IR

Latvijas amatpersonas līdz šim par maz pievērsušas uzmanību tam, kas notiek mazākumtautību skolās - nav gājušas turp, skatījušās, kas tur notiek, nav izcēlušas un paudušas atbalstu pozitīvajām lietām, kas tur notiek, intervijā trešdien „Latvijas Avīzē" saka Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.

Viņš ir noskaņots šajā lauciņā panākt izmaiņas, jo mazākumtautību skolas nevar būt savrup eksistējoša teritorija. „Tā ir vieta, kur aug topošie mūsu valsts pilsoņi," saka Ķīlis.

Ministrs arī iecerējis līdz 2014. gadam panākt, lai pirmsskolas pedagogu algas tiktu pilnībā apmaksātas no valsts. Patlaban valsts maksā tikai par piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanu skolai, intervijā atgādina Ķīlis, kurš, žurnālistu mudināts, noskaņots ķerties ne tikai pie izglītošanas sakārtošanas, bet arī audzināšanas jautājumiem.

Šajā laukā viens no centrālajiem Latvijas skolu uzdevumiem ir ieaudzināt skolēniem pilsoņa prasmes un tikumus. „Tas saistās arī ar integrāciju, un viena koalīcijas vienošanās ir, ka vismaz daļa integrācijas jomas pāriet Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārziņā," saka ministrs, atgādinot, ka tagad top plāns par vairākām darbības jomām, tajā skaitā pilsonisko audzināšanu, kurai būtu jāstrāvo ne tikai no vēstures stundām, bet arī no ģeogrāfijas un ekonomikas.

Tā kā Latvijā nav bijusi skaidrība arī par jaunatnes politiku, ministrs sola par to izlemt aptuveni trīs nedēļu laikā. "Jaunatnes politikai būtu jāpiešķir loma arī integrācijā," ir pārliecināts Ķīlis.

Atgriezies pie izglītības tēmas, Ķīlis atgādina, ka starptautiskie "PISA" testi, kuros skolēniem daudzās pasaules valstīs liek pildīt līdzīgus uzdevumus dabaszinātnēs, matemātikā un lasītprasmē, parāda, ka Latvijas skolēnu prasmes sistemātiski ir zem vidējā pasaules valstu līmeņa. Tomēr mūsu skolēniem noslodze ir tāda pati kā pieaugušajiem. Tā kā nav labu izglītības rezultātu, ministrs uzskata, ka jāsamazina gan skolotāju, gan skolēnu slodze, kam viens no risinājumiem ir māčību gada pagarinājums un mājas darbu samazināšana.

Ministrs arī pārmet pedagoģiskajām augstskolām, ka to ir gana daudz Latvijā, taču nopietnu pētījumu pedagoģijā trūkstot. Kad ministram būs laiks, viņš ķeršoties klāt šīm fakultātēm un ausgtskolām, lai noskaidrotu, ko tur pēta pedagoģijas doktori.