IR

Pirms 14 gadiem 1997.gada jūnijā neilgi pēc Jāņiem notika viena no lielākajām traģēdijām neatkarīgajā Latvijā, kuras sekas jūtamas joprojām. Jau pirmajās dienās notikušais iemantoja Talsu traģēdijas vārdu.

Talsu ugunsdzēsēju un policijas svētku laikā lūza autopacēlāja strēle, un tur esošie bērni nokrita zemē. Traģēdija mazajai Latvijai bija liela gan upuru - kopā deviņi mirušie -, gan cietušo (21) skaita dēļ. Turklāt tie pārsvarā bija bērni. Otra iezīme ir tā, ka traģēdijas sekas bijušas ne tikai fiziski ilgstošas ciešanas, bet arī morālās un materiālās, kam pat 2011.gadā nav pielikts punkts. Joprojām turpinās cietušo un bojāgājušo piederīgo tiesāšanās ar valsti Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) personā.

Saturs

1. Talsu traģēdijas diena

2. Upuri un cietušie 

3. Atbildīgās amatpersonas un sodītie 

4. Tiesāšanās ar valsti

4.1. Iztiesātās lietas 

4.2. Lietas procesā 

5. Finansiālā palīdzība 

6. Lielākās traģēdijas Latvijā

1. Talsu traģēdijas diena

„Pēkšņi un negaidīti siltā un saulainā 28.jūnija sestdiena kļuva par vismelnāko dienu Talsu pilsētai," 1997.gada 1.jūlijā rakstīja avīze „Talsu Vēstis", pirmajā lapā publicējot visu cietušo un bojāgājušo bērnu sarakstu.

1997.gada 28.jūnijā Talsos ugunsdzēsēju un policijas svētku laikā, vizinot skatītājus ar hidraulisko pacēlāju, pārlūza tā strēle, un grozs ar gandrīz 29 cilvēkiem no 18,5 metru augstuma nokrita uz asfalta. Pacēlājs, kas bija paredzēts ne vairāk kā 350 kg pacelšanai, izrādījās noslogots 3-4 reizes vairāk par maksimāli pieļaujamo. Traģēdija notika plkst. 15.20, dokumentē „Talsu Vēstis". Notikuma vietā gāja bojā trīs bērni, bet slimnīcā mira vēl pieci, dažādas traumas guva 22 cilvēki.

Tobrīd Talsos bijusi tikai viena ātrās palīdzības mašīna, aculiecinieki palīdzēja glābt cietušos, Talsu mediķiem palīgā steidzās kolēģi no Rīgas, Ventspils un Kuldīgas.

Tajā pašā dienā Kurzemes tiesu apgabala prokuratūra sāka traģēdijas izmeklēšanu. Dienu vēlāk notika Ministru kabineta ārkārtas sēde, atvēlot palīdzības sniegšanai cietušajiem 100 000 latu.

2. Upuri un cietušie

Bojāgājušie - kopā deviņi cilvēki:

Evija Dzērve (10 gadu), Sabīne Stalšāne (5), Elviss Bundiķis (6), Andris Antāns (14), Juris Sirsniņš (16), Ingmārs Egle (9), Gatis Čuhnovs (13), Elvis Hofmanis (13). Pēc kāda laika slimnīcā mira Miks Stalšāns (7), kurš kopš traģēdijas dienas nebija nācis pie samaņas.

Cietušie - 21 cilvēks:

Artis Ābolnieks (dz. 1972.g.), Lauris Busulis (dz. 1985.g.), Vidis Vicinskis (dz. 1985.g.), Mārtiņš Šulcs (dz. 1990.g.), Sandis Ziemelis (dz. 1985.g.), Kaspars Grīnvalds (dz. 1988.g.), Gints Ručevskis (dz. 1987.g.), Ivo Ābolnieks (dz. 1979.g.), Andis Koļesņikovs (dz. 1981.g.), Māris Haselbaums (10), Toms Putns (dz. 1983.g.), Guntars Vēveris (dz. 1982.g.), Andris Bīriņš (dz. 1982.g.), Aldis Āboliņš (dz. 1985.g.), Kristaps Līnis (dz. 1985.g.), Ingus Ābolnieks (dz. 1975.g.), Kristaps Pētersons (dz. 1986.g.), Kristaps Zālītis (dz. 1987.g.), Ivars Cēbergs (dz. 1984.g.), Mārtiņš Bite (dz. 1982.g.), Vilnis Spēlmanis-Muzikants (dz. 1942.g.).

3. Atbildīgās amatpersonas un sodītie

Pēc Talsu traģēdijas 30.jūnijā toreizējam premjeram Andrim Šķēlem demisiju pieteica tā brīža iekšlietu ministrs Dainis Turlais. Savukārt Turlam lūgumu par atbrīvošanu no amata uzrakstīja VUGD toreizējais priekšnieks Juris Ļabis, taču viņš vēl kādu laiku palika amatā, jo atbrīvot varēja tikai Ministru kabinets.

Autopacēlāja šoferus Vilni Griķi un Igoru Ivanovu tiesa atzina par vainīgiem nonāvēšanā aiz neuzmanības, smagu miesas bojājumu nodarīšanā, kas sodāma ar reālu brīvības atņemšanu, taču viņiem piemēroja Amnestijas likumu un atbrīvoja no turpmākās reālas soda izciešanas cietumā.

Talsu ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Pēteris Bekmanis un inspektors Modris Keisels, kā arī VUGD priekšnieka vietnieks Pāvels Zagorskis tika apsūdzēti nolaidībā. Kurzemes apgabaltiesa Bekmani un Keiselu attaisnoja. Zagorskim piesprieda brīvības atņemšanu uz trim gadiem nosacīti ar pārbaudes laiku uz diviem gadiem.

Kopā pēc Talsu traģēdijas piecas personas atbrīvotas no darba Iekšlietu ministrijas struktūrās, astoņi IeM iestāžu darbinieki saņēmuši disciplinārsodus. Patlaban neviena no tolaik sodītajām VUGD amatpersonām VUGD nestrādā.

Šo gadu laikā VUGD normatīvie dokumenti ir būtiski mainījušies dažādās jomās. Pats būtiskākais, kas saistīts ar šo traģisko gadījumu ir tas, ka speciālo dienesta tehniku ir stingri aizliegts citiem mērķiem. Bijuši pat gadījumi, kad izmantot pacēlāju atteikts fotogrāfiem un filmētājiem, kas vēlējās fotografēt no augšas.

4. Tiesāšanās ar valsti

Kopumā saistībā ar Talsu traģēdiju ir iesniegtas 16 civilprasības par kopējo summu 12 804 613 latu. Patlaban spriedumi stājušies spēkā piecās lietās un valstij VUGD personā cietušajiem (kopā ar valsts nodevām) ir jāizmaksā Ls 198 800. Spriedums pagaidām izpildīts tikai vienā lietā, cietušajam Andrim Zasam samaksājot 100 000 latu.

Pārsvarā prasības pret valsti VUGD personā tika celtas pēdējā termiņā līdz 2007.gadam, citādi tām būtu iestājies noilgums, saka pašreizējais VUGD Juridiskās nodaļas priekšnieks Intars Opolais. Tiek prognozēts, kamēr visas civillietas izies tiesu instances, paies vēl vismaz divi trīs gadi. Process būtu arī ātrāks, pēc Opolā domām, ja lietas tiktu apvienotas.

Pēc Augstākās tiesas Senāta lēmumiem valsts vairs nepretojas un atzīst prasības, lai gan sākotnējais viedoklis bija - atbildība jāprasa un tātad arī sāpju nauda jāpiedzen no vainīgajiem šoferiem. Valsts pārstāvis šajā tiesvedības procesā apgalvo, ka tagad ar prasītājiem atlikušajās lietās varētu arī vienoties.

Savukārt par dažādajiem tiesas spriedumiem tiek atzīts, ka nepastāv vienotas likmes atlīdzinājuma summas noteikšanai par morālo kaitējumu, tādējādi atlīdzības apmērs nosakāms katrā konkrētā gadījumā pēc tiesas ieskata, vadoties pēc taisnības apziņas un vispārīgiem tiesību principiem.

4.1. Iztiesātās lietas 

Spriedumi stājušies spēkā šādās lietās: 

* Par labu cietušajam Andrim Zasam izmaksāti Ls 100 000. Prasītāju - Andris Zass, Aija Zasa un Artūrs Zass - prasības apmērs - trīs miljoni latu. AT Senāts 2011.gada 9.februārī atstāja negrozītu Civillietu palātas spriedumu, kas paredz daļēji apmierināt prasību, no VUGD piedzenot Ls 100 000 un Ls 1295,84 par labu valstij (tiesāšanās izdevumi). A.Zasas un brāļa Artūra Zasa prasības noraidītas.

* Anitai Bērtelsonei tiks izmaksāti Ls 20 000 par viņai nodarīto morālo kaitējumu, jo Talsu traģēdijā viņa zaudēja meitu. Prasītāji bija A.Bērtelsone, R.Kančuks, prasības apmērs - Ls 750 000. AT Senāts 2011.gada 28.septembrī atstāja negrozītu Civillietu palātas spriedumu par parsības daļēju apmierināšanu.

* Anitai un Aleksejam Hofmaņiem tiks izmaksāta Ls 20 000 kompensācija, jo viņi traģēdijā zaudēja dēlu. Prasītāji - Anita un Aleksejs Hofmaņi, meita Anete Hofmane, prasības apmērs - Ls 1 250 000. AT Senāts 2011.gada 6.oktobrī atstāja negrozītu Civillietu palātas spriedumu par prasības daļēju apmierināšanu.

* Vidim Vicinskim tiks izmaksāti Ls 25 959,98 par nodarītajiem miesas bojājumiem un ārstēšanos. Prasītājs - V.Vicinskis, prasības apmērs - Ls 100 000. AT Senāts 2011.gada 26.oktobrī atstāja negrozītu Civillietu palātas spriedumu par prasības daļēju apmierināšanu.

* Novembrī spēkā stājās spriedums, ar kuru Tomam Putnam tiks izmaksāta kompensācija Ls 31 549, ziņo LETA. Prasītājs - Toms Putns, prasības apmērs - Ls 101 588. Tiesas piedzīto summu veido 15 000 latu kompensācija par sakropļojumu, 15 000 latu kompensācija par nodarīto morālo kaitējumu, 1541 lata ārstēšanās izdevumi un septiņu latu tiesas izdevumi. 2011.g. 17.novembrī AT Senāta Civillietu departaments rīcības sēdē atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību, līdz ar to stājas spēkā AT Civillietu tiesu palātas 2010.gada 11.maija tiesas spriedums.

* Augstākās tiesas (AT) Senāts 2011.gada 7.decembrī atstāja spēkā 2010.gada 25.marta spriedumu, ar kuru no valsts Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) personā par labu Mārtiņam Bitem piedzīta 335 latu zaudējumu atlīdzība un 10 000 latu atlīdzība par nodarīto morālo kaitējumu. Senāta spriedums nav pārsūdzams.

* Augstākā tiesa (AT) 2012.gada 16.februārī nolēma, ka Talsu traģēdijas prasības lietā valstij Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta personā Ārijai Čuhnovai jāpiešķir 20 tūkstošu latu liela morālā kompensācija. Ārijai un Dacei Čuhnovām pacēlāja avārijā gāja bojā tolaik 14 gadu vecais Ārijas dēls un Daces brālis. Bojāgājušā puikas māsas prasību tiesa noraidīja. Spriedumu no 1.marta vēl var pārsūdzēt AT Senātā. Pieteikumā prasītājas lūdza tiesu solidāri piedzīt no atbildētājiem atlīdzību par morālo kaitējumu par labu mātei 500 000 un par labu meitai 250 000 latu.

* Augstākā tiesa 2012.gada 21.februārī Talsu traģēdijā cietušā jaunieša Ginta Ručevska un viņa mātes Mairas Sniķeres prasības lietā nolēma, ka valstij cietušajam jāmaksā 15 tūkstošus latu liela morālā kompensācija. Spriedumu vēl 30 dienu laikā varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā AT Senātā. Prasītāji lūdza tiesu piedzīt no Latvijas 350 000 latu morālā kaitējuma atlīdzību par labu cietušajam zēnam un 12 041 latu zaudējumus un 50 000 morālā kaitējuma atlīdzību par labu viņa mātei.

4.2. Lietas procesā

1. Prasītāji - Gunārs Antāns, Anita Antāne. Prasības apmērs - Ls 1 000 000. Civillietu palātā atkārtotā lietas skatīšanā nolēma piedzīt no valsts Ls 20 000 un tiesas izdevumus Ls 1301,20 no VUGD. Tiks lemts par kasācijas sniegšanu. 

2. Prasītāji - Inga Sokolova, Dace Stalšāne. Prasības apmērs - Ls 1 500 000. Prasība Civillietu palātā apmierināta daļēji, nolemjot piedzīt Ls 120 000 no VUGD par labu I.Sokolovai, D.Stalšānes prasība pilnībā noraidīta. No VUGD piedzenamie tiesas izdevumi - Ls 1551,09. AT Senāts nodevis lietu atkārtotai izskatīšanai par summas apmēru. 

3. Prasītāji - Vera Sirsniņa, Jānis Sirsniņš, Inese Sirsniņa. Prasības apmērs - Ls 1 000 000. Civillietu palātā prasība daļēji apmierināta, nolemjot no VUGD piedzīt Ls 60 000 par labu Verai Sirsniņai, bet J.Sirsniņa un I.Sirsniņas prasības pilnībā noraidītas. AT Senāts nodevis lietu atkārtotai izskatīšanai par summas apmēru. 

4. Prasītāji - Gunta Egle, Jānis Egle, Ilva Egle. Prasības apmērs - Ls 1 250 000. Civillietu palātā apmierināta daļēji, nolemjot piedzīt Ls 100 000 no VUGD, kā arī tiesas izdevumus Ls 1447,14. I.Egles prasība pilnībā noraidīta, Senāts nolēma lietu nodot atkātotai izskatīšanai daļā par piedzenamās summas lielumu. Lieta tiks atkārtoti skatīta Civillietu palātā. 

5. Prasītājs - Ineta Neverčika. Prasības apmērs - Ls 500 000. Civillietu palātā prasība daļēji apmierināta, nolemjot piedzīt Ls 50 000 no VUGD, taču Senāts nolēma lietu nodot atkātotai izksatīšanai par piedzenamo summu. Tiks atkārtoti skatīta Civillietu palātā. 

6. Prasītājs - Ivo Ābolnieks. Prasības apmērs - Ls 400 530. Prasība apmierināta daļēji, piedzenot no VUGD Ls 15 000 un tiesāšanās izdevumus Ls 454,34. 2011.gada 6.aprīlī iesniegta VUGD kasācijas sūdzība. 

7. Prasītājs - Guntars Vēveris. Prasības apmērs - Ls 100 000. Civillietu palātā prasība apmierināta daļēji, nolemjot no VUGD piedzīt Ls 10 000. Iesniegta VUGD kasācijas sūdzība. 

8. Prasītājs - Sandis Ziemelis. Prasības apmērs - Ls 410 495. Prasība daļēji apmierināta, nolemjot piedzīt no VUGD Ls 100 000 un tiesas izdevumus Ls 1327,85. 2010.gada 26.februārī iesniegta apelācijas sūdzība. 

5. Finansiālā palīdzība

Palīdzība, ko saņēma bojāgājušo un cietušo ģimenes, pēc traģiskajiem notikumiem nekavējās. Tiesa, ne visa tā izpaudās tiešā finansējumā, taču valsts sedza ārstēšanās izdevumus.

1997.gada 29.jūnijā Ministru kabinets nolēma no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt Ls 100 000 traģēdijas seku likvidēšanai, pabalstu izmaksai bojāgājušo un cietušo tuviniekiem (1000 latu par katru bojāgājušo un cietušo). Labklājības ministrijai piešķīra Ls 20 000 medicīnisko preparātu, medikamentu un monitoru iegādei.

1997.gada 15.jūlijā valdība lēma, ka Finanšu ministrijai no ministrijas līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem jāiedala papildus Ls 35 094, kas paredzēti ārstēšanās izdevumiem (Ls 30 414) un rehabilitācijas līdzekļu iegādei (Ls 4680).

Labklājības ministrija atvēra ziedojumu kontu traģēdijā cietušajiem un viņu ģimenēm, kurā divu nedēļu laikā vien tika saziedoti Ls 12 000 ("Diena").

Materiālo palīdzību cietušo un bojāgājušo ģimenēm sniedza Talsu pašvaldība, izmaksājot pabalstus cietušo ģimenēm (Ls 11 856,51), bēru izdevumiem un piemiņas vietas izveidošanai (Ls 690,38), bojāgājušo ģimenēm (Ls 7521,99), kā arī psihologu palīdzībai (Ls 3080,39), medikamentiem Talsu slimnīcā (Ls 1100,16) un Talsu slimnīcai aparatūras iegādei un ārstu prēmēšanai (Ls 38 000). Toreizējais Talsu rajona padomes izpilddirektors O.Āboliņš vēstulē Iekšlietu ministrijai raksta, ka kopumā izlietoti Ls 62 249,43.

Sarēķinot valsts piešķirtos līdzekļus (pabalsts, bēru izdevumi, kapavietas, medicīnas izdevumi) un no ziedojumu konta izmaksāto palīdzību (medicīnas izdevumi, pabalsti, citi izdevumi) bojāgājušo un cietušo ģimenēm, sanāk Ls 52 304,98.

6. Lielākās traģēdijas Latvijā

Talsu traģēdiju pēc bojāgājušo skaita "pārspēj" traģēdija 1986.gadā, kad pārbaudes laikā iebruka Ķeguma tilts un bojā gāja 11 cilvēki, kā arī traģiskais ugunsgrēks 2007.gadā pansionātā "Reģi", kad ugunsgrēkā bojā gāja 25 cilvēki. 

Vēl liela traģēdija norisinājās 1999.gada jūnijā, kad sporta sacensību laikā Lazdonas pagasta Rāceņu trasē autokrosa sacensību skatītāju pūlī ietriecās Alda Kasparoviča vadītā automašīna "Audi". Bojā gāja septiņi cilvēki un vēl 27 tika ievainoti (vēlāk slimnīcā nomira arī deviņgadīgs zēns).

Lielākie ugunsgrēki (pēc lielākā bojāgājušo un izglābto cilvēku skaita)

2011.gads - 22.februārī Līvānos izcēlies ugunsgrēks četrstāvu dzīvojamajā mājā. Ugunsgrēkā bojā gāja trīs cilvēki, cieta - pieci cilvēki.

2010.gads - 20.aprīlī Ludzas novada Cirmas pagastā dega dzīvojamā māja - sādža „SOIDI" 120 kv.m platībā. Ugunsgrēkā bojā gāja pieci cilvēki - četri pieaugušie un viens bērns.

2009.gads - 7.novembrī Rīgā, Jēkabpils ielā 11, dega dzīvojamā ēka aptuveni 700 kv.m platībā. Ugunsgrēkā bojā gāja septiņi cilvēki, cieta - trīs, izglābti - septiņi, tajā skaitā četri bērni.

11.janvārī Rīgā, Kalna ielā 13, piecstāvu dzīvojamajā mājā izcēlās ugunsgrēks, kurā bojā gāja trīs cilvēki, desmit izglābti.

2008.gads - 27.augustā ugunsdzēsēji Rīgā, Čaka ielā 160, a/s „Latvijas balzams" noliktavā izcēlās ugunsgrēks. Ugunsgrēka platība - 2430 kv.m.

2007.gads - 23.februārī ugunsgrēkā valsts sociālās aprūpes centrā „Reģi" Kuldīgas rajona Alsungas pagastā bojā gāja 25 cilvēki, cietuši pieci cilvēki, izglābti deviņi cilvēki. Ugunsgrēka platība bija 570 kv.m.

16.novembrī Rīgā, Maskavas ielā 173, divstāvu koka dzīvojamajā mājā izcēlās ugunsgrēks, kurā bojā gāja seši cilvēki.

22.decembrī Rīgā, Brīvības ielā 96, izcēlās ugunsgrēks naktsklubā „LaRocca".

2006.gads - 10.februārī Rīgā, Ceļinieku ielā, izcēlās ugunsgrēks, kurā bojā gāja četri cilvēki, desmit cilvēki tika izglābti.

20.septembrī Talsos, Draudzības ielā, izcēlās ugunsgrēks, kurā bojā gāja četri cilvēki, trīs tika izglābti.

18.oktobrī Vangažos, Dārza ielā, izcēlās ugunsgrēks, kurā bojā gāja seši cilvēki. (Dati: VUGD)

Avoti

Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests

„Talsu Vēstis", 1997.gads, jūlijs

„Diena", 1997.gads, jūlijs

Talsu rajona padomes vēstule Iekšlietu ministrijai (11.11.1999. Nr 454/2.1-7.1)

LR MK sēdes protokols Nr.37 (29.06.1997.)

LR MK sēdes protokols Nr.40 (15.07.1997.)