IR

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers atstājis negrozītu Satversmes aizsardzības biroja lēmumu, ar kuru apvienības "Saskaņas centrs" (SC) līderim Jānim Urbanovičam atteikts izsniegt pielaidi valsts noslēpumam. Ģenerālprokurora lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams, līdz ar to Urbanovičs pielaidi valsts noslēpumam nesaņems, ziņo BNS.

To Kalnmeiers trešdien pastāstīja žurnālistiem. Viņš gan sīkāk neko nekomentēja, jo informācija ir konfidenciāla. Paziņojumu par pieņemto lēmumu ģenerālprokurors nosūtījis pagājušajā nedēļā, un viņa lēmums ir galīgs un vairs nav pārsūdzams.

Urbanovičs pavēstīja, ka prokuratūras lēmumu nepārsūdzēs. Viņš trešdien ir saņēmis vēstuli, kurā nosaukti panti, uz kuriem balstoties nolemts viņam pielaidi neizsniegt. Likuma pantus, kas minēti kā atteikuma iemesli, viņš gan neatklāja.

"Es domāju, ka valstī specdienesti var darīt, ko viņi grib, kad, kur, man pār viņiem varas nav. Ne man, ne Saeimai. Es pieņemu šo realitāti, ka specdienestiem ir lielāka vara nekā tautai," sacīja deputāts un piebilda, ka saistībā ar atteikto pielaidi vairs nekādi necīnīsies. Viņš arī norādīja, ka, neieguvis pielaidi, viņš nejūtoties sliktāk.

Viņš arī pauda neizpratni un sašutumu par to, ka, jau pirms viņš ir iepazinies ar šo jautājumu, viņš par to izlasījis ziņās.

"Man slepenā daļa atnesa slepenu dokumentu, kurā piesaukti slepenu likumu slepeni panti, neatšifrēti, bet nosaukti numuri. Es varēju tikai saprast, ka prokuratūra nekādas darbības neveiks. Bet es to vispirms uzzināju no preses, vai jums tas neliekas dīvaini?" teica Urbanovičs.

Viņš esot dzirdējis minējumus, ka pielaide viņam atteikta saistības ar Vladimiru Lindermanu dēļ, taču deputātam ar viņu neesot nekādas ciešākas saistības kā vien atsevišķu sarunu līmenī.

"Minējumus esmu dzirdējis, ka mana pazīšanās ar Lindermanu ir nāvīgs grēks.. Es viņu personīgi nepazīstu, es viņu esmu tikai saticis un runājis ar viņu, garām nepaiešu un pasveicināšu. Man neviens nav jautājis, ko es ar viņu esmu runājis. Es esmu ar viņu runājis, un tas nebija vienu reizi, bet mana runāšana ar Lindermanu, kurš ir uz brīvām kājām, ir noziegums, kura dēļ man ir slēgta pieeja [valsts] noslēpumiem?" emocionāli klāstīja Urbanovičs un piebilda, ka viņš zinot, ka nav noziedzies.

Jau vēstīts, ka Satversmes aizsardzības birojs (SAB) liedzis Urbanovičam atļauju darbam ar valsts noslēpumu. Šo lēmumu Urbanovičs pārsūdzēja ģenerālprokuroram.

Urbanovičs iepriekš teica, ka pret valsti neesot noziedzies un viņam savs gods ir jāaizstāv. Urbanovičs gan neatklāja, kādus iemeslus pielaides nepiešķiršanai SAB viņam vēstulē minējis. To neatklāj arī SAB.

Ģenerālprokurors iepriekš intervijā portāla "diena.lv" raidījumam "Dienas rīts" sacīja, ka acīmredzot ar 10.Saeimā pielaidi saņēmušo Urbanoviču kaut kas laikā starp 10.Saeimas atlaišanu un 11.Saeimas ievēlēšanu ir noticis. "Ir kaut kas šajā laikā noticis tāds, kas viņam liedzis saņemt pielaidi, kura iepriekš bija izsniegta. "Tā ir viela pārdomām ne tikai viņam, bet arī citām personām," atzina ģenerālprokurors.

Līdzīgi kā iepriekšējā, arī šajā - 11.Saeimā - SC priekšsēdētājs Urbanovičs vēlējās turpināt darbu parlamenta Nacionālās drošības komisijā. Šajā komisijā izskata īpaši svarīgus jautājumus, kas ir saistīti ar valsts drošību, tādēļ tās locekļiem nepieciešama augstākā pielaide valsts noslēpumam. Deputātam tāda iepriekšējā Saeimā bija, taču 11.Saeimā tā bija jāprasa no jauna.

Likums noteic, ka pieeja valsts noslēpumam tiek liegta personai, kura iesniegusi atteikumu no Latvijas pilsonības, kuras rīcībspēja ir ierobežota likumā noteiktajā kārtībā, kura saukta pie kriminālatbildības un bijusi notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kā arī par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, izņemot gadījumu, ja tā ir reabilitēta.

Pielaide tiek arī atteikta, ja persona ir vai ir bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts, kas nav ES vai NATO dalībvalsts, drošības dienesta darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs.

Likums paredz, ka pielaide nepienākas personai, par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu.