IR

Latvijas brīvības cīnītāju piemiņu varētu godināt nevis 16., bet 17.martā, un drīzumā uz šādu diskusiju partnerus aicinās Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!-TB/LNNK", kuras biedri šogad vēl atzīmēs leģionāru piemiņu tāpat kā līdz šim, 16.martā noliekot ziedus pie Brīvības pieminekļa un dodoties uz Lestenes Brāļu kapiem. Par to otrdien vēsta laikraksts "Diena".

Taču, lai noņemtu spriedzi, ko radījis sabiedrībā šis datums, Nacionālā apvienība varētu rosināt noteikt kā atzīmējamu dienu 17.martu - 1944. gadā šajā dienā Konstatīna Čakstes vadītā Latvijas Centrālā padome sagatavoja memorandu, kurā Latvijas politiskie un kultūras darbinieki aicināja atjaunot Latvijas faktisko suverenitāti, vēsta BNS.

Ar šo iniciatīvu Nacionālās apvienības valdē nākuši klajā deputāti Einars Cilinskis un Imants Parādnieks, to atbalsta arī tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš un vēl vairāki kolēģi. Taču valde atzinusi, ka šogad šo ideju nav iespējams īstenot un par to jāatsāk diskusijas pēc 16.marta. Klātesošo vidū ir bijuši partijas biedri, kas 16.marta aizstāšanu ar 17.martu vēl neatbalsta.

"Mēs vēlamies godināt brīvības cīnītājus un atrast veidu, kā to izdarīt vislabāk, jo par neatkarību cīnījās ne tikai leģionāri. Ir iespēja šo godināšanu pārnest uz citiem pamatiem," teica Parādnieks. Viņaprāt, 1944.gada 17.martā pieņemtais LCP memorands ir kā 4.maija Neatkarības atjaunošanas deklarācija, kas diemžēl netika īstenots. Memoranda sagatavošanas diena varētu būt nopietns pamats, "lai panāktu šiem notikumiem plašāku ietvaru", sacīja Cilinskis.

Arī tieslietu ministrs Bērziņš, kurš valdes diskusijā par šo jautājumu nepiedalījās, uzskata, ka te ir iespēja plašākā kontekstā sabiedrībai skaidrot, ka bija cilvēki, kuri cīnījās pret abām okupācijas varām.

Latvijas Centrālā padome (LCP), kas dibināta 1943.gada augustā nacistiskās okupācijas laikā, cīnījās par neatkarības atjaunošanu un pret abām okupācijas varām, cenšoties par to informēt Rietumu sabiedrību. Tā apvienoja vairākus politiskos spēkus, kas darbojās Latvijas brīvvalsts laikā, to vidū bija arī LSDSP un Zemnieku savienība.

Viens no LCP mērķiem bija Latvijas armijas izveide, cerībā, ka te liela loma būtu ģenerāļa Jāņa Kureļa vadītajai militārajai vienībai. Savukārt Konstantīnu Čaksti ievēlēja par LCP priekšsēdētāju ar domu, ka pēc neatkarības atjaunošanas viņš varētu kļūt par Latvijas prezidentu. Memorandu parakstīja sabiedrībā ievērojami cilvēki, kā viens no pirmajiem to izdarīja pēdējās Saeimas priekšsēdētājs Pauls Kalniņš. Memoranda oriģināls tika atrasts tikai 2001.gadā, to var apskatīt Latvijas Kara muzejā.

Pirms vairāk nekā desmit gadiem darbīgi cilvēki nāca klajā ar ideju Rīgā uzcelt Čakstes pieminekli, kam tika vākti līdzekļi, bet ideja netika īstenota. Arī to nolēmusi aktualizēt Nacionālā apvienība.

Šogad apvienības politiķi tāpat kā līdz šim piedalīsies 16.marta pasākumos - Bērziņš dosies uz Lestenes Brāļu kapiem, bet Parādnieks nolikšot ziedus arī pie Brīvības pieminekļa. Gājienā no Doma baznīcas uz Brīvības pieminekli plāno doties Saeimas sekretārs Dzintars Rasnačs, kurš to pamato ar Saeimas deklarāciju "Par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā", kas pieņemta 1998.gada oktobrī. Tajā ir teikts, ka Latvijas valdības pienākums "ir rūpēties par latviešu karavīru goda un cieņas aizskārumu novēršanu Latvijā un ārzemēs".

Tā paša gada jūnijā Saeima likumā par svētku un atceres dienām noteica, ka 16.marts ir Latviešu karavīru atceres diena, bet 2000. gada martā šo normu no likuma svītroja.

Pēc Saeimas priekšsēdētājas un "Vienotības" līderes Solvitas Āboltiņas domām, Saeimas deputātiem un ministriem nevajadzētu piedalīties leģionāru piemiņas gājienā.