Tautas nobalsošanas Latvijā

Tautas nobalsošanas Latvijas Republikā rīkotas divpadsmit reizes — četras reizes pirms kara un astoņas  reizes atjaunotajā Latvijā. No tām tikai divās tauta apstiprinājusi nobalsošanai nodoto jautājumu — referendumā par Latvijas dalību Eiropas Savienībā, kas notika 2003.gadā, un 23.jūlijā notikušajā tautas nobalsošanā par Valsts prezidenta Valda Zatlera ierosināto Saeimas atlaišanu. Referendumā par Saeimas atlaišanu nobalsoja 94,3 procenti tajā piedalījušos vēlētāju, pret — 5,48 procenti.

Valsts prezidenta ierosināta Saeimas atlaišana ir viens no septiņiem Satversmē paredzētajiem gadījumiem, kad ir jārīko tautas nobalsošana. Saeima ir atlaista, ja par to nobalso vairākums balsotāju neatkarīgi no to skaita. Citos gadījumos ir nepieciešams kvorums jeb noteikts skaits balsotāju, lai referendumu atzītu par notikušu, un noteikts balsotāju vairākums, lai tautas nobalsošanai nodotais jautājums tiktu pieņemts.

Saturs

1. Tautas nobalsošanas pirmskara Latvijā
   1. Referendumi
   2. Parakstu vākšanas
2. Tautas nobalsošanas atjaunotajā Latvijā 
   1. Par Pilsonības likuma grozījumiem (1998)
   2. Par pensiju likuma grozījumu atcelšanu (1999)
   3. Par dalību Eiropas Savienībā (2003)
   4. Par drošības likumu grozījumu atcelšanu (2007)
   5. Par grozījumiem Satversmē (2008)
   6. Par pensijām (2008)
   7. Par 10.Saeimas atlaišanu (2011)
   8. Par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai (2012)
3. Parakstu vākšanas atjaunotajā Latvijā
4. Kad jārīko tautas nobalsošana
5. Kvoruma veidi

2. Tautas nobalsošanas pēc Satversmes atjaunošanas

Kopš Satversmes atjaunošanas 1993.gadā tautas nobalsošanas rīkotas pavisam sešas reizes. Taču tikai trijās ir piedalījies nepieciešamais vēlētāju skaits, lai tās tiktu atzītas par notikušām, un tikai vienā — par Latvijas dalību Eiropas Savienībā — referenduma jautājumu tauta ir atbalstījusi.

2.1. Par Pilsonības likuma grozījumiem

Pirmā tautas nobalsošana atjaunotajā Latvijā notika 1998.gada 3.oktobrī vienlaikus ar 7.Saeimas vēlēšanām. Tajā vēlētājiem bija jāizlemj, atcelt vai atstāt spēkā Saeimas 1998.gada 22.jūnijā pieņemto likumu «Grozījumi Pilsonības likumā». 

Likums deva iespēju neatkarīgajā Latvijā dzimušajiem bērniem automātiski saņemt pilsonību un atcēla tā dēvētos naturalizācijas logus, kas nepilsoņus sadalīja vairākās grupās un ierobežoja ikgadējo pilsonības pretendentu skaitu. Piemēram, nobalsošanas brīdī nevarēja naturalizēties neviens iedzīvotājs vecumā virs 30 gadiem, pat ja labi zināja latviešu valodu. (Grozījumi Pilsonības likumā — salīdzinošā tabula: http://web.cvk.lv/pub/public/27535.html)

Tēvzemei un brīvībai/LNNK iniciētajā tautas nobalsošanā par šā likuma atcelšanu piedalījās 928 040 jeb 69,16 procenti visu vēlētāju. No tiem par likuma atcelšanu balsoja 416 584 jeb 44,98 procenti balsotāju, pret likuma atcelšanu bija 487 559 jeb 52,54 procenti balsotāju. Grozījumi Pilsonības likumā tautas nobalsošanā atcelti netika un stājās spēkā. Tā bija visplašāk apmeklētā tautas nobalsošana Latvijas vēsturē — tajā piedalījās 97,14 procenti no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos skaita.

2.2. Par pensiju likuma grozījumu atcelšanu

1999.gada 13.novembrī tika rīkota tautas nobalsošana par likuma «Grozījumi likumā Par valsts pensijām» atcelšanu. Šajā tautas nobalsošanā vēlētājiem bija jālemj par likuma atcelšanu, ko Valsts prezidents bija apturējis pēc trešdaļas Saeimas deputātu lūguma. Pēc likuma apturēšanas notika parakstu vākšana, kurā tautas nobalsošanu atbalstīja vairāk nekā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita. (Grozījumi likumā Par valsts pensijām – salīdzinošā tabula (pdf formātā) http://www.cvk.lv/cvkserv/paraksti/Pensijas.pdf)  

Tautas nobalsošanā piedalījās 339 879 balsstiesīgie Latvijas pilsoņi. 320 071 jeb 94,17 procenti no visiem balsotājiem iestājās par likuma atcelšanu, pret balsoja 18 160 jeb 5,34 procenti. Lai tautas nobalsošana būtu notikusi, tajā vajadzēja piedalīties vismaz 482 334 vēlētājiem jeb vairāk nekā pusei no iepriekšējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita. Vēlētāju aktivitāte nebija pietiekama, lai tautas nobalsošanu varētu uzskatīt par notikušu, un likums atcelts netika.

2.3. Par dalību Eiropas Savienībā

2003.gada 20.septembrī notika tautas nobalsošana par Latvijas dalību Eiropas Savienībā. Tajā piedalījās 1 010 467 jeb 71,49% vēlētāju. No tiem «par» nobalsoja 676 700 jeb 66,97% , «pret» —325 980 jeb 32,26% . (Nobalsošanas rezultātu tabula — http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/sae8dev.aktiv03er.vis) 

2.4. Par drošības likumu grozījumu atcelšanu

2007.gada 7.jūlijā notika tautas nobalsošana par Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas apturēto likumu «Grozījumi Nacionālās drošības likumā» un «Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā» atcelšanu. 

2007. gada 8. janvārī Aigara Kalvīša vadītais Ministru kabinets Satversmes 81. panta kārtībā bija pieņēmis un Saeima 1.martā apstiprinājusi grozījumus Nacionālās drošības likumā un Valsts drošības iestāžu likumā. Grozījumi paredzēja palielināt Ministru prezidenta, bet samazināt Valsts prezidenta un parlamenta lomu lēmumu pieņemšanā valsts drošības jomā. Bija ierosināts paplašināt to cilvēku loku, kuri varētu netraucēti piekļūt drošības iestāžu operatīvajai informācijai. (Skat. — http://www.kandidatiuzdelnas.lv/notikumi-2006-2010/aizdomigi-neskaidri-grozijumi-likumos/drosibas-iestazu-likumu-grozijumi-2007-gads/) 

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 10.martā apturēja likumu publicēšanu, un laikā no 3.aprīļa līdz 2.maijam notika parakstu vākšana par tautas nobalsošanas rīkošanu. Tika savākti 211 252 paraksti par Nacionālās drošības likuma un 211 194 paraksti par Valsts drošības iestāžu likuma grozījumu izvērtēšanu referendumā. Referenduma rīkošanai bija nepieciešami 149 064 jeb 10% balsstiesīgo pilsoņu paraksti.

Tautas nobalsošanā par likuma «Grozījumi Nacionālās drošības likumā» piedalījās 338 348 vēlētāji, bet tautas nobalsošanā par likuma «Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā» atcelšanu – 338 342 vēlētāji. Lai tautas nobalsošana būtu notikusi, tajā bija jāpiedalās vismaz pusei no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita jeb 453 730 vēlētājiem. Tāpēc piedalījušos vēlētāju skaits nebija pietiekams, lai tautas nobalsošanu uzskatītu par notikušu, un apturētie likumi tautas nobalsošanā netika atcelti, kaut arī vairākums nobalsojušo bija par to. Pakļaujoties plašajam sabiedrības spiedienam, Saeima jau pirms referenduma atcēla drošības iestāžu likumu grozījumus, bet vēlāk arī izslēdza no Satversmes 81. pantu, kas paredzēja Ministru kabinetam tiesības pieņemt likumus Saeimas sesiju starplaikos.

2.5. Par grozījumiem Satversmē

2008.gada 2.augustā tika rīkota tautas nobalsošana par likuma «Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē» ierosināšanu. Centrālā vēlēšanu komisija tautas nobalsošanu izsludināja, jo Saeima 2008.gada 5.jūnijā noraidīja vēlētāju rosināto Satversmes grozījumu projektu. Brīvo arodbiedrību savienība bija iesniegusi Valsts prezidentam Satversmes 78. un 79. pantu grozījumu projektu, kas paredzēja vienai desmitajai daļai vēlētāju tiesības rosināt Saeimas atlaišanu. (Likumprojekts — http://web.cvk.lv/pub/public/29115.html) 

Tautas nobalsošanā piedalījās 629 119 vēlētāji jeb 42 procenti balsstiesīgo. Lai grozījumi Satversmē iegūtu  likuma spēku, par to pieņemšanu bija jānobalso vismaz 757 468 vēlētājiem jeb pusei no visiem balsstiesīgajiem pilsoņiem.

2.6. Par pensijām

2008.gada 23.augustā tika rīkota tautas nobalsošana par likumprojektu «Grozījums likumā Par valsts pensijām». Likumprojekta ierosināšanas procedūru uzsāka Pensionāru un senioru partija kopīgi ar biedrību Sabiedrība citai politikai un tiesiskai valstij. Likumprojekts paredzēja grozīt likuma Par valsts pensijām pārejas noteikumu 34.punktu, nosakot, ka līdz 2009.gada 31.decembrim vecuma pensijas minimālais apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kuram attiecībā no apdrošināšanas stāža piemēroti koeficienti 3,0; 3,5; 4,0 vai 4,5. (Likumprojekts — http://web.cvk.lv/pub/public/29137.html) 

Tautas nobalsošanu CVK izsludināja, jo Saeima bija noraidījusi vienas desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšanā atbalstīto likumprojektu. Tautas nobalsošanā piedalījās 346 784 vēlētāji jeb 38,2 procenti no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita. Lai likumprojekts iegūtu likuma spēku, tautas nobalsošanā bija jāpiedalās vismaz 453 730 vēlētājiem jeb pusei no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un vairākumam bija jābalso par likumprojekta pieņemšanu. Līdz ar to likumprojekts tautas nobalsošanā netika pieņemts.

2.7. Par 10.Saeimas atlaišanu

Valsts prezidents Valdis Zatlers 2011.gada 28.maijā izdeva rīkojumu  Nr.2 «Par Saeimas atlaišanas ierosināšanu». Paziņojumā tautai (http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=605&art_id=17535) prezidents norādīja, ka Saeimas balsojums 26.maijā pret atļauju KNAB un ģenerālprokuratūrai veikt kratīšanu deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietās liecina par «nopietnu konfliktu starp likumdevēja varu un tiesu varu», turklāt tas nav bijis pirmais gadījums, kas parāda, ka Saeima pirmām kārtām «aizstāv šauru grupu vai konkrētu cilvēku personiskās intereses, nevis valsts intereses». Papildus valsts nozagšanai «tuvojas arī mūsu valsts demokrātijas privatizācija», paziņojumā par Saeimas atlaišanas ierosināšanu brīdināja prezidents. «Ar šo lēmumu es gribu dot iespēju… vienreiz pielikt punktu šauru personu grupu patvaļai,» teica prezidents Zatlers.

Šī bija pirmā reize Latvijas valsts vēsturē, kad Valsts prezidents izmantoja Satversmes 48.pantā noteiktās tiesības rosināt Saeimas atlaišanu. Lai 10.Saeima būtu atlaista, tautas nobalsošanā par tās atlaišanu bija jānobalso vairāk nekā pusei no tiem vēlētājiem, kuri piedalījās nobalsošanā. 23. jūlija referenduma rezultāti rāda, ka tajā piedalījās 689 823 pilsoņu.  Par Saeimas atlaišanu balsoja 650 518 (94.30%), pret 37 829 (5.48%), 1476 (0.21%) balsošanas zīmes atzītas par nederīgām. Ārkārtas Saeimas vēlēšanām jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas.

2.8. Par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai

2012.gada 18.februārī notika tautas nobalsošana par pilsoņu ierosināto likumprojektu «Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē», kas paredzēja mainīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104. pantu, piešķirot krievu valodai otrās valsts valodas statusu. Tautas nobalsošanas zīmē bija jautājums: «Vai jūs esat par likumprojekta «Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē» pieņemšanu, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu?» (Likumprojekts: http://web.cvk.lv/pub/public/30258.html)

Parakstu vākšanu par likumprojektu 2011.gada pavasarī sāka jauniešu kustība «Vienota Latvija» sadarbībā ar Vladimira Lindermana, Jevgēņija Osipova un Aleksandra Gapoņenko dibināto biedrību «Dzimtā valoda». Parakstu vākšanas iniciatori teicās protestējam pret VL – TB/LNNK pirms tam sarīkoto parakstu vākšanu tautas nobalsošanai par valsts apmaksātās apmācības nodrošināšanu valsts un pašvaldību skolās tikai latviešu valodā.

2011.gada 19.aprīlī kampaņas organizētāji paziņoja, ka ir savākti nepieciešamie vismaz 10 000 paraksti, taču tie vēl netikšot iesniegti Centrālajā vēlēšanu komisijā, jo tādā gadījumā CVK organizētā parakstu vākšana notiktu vasarā. Tāpēc kampaņa tikšot pagarināta līdz augustam, lai otrā kārta var sākties septembrī vai oktobrī, kad būtu lielākas iespējas iegūt referenduma ierosināšanai nepieciešamo atbalstu no vienas desmitās daļas iepriekšējās vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita (ne mazāk kā 154 379 vēlētāju parakstus).

2011.gada 9.septembrī CVK tika iesniegts 12 533 vēlētāju parakstīts Satversmes grozījumu projekts. CVK rīkotā parakstu vākšana norisinājās no 1.novembra līdz 30.novembrim. Abās kārtās kopā par Satversmes grozījumiem parakstījās 187 378 vēlētāji jeb 12,14 procenti no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita. Likumprojekts tika iesniegts Valsts prezidentam, kurš to nodeva Saeimai. Saeima 22.decembrī likumprojektu noraidīja, tāpēc par to bija jārīko tautas nobalsošana.

CVK rīkotās parakstu vākšanas laikā kampaņā aktīvi iesaistījās arī Saskaņas centra politiķi. Oficiāli apvienība netika atbalstījusi referenduma rīkošanu, kaut gan atsevišķi tās biedri bija pauduši atbalstu kampaņas organizētājiem. (Aprīlī SC Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičš teica:«Jāspēj parādīt, ka krievi Latvijā spēj dot atbildi. Lūk, ko es nekautrējoties saku saviem partijas biedriem. Palīdziet Lindermanam!» Taču viņš piekodināja Saeimā ievēlētājiem partijas biedriem pašiem neiesaistīties kampaņā.) 8.novembrī SC priekšsēdētājs, Rīgas mērs Nils Ušakovs paziņoja, ka ir parakstījies par referenduma rīkošanu. Parakstījās arī vairāki citu pašvaldību vadītāji un deputāti no SC. 22.novembrī arī Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs paziņoja, ka ir parakstījies par referendumu.

2012.gada 12.janvārī Nacionālā apvienība (VL – TB/LNNK) iesniedza Satversmes tiesā 30 Saeimas deputātu parakstītu pieteikumu, apstrīdēdama izsludinātā referenduma leģitimitāti un lūgdama to apturēt. (Pieteikumu parakstīja visi 14 Nacionālās apvienības frakcijas pārstāvji, 15 Vienotības deputāti un Zaļo un zemnieku savienības deputāte Iveta Grigule.) 20.janvārī ST nolēma ierosināt lietu par tautas nobalsošanas likuma atbilstību Satversmei, bet pārējā pieteikuma daļā lietu neierosināt.

Tautas nobalsošanā 18.februārī piedalījās 1 092 908 jeb 70,73% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu. Par Satversmes grozījumu pieņemšanu nobalsoja 273 347 jeb 24,88% vēlētāju, bet pret bija 821 722 jeb 74,8%. Grozījumi Satversmē tautas nobalsošanā netika atbalstīti, jo saņemtais «par» balsu skaits bija mazāks nekā 772 502 balsis jeb puse no visiem balsstiesīgajiem pilsoņiem. (Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra datiem tautas nobalsošanas dienā, 2012.gada 18.februārī, valstī bija reģistrēti 1 545 004 balsstiesīgi pilsoņi.) (Tautas nobalsošanas rezultāti: http://www.cvk.lv/pub/public/ )

3. Parakstu vākšanas atjaunotajā Latvijā

Parakstu vākšana ir viena no iespējām, kā vēlētāji Latvijā var piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā. Parakstu vākšana tiek rīkota divos gadījumos — likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta ierosināšanai un tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētu likumu. Papildus reizēm, kad parakstu vākšanas rezultātā tika rīkotas tautas nobalsošanas, CVK vēl četras reizes rīkojusi parakstu vākšanu, no kurām tikai vienā reizē tika savākts nepieciešamais parakstu skaits, lai likumprojektu iesniegtu Saeimai.

1996.gadā — par apvienības «Tēvzemei un Brīvībai» Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniegto 11 222 vēlētāju parakstītu likumprojektu «Pilsonības likums», kas paredzēja daudz stingrākus ierobežojumus pilsonības iegūšanai. Parakstu vākšanas laikā likumprojekta ierosinājumu parakstīja 116 153 vēlētāji. Lai likumprojektu varētu ierosināt Saeimā, tas bija jāparaksta vienai desmitajai daļai no 6.Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo skaita jeb vismaz 131 145 vēlētājiem.

2000.gada jūnijā — par Latvijas arodu savienības Enerģija iesniegto, vairāk nekā 10 tūkstošu pilsoņu parakstīto likumprojektu «Grozījumi Enerģētikas likumā», kas nepieļauj Latvenergo privatizāciju. Likumprojektu atbalstīja 307 330 vēlētāji jeb 22,9 % no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo skaita. Likumprojekts tika iesniegts Valsts prezidentei, kas to nodeva izskatīšanai Saeimai. Saeima vēlētāju iesniegto likumprojektu pieņēma bez satura grozījumiem, līdz ar to referendums nebija jārīko.

2011.gada maijā un jūnijā — par vairāk nekā 10 000 vēlētāju parakstītu likumprojektu «Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē». Partijas Visu Latvijai! iniciētais likumprojekts paredzēja grozīt Satversmes 112.pantu, papildinot to ar nosacījumu, ka «valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību valsts valodā», kā arī ierosināja pārejas noteikumu, ka «ar 2012.gada 1.septembri visās valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, sākot ar pirmo klasi, mācības notiek valsts valodā».  Par šiem grozījumiem tika savākti 120 433 paraksti. Lai Satversmes grozījumu projektu varētu iesniegt parlamentā, parakstu vākšanā tas bija jāatbalsta ne mazāk kā vienai desmitajai daļai no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 153 232 vēlētājiem.

2011.gada maijā un jūnijā — par Saeimas pieņemtajiem, pēc 37 Saeimas opozīcijas deputātu pieprasījuma Valsts prezidenta apturētajiem likumiem «Grozījumi likumā Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam», «Grozījums likumā Par maternitātes un slimības apdrošināšanu» un «Grozījumi likumā Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam». Grozījumi likumos paredz, ka ierobežojumi slimības, maternitātes, paternitātes, vecāku pabalstiem un bezdarbnieku pabalstam tiks saglabāti līdz 2014.gada 31.decembrim. Par katra no šo likumu apturēšanu parakstījās apmēram 62 tūkstoši pilsoņu, ar ko nepietika, lai rīkotu tautas nobalsošanu.

4. Kad jārīko tautas nobalsošana

Latvijas Republikas Satversme (http://www.likumi.lv/doc.php?id=57980) paredz septiņus gadījumus, kad jārīko tautas nobalsošana: 
1) Saeima pieņem labojumus Satversmes 1., 2., 3., 4., 6. vai 77. pantā.
2) Valsts Prezidents ierosina Saeimas atlaišanu.
3) Ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju ierosina Saeimas atsaukšanu.
4) Valsts Prezidents uz diviem mēnešiem aptur likuma stāšanos spēkā, un parakstu vākšanā vismaz viena desmitā daļa vēlētāju pieprasa nodot likumu tautas nobalsošanai.
5) Saeima nepieņem bez satura grozījumiem ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju iesniegtu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu.
6) Izlemjams jautājums par Latvijas dalību Eiropas Savienībā.
7) Ja vismaz puse Saeimas deputātu pieprasa tautas nobalsošanu par būtiskām izmaiņām nosacījumos par Latvijas dalību Eiropas Savienībā.

5. Kvoruma veidi

Vismaz puses no visu balsstiesīgo pilsoņu piekrišana nepieciešama: 1) lai stātos spēkā Saeimas pieņemti grozījumi Satversmes 1., 2., 3., 4., 6. vai 77. pantā; 2) ja Saeima nepieņem bez satura grozījumiem ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju iesniegtu Satversmes grozījumu projektu.

Vairāk nekā pusei referendumā piedalījušos jāatbalsta Saeimas atlaišana, ko ierosinājis Valsts prezidents, lai Saeima būtu atlaista un būtu rīkojamas jaunas Saeimas vēlēšanas.

Vairākumam no balsotājiem un vismaz divām trešdaļām no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita jānobalso par Saeimas atsaukšanu, ja to ierosinājusi ne mazāk kā desmitā daļa vēlētāju, lai Saeima tiktu uzskatīta par atsauktu un notiktu jaunas Saeimas vēlēšanas.

Tautas nobalsošanā jāpiedalās vismaz pusei no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un vairākumam jābalso: 
1) par likuma atcelšanu, kura stāšanos Valsts Prezidents uz diviem mēnešiem apturējis un kuru parakstu vākšanā vismaz viena desmitā daļa vēlētāju pieprasījusi nodot tautas nobalsošanai;
2) ja Saeima nepieņem bez satura grozījumiem ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju iesniegtu likumprojektu;
3) ja ir jāizlemj jautājums par Latvijas dalību Eiropas Savienībā;
4) par būtiskām izmaiņām nosacījumos par Latvijas dalību Eiropas Savienībā, ja to pieprasa vismaz puse Saeimas deputātu.