IR

Tā kā uz Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pirmo sēdi piektdien nav ieradusies Aija Dulevska-Cālīte, NEPLP par jauno vadītāju lems tikai nākamnedēļ, ziņo BNS.

Padomes loceklis Gints Grūbe, kurš ir viens no kandidātiem uz NEPLP priekšsēdētāja amatu, žurnālistiem pastāstīja, ka padome par vadītāju lems nākamceturtdien plkst.13. Viņam gan nebija zināms, kādēļ uz sēdi nav ieradusies līdzšinējā "Latvijas Vēstneša" portāla nozares redaktore Dulevska-Cālīte, kura arī ir viena no kandidātēm uz padomes vadītāja amatu.

Grūbe uzsvēra, ka šādus lēmumus nevar pieņemt, ja padome nav pilnā sastāvā.

Savukārt Dulevska-Cālīte apliecināja, ka ir saslimusi un, iespējams, jau nākamās nedēļas sākumā varētu atgriezties darbā.

Neformāla vienošanās par diviem kandidātiem ‒ Grūbi un Dulevsku-Cālīti ‒ panākta ceturtdien.

Jau vēstīts, ka uz jauno Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja krēslu varētu virzīt divus kandidātus ‒ Gintu Grūbi un Aiju Dulevsku-Cālīti.

"Būs divi kandidāti ‒ Gints Grūbe un es. Mums katram ir savas priekšrocības," norādīja Dulevska-Cālīte. Taču viņa minēja, ka, iespējams, līdz piektdienai kaut kas vēl varētu mainīties. "Iespējams, ka, satiekoties rīt, katram būs vēl kādas pārdomas," ceturtdien pieļāva Dulevska-Cālīte.

Pirmajai jaunievēlētās NEPLP sēdei bija jānotiek piektdien. Priekšsēdētāju un viņa vietnieku ievēl atsevišķos balsojumos.

Likumā noteikts, ka padomei ir jāsanāk vismaz reizi mēnesī, bet NEPLP var izlemt, cik bieži pulcēties. Iepriekšējā padome uz sēdēm sanāca reizi nedēļā.

Ievēl ar garām debatēm

Jau ziņots, ka Saeimas deputāti pēc garām debatēm ceturtdien atklātā balsojumā ievēlēja jauno Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) sastāvu.

Jaunajā padomē darbosies žurnālists, politologs, studijas "Mistrus Media" vadītājs Gints Grūbe, augstskolas "Turība" Komunikāciju zinātņu katedras vadītājs Ainārs Dimants, "Latvijas Vēstneša" portāla nozares redaktore Aija Dulevska-Cālīte, mārketinga un sabiedrisko attiecību projektu vadītājs Dainis Mjartāns un filmu studijas "Ave" producents, operators un režisors Ivars Zviedris.

Par Grūbes apstiprināšanu NEPLP padomes locekļa amatā balsoja 56 deputāti, pret - 30, bet atturējās 12, par Dimantu balsoja 55 tautas kalpi, pret - 31, bet atturējās 11, savukārt par Dulevsku-Cālīti balsoja 56 deputāti, pret - 30 un atturējās 12. Mjartāna kandidatūru atbalstīja 55 deputāti, pret balsoja 33 un atturējās deviņi deputāti, savukārt Zviedris saņēma visvairāk - 60 - balsu atbalstu savai kandidatūrai, pret viņu balsoja 30, bet atturējās septiņi deputāti.

Grūbe aģentūrai BNS sacīja, ka pagaidām vēl nav lemts, kurš varētu kļūt par padomes vadītāju un pagaidām nav arī zināms, kad par to varētu lemt.

Visi jaunievēlētie komisijas locekļi ceturtdien pēc balsojuma jau dodas uz padomes telpām.

Dimants žurnālistiem pēc ievēlēšanas jaunajā amatā norādīja, ka lielu daļu NEPLP primāro uzdevumu uzliek elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums, savukārt Dulevska-Cālīte uzsvēra, ka NEPLP darbībā nozīmīgs būs komandas princips.

Grūbe, vērtējot NEPLP izraudzīšanas un ievēlēšanas procesu, atzina, ka šajā procesā politiķiem bijis sarežģīti nodrošināt atklātumu un caurredzamību. Viņš arī piebilda, ka pats nav neviena politiķa bīdīts kandidāts un nezinot, kur šādas runas radušās.

Savukārt Mjartāns uz jautājumu, vai tas, ka viņš kandidējis no Zatlera Reformu partijas saraksta vēlēšanās, netraucēs viņam pildīt NEPLP locekļa pienākumus, atbildēja, ka viņa kandidatūra ir izvērtēta konkursā vairākās kārtās un atzīta par atbilstošu.

Jaunievēlētos NEPLP locekļus iepriekš atbalstīja atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas koalīcijas deputāti.

Pirmo reizi padomes locekļi ievēlēti atklātā balsojumā, jo nesen grozīts Saeimas Kārtības rullis, kas atceļ slēgtos balsojumus. Par katru kandidātu balsojums notika atsevišķi.

Kopumā konkursā uz NEPLP jauno sastāvu bija pieteicies 41 kandidāts.

Pirms balsojuma izvērtās plašas un garas debates. Komisijas vadītāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) no tribīnes atkārtoti uzskaitīja, ka NEPLP kandidāti izvirzīti detalizētā un atklātā procesā. Tam veltītas 13 viņas vadītās komisijas sēdes. Visas sēdes bijušas atklātas un viedokļi par un ap kandidātiem izskanējuši plaši. Līdz ar to viņa noraidīja opozīcijas izteiktos pārmetumus, ka kandidātu apspriešana bijusi formāla, turklāt trūcis atklātības.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas pārstāvis Raimonds Vējonis sacīja, ka ZZS neatbalstīs piecus izvirzītos kandidātus, jo iepriekš publiski aicināts Saeimas deputātiem dot iespēju izvēlēties no plašāka kandidātu loka. To uzsvērušas arī valsts augstākās amatpersonas.

ZZS aicināja atlikt balsojumu par NEPLP kandidātiem, šo jautājumu atkārtoti nodot Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, kam būtu jāparedz deputātiem balsojumā ļaut izvēlēties kandidatūras no visu otrajā kārtā izvirzīto pretendentu vidus, nevis tikai piecus, kuri izvirzīti darbam padomē. Saeimas deputātu vairākums šo priekšlikumu gan noraidīja.

Deputāts Ingmārs Čaklais ("Vienotība") norādīja, ka kandidātu izvirzīšana notikusi atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumam. Viņš arī uzskaitīja galvenos nākamos uzdevumus, tostarp sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus, nodrošināt sabiedrības interesēm atbilstošu sabiedrisko pasūtījumu, veicināt vienotas kvalitatīvas informatīvās telpas nodrošināšanu, tostarp pārraides mazākumtautībām, un citus.

Čaklais arī pauda, ka laika gaitā būtu jārunā par NEPLP locekļu atalgojuma palielināšanu, kā arī komisijas locekļu skaita atjaunošanu no piecu līdz septiņu cilvēku sastāvā.

Deputāts Boriss Cilēvičs ("Saskaņas centrs") debatēs uzsvēra, ka neapšauba kandidātu profesionalitāti, tomēr "Saskaņas centrs" viņus neatbalstīs. Diskusijām par NEPLP kandidātiem nav bijusi nekāda nozīme - tas, ko izvirzīt darbam NEPLP, jau iepriekš nolemts slepeni labākajās oligarhu laiku tradīcijās, teica deputāts. Kandidātu uzvārdi bijuši zināmi laicīgi - jau pirms pāris nedēļām publiski izskanējuši NEPLP nākamā sastāva uzvārdi un tieši tie paši kandidāti arī izvirzīti balsojumam Saeimā.

Tāpat Cilēvičs iebilda, ka Saeimas deputātiem nav dota iespēja izvēlēties no plašāka kandidātu loka, nevis tikai tiem pieciem kandidātiem, kuri arī virzīti darbam komisijā.

NEPLP locekļus ievēlē uz pieciem gadiem. Pašreizējā NEPLP sastāva pilnvaras beidzās 1.februārī.

Par NEPLP kandidātu izvērtēšanas kritērijiem nosauktas kandidātu zināšanas un profesionalitāte, izpratne par elektronisko plašsaziņas līdzekļu uzdevumiem, izpratne par sabiedrisko un komercmediju lomu nacionālās informatīvās telpas nostiprināšanā un attīstībā, kā arī kandidāta izpratne par valsts valodas lomu elektroniskajos masu medijos, zināšanas par kvalitatīvas un neatkarīgas žurnālistikas standartiem. Atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumam kandidātiem izvirzītās prasības ir augstākā izglītība, vismaz piecus gadus ilga profesionāla vai akadēmiska pieredze plašsaziņas līdzekļu, izglītības, kultūras, zinātnes vai cilvēktiesību jomā un laba reputācija.

Sabiedriskie mediji no NEPLP gaida finansējuma palielināšanu

Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio (LR) vadītāji no jaunās Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) sagaida spēcīgu aizstāvību finansējuma palielināšanai sabiedriskajiem medijiem sarunās ar valdību.

Tomēr sabiedrisko mediju ģenerāldirektori aģentūrai BNS vēl atturējās vērtēt, vai jaunā padome ir labāka par iepriekšējo.

LTV ģenerāldirektors Edgars Kots sacīja, ka vispirms vēlas satikties un iepazīties ar jauno padomi, tāpēc pagaidām nevar novērtēt, vai padomes sastāvs ir kvalitatīvāks.

"Mēs Latvijā tik ļoti aizraujamies ar iepriekšējo cilvēku noliegšanu, bet ir jāiet uz priekšu un jāizvērtē, kas ir labs, kas slikts, jāvirzās uz priekšu. Jāteic, ka par esošo padomi nevienu tiesu darbu nebija un īpašu pretenziju nav," uzsvēra Kots.

Savukārt radio vadītājs Jānis Siksnis atzina, ka dažu padomes locekļu ievēlēšanai neredz motivāciju.

"Nevaru apgalvot, ka ir izvēlēti labākie, par dažiem nav īsti skaidras motivācijas, kāpēc tieši viņi. Taču kopumā, skatoties no visa lielā kandidātu klāsta, nav sliktākais variants, lai gan par dažiem nav īsti skaidrs, ar ko viņi būtu sevi pierādījuši kā labākie amata veicēji," izteicās Siksnis.

Sabiedrisko mediju vadītāji no NEPLP sagaida spēcīgu viņu aizstāvību sarunās ar valdību par lielāku finansējumu.

"Likuma 71.pants nosaka sabiedrisko pasūtījumu, bet mēs jau iepriekšējo padomi informējām par budžeta iztrūkumiem, tāpēc pirmais un svarīgākais ir sabiedriskā medija finansējums ilgtermiņā, un tad mēs varam paralēli runāt par sabiedriskā pasūtījuma uzlabojumu un sabiedriskā pasūtījuma izpildes izvērtēšanu. Mēs jau esam izpildinstitūcija, tāpēc mums no padomes būtu jāsaņem ļoti konkrēts darba uzdevums. Nepietiekama finansējuma apstākļos mans darba uzdevums ir izdzīvot, ko es arī cenšos darīt," norādīja Kots.

"Padomi uzskatītu kā savu interešu aizstāvi sarunās ar naudas devējiem, kas ir valdība, valdošie politiskie spēki. Tuvākais brīdis, ja ir budžeta grozījumi, kur ir iespēja iet un argumentēt, ka mums ir nepieciešami papildu līdzekļi konkrētām lietām," sacīja Siksnis.

(papildināta ar LTV un radio vadītāju viedokli)