IR

Eiropas Komisija (EK) trešdien lūdza Eiropas Savienības (ES) Tiesai izvērtēt Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma (ACTA) atbilstību tiesību aktiem, ziņo BNS/AFP.

ES izpildvara "nolēmusi lūgt Eiropas Savienības Tiesu izteikt tiesisko viedokli, lai izskaidrotu, vai ACTA un tā īstenošana pilnībā atbilst vārda brīvības un brīvības internetā principiem", norādīts EK izplatītajā paziņojumā.

"Teikšu skaidri: piekrītu cilvēku bažām par pamatbrīvībām," preses konferencē Briselē paziņojot par EK lēmumu, teica ES tirdzniecības komisārs Karels de Guhts, norādot, ka īpašas bažas viņam rada brīvība internetā.

"Diskusijas jābalsta uz faktiem, nevis uz nepareizu informāciju un baumām, kas pēdējo nedēļu laikā dominējušas sociālo mediju vietnēs un blogos," viņš uzsvēra.

ES tirdzniecības komisārs piebilda, ka nolīguma "mērķis ir veicināt globālos standartus intelektuālā īpašuma aizsardzībai" un ACTA "palīdzēs aizsargāt darbavietas, kas pašlaik tiek zaudētas," jo viltoto un pirātisko preču kopējā vērtība sasniedz 200 miljardus eiro (140 miljardi latu).

ES tieslietu, pamattiesību un pilsonības komisāre Vivjena Redinga neilgi pirms de Guhta paziņoja mikroblogošanas vietnē "Twitter" uzsvēra, ka "ar autortiesību aizsardzību nekad nevar attaisnot vārda brīvības vai informācijas brīvības ierobežošanu". "Tādēļ es interneta bloķēšanu neuztveru kā iespēju," viņa teica.

Jau ziņots, ka ACTA mērķis ir noteikt starptautiskus standartus intelektuālā īpašuma aizsardzībai, apkarot preču zīmolu viltošanu, kā arī autortiesību pārkāpumus internetā.

To 26.janvārī Latvijas vēstnieks Japānā Pēteris Vaivars valdības vārdā parakstīja kopā ar vairumu Eiropas Savienības (ES) valstu. Piecas ES dalībvalstis - Vācija, Nīderlande, Slovākija, Kipra un Igaunija - to vēl nav parakstījušas, bet vairākas parakstījušās valstis paziņojušas par ratifikācijas iesaldēšanu.

Tomēr kritiķi tajā saskata daudz līdzību ar pretrunīgo ASV likuma iniciatīvu, kas pazīstama kā SOPA, un apgalvo, ka tā ļautu izspiegot jebkuru cilvēku, lai pārliecinātos, vai viņš internetā nepārkāpj autortiesības. SOPA apstiprināšana protestu dēļ ir atlikta, bet ACTA, kaut gan arī pret to notika plaši protesti, ES un 22 tās dalībvalstu, arī Latvijas, pārstāvji parakstījuši. Līgums pirms stāšanās spēkā gan vēl jāratificē ES un vēl piecām parakstītājvalstīm.

Lai gan nolīgumi ir parakstījusi 31 valsts, tajā skaitā ASV, Austrālija, Dienvidkoreja Kanāda, Japāna, Jaunzēlande, Maroka un Singapūra, kas bija pirmās valstis, kas 2011.gada oktobrī parakstīja vienošanos, pagaidām ACTA nav ratificējusi neviena no parakstītājvalstīm un tas nav stājies spēkā.