos. Piesaistot vācu partneru kapitālu, Digital Mind no SIA kļuva par akciju sabiedrību, papildināja biznesa procesu vadības risinājumu «portfeli» ar IDS Schreer un Optimal Systems IT tehnoloģijām. Interneta mājaslapā piefiksētajā uzņēmuma vēsturē nav aizmirsts pieminēt arī 2005.gadā iegūto sertifikātu:  Digital Mind ievēro Eiropas Menedžmenta konsultantu asociāciju federācijas apstiprināto ētikas kodeksu. 

2006.gadā līgumu par kredītprocesu automatizāciju viņi parakstīja ar DnB banku: uzņēmumu, kas, tāpat kā Siemens, joprojām ir Digital Mind klients. Šajā un turpmākajos gados Slucka un Grišina vadītā firma ir izstrādājusi «bezpapīra biroju» un elektronisko dokumentu aprites sistēmas konceptus lieliem koncerniem, optimizējusi finanšu un farmācijas uzņēmumu pārvaldi Latvijā, Krievijā un Ukrainā. Klientu sarakstā - Lukoil Overseas Holding, Satiksmes, Ekonomikas un Finanšu ministrija, arī Valsts zemes dienests un Latvijas dzelzceļš, kam Digital Mind patlaban centralizē dokumentu pārvaldi, lietvedību, līgumu un sēžu vadību, lēmumu pieņemšanas un izpildes kontroli.

Kūtrā valsts pārvalde
«Esam specializējušies uz enterprise content management - organizācijas satura pārvaldību: samazināt dokumentu plūsmu, lēmumu pieņemšanas procesu kompleksumu,» Sluckis runā ekonomikas terminos. Ilustrācijai viņš ir ar mieru pastāstīt par reformām vienā no Latvijas bankām. Hipotekārās kreditēšanas process, kad tas notika tikai «papīrā», bija aptuveni 70 soļu garš, varēja ilgt nedēļu vai pat vairāk. Viss bija decentralizēts: varēja būt, ka klienta pieteikumu dažādas filiāles «apstrādā» atšķirīgā veidā. Ieviešot elektroniskos risinājumus, banka lēmumus sāka pieņem pēc viena principa, un to dara kompetenti cilvēki Rīgā. Ja līgumā jāveic kādas izmaiņas, teiksim, kredīta pārstrukturēšana, arī visa informācija par klientu ir pieejama elektroniski. «Banka var lēmumu pieņemt ātrāk un caurskatāmāk - pamatojoties uz iepriekš sakrāto informāciju. Uzlabojusies klientu apkalpošanas kvalitāte, klients jebkurā brīdī var uzzināt, kādā stadijā ir viņa pieteikums.» 

Pats vienkāršākais risinājums - lietvedības modernizēšana. Jo-projām ir organizācijas, kur korespondence un iekšējie dokumenti pastāv papīra formātā, bet citi  to dara pilnībā elektroniski: saņemot papīra dokumentus no «ārpuses», ieskenē tos, iekšējā saskaņošana arī notiek elektroniski. Digital Mind varot piedāvāt risinājumus pat jaunajai tendencei - darbam mobilajā vidē. Kāds, kas interneta pārlūkā organizēja dokumentus un procesus, tagad to var darīt pat iPhone. Ieguvumi? Lēmumu pieņemšanas mehānisms ir caurskatāmāks un darbiniekiem vieglāk saprotams. Informāciju var atrast ar vienas pogas spiedienu. Mazākas izmaksas, laika ekonomija. 

Tātad Digital Mind piedāvā birokrātijas iznīdēšanu? «Jā, viennozīmīgi,» atbild Sluckis, uzreiz piebilstot: radikālu pārmaiņu veikšanai atvērtākas ir privātās organizācijas. Valsts pārvaldē, kur tas viss noderētu dubultā, «vilcienu» ir grūtāk iekustināt. Triviāls piemērs: šur tur joprojām uz katra dokumenta vajadzīgi neskaitāmi paraksti, ir cilvēki, kuru darbs ir šo dokumentu iznēsāšana pa kabinetiem. Ja jāveic kāds radikāls solis, jāatsakās no liekas funkcijas, lēmuma pieņemšana var ilgt trīs četrus mēnešus. «Tur ir krietni vairāk «iekšējās politikas», ļoti maz cilvēku, kuri, nedomājot par savu krēslu, ir gatavi veikt radikālas pārmaiņas,» Digital Mind vadītājs ir strikts. «Privātajā biznesā ir skaidri saprotams, kādā veidā konkurēt, kas ir jādara klienta labā. Ko var darīt, lai to paveiktu ātrāk, ar lielāku vērtību un lētāk. Valsts pārvaldē - būsim godīgi - cilvēki nedomā tādās kategorijās.» 

Nacionālās īpatnības
Ja saskaita projektus, Digital Mind  tādu ir vairāk nekā 100. Klientu sarakstā ir 22 nosaukumi. 

Protams, uzņēmums pārdod savu partneru saražoto programmatūru, kas ir veidota iepriekš atstrādātām shēmām, zina veiklus knifus, kā var panākt uzlabojumus. Tomēr prakse ir pierādījusi - viņu sfērā veicams individuāls, gadiem ilgs darbs, kur vajadzīga liela uzticēšanās un savstarpēja sapratne. Digital Mind ar klientiem paraksta konfidencialitātes līgumus, jo darbojas ar ļoti personisku informāciju. Inovāciju ieviešanā katrā no uzņēmumiem pat gada garumā mēdz strādāt trīs, četri Digital Mind darbinieki. 

Arī vienas sfēras uzņēmumiem pārmaiņas nevar veikt pēc vienas «piegrieztnes». Katram ir savs vadības stils un specifika. Ja teikto atkal ilustrē ar piemēru no banku nozares, pat klientu kreditēšanas procesi niansēs atšķiras. Pirms sākt ar kādu sadarboties, Digital Mind veic rūpīgu izpēti: organizē intervijas, analizē uzņēmuma vidi un procesus. Un, pats galvenais, cenšas gūt skaidrību par klienta izpratni, uz kādām pārmaiņām tas ir gatavs. Iekšējos lēmumus, galu galā, pieņems viņš. 

Krievijā īpaši bieži Rinalds Sluckis dzirdējis argumentu: «Mēs šo sistēmu varētu ieviest, bet - būsim godīgi - šeit cilvēki domās, kā apiet kaut kādas lietas.»

«Eiropā cilvēki ir orientēti uz to, kā strādāt labāk. Austrumos cilvēkiem īsti nav uzticības savā starpā,» liecina Digital Mind pieredze. 50% uzņēmuma klientu joprojām ir Latvijā un 50% Krievijā un Ukrainā, Lietuvā un Igaunijā, bet tieši minēto iemeslu dēļ tas cītīgi sācis skatīties Rietumu un Skandināvijas tirgus virzienā.

Turklāt ne tikai šprotu ražotāju, bet arī Latvijas IT firmas darbību Austrumeiropā mēdzot sarežģīt politiskas fineses. «Krievijā ir bijuši gadījumi, kad diemžēl neesam varējuši tālāk strādāt ar organizāciju, jo ir aizspriedumi pret Baltiju un Latviju, kura sakņojas kampaņveidīgajā propagandā, kas tur tiek veikta,» stāsta Digital Mind vadītājs. Citreiz atklātāk, citreiz «caur puķēm» tiekot pateikts: ir problēmas, ka jūs esat «no turienes». Pat paziņas mēdzot piezvanīt: kas tur pie jums notiek, mums televīzijā rāda briesmu lietas!?»

Savukārt Latvijas vidi, pēc Slucka vērojumiem, joprojām raksturo neelastība, acīmredzot jau skolas solā iegūtas bailes kļūdīties. «Mūsu kultūrā kļūdīšanās prakse netiek atbalstīta. Ja cilvēkam kāds projekts neizdodas, viņam tiek uzspiests neveiksminieka zīmogs, lai arī tas ir bijis tikai posms viņa dzīvē. Cilvēkiem ir bail no inovācijām. Labāk vispār kaut ko nedarīt vai arī darīt tikai to, kas ir pavisam drošs.»

Tikmēr Digital Mind darbību var saukt arī par uzdrīkstēšanās biznesu. Uzņēmums tagad ir gatavs darbā ar lielām organizācijām iegūto pieredzi piemērot vidēja lieluma partneriem. Viņu konkurentiem Eiropā - lielajām IT firmām - organizācijas satura pārvaldība parasti esot tikai viena no daudzajām darbības  nozarēm. Bet Digital Mind joprojām turpina specializēties. «Esam izvēlējušies augt nevis horizontāli, pievienojot citas kompetences vai nozares, bet paliekam šajā šaurajā jomā, apgūstam jaunas funkcijas, skatāmies, kā tās varam piedāvāt klientiem,» saka uzņēmuma vadītājs.

3 uzņēmuma veiksmes priekšnoteikumi
1. Drosme atzīt kļūdas un no tām mācīties gan organizācijai kopumā, gan katram tās darbiniekam
2. Laba komanda. Cilvēki, kam visiem ir viena vērtību sistēma, godīga un uz attīstību orientēta domāšana
3. Prasme nodibināt abpusēji izdevīgas ilgtermiņa attiecības ar klientiem