IR

Igaunijā un Lietuvā ir daudz modernāks referendumu regulējums, bet Latvijā šis jautājums līdz šim nav bijis pietiekami sakārtots, pirmdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Panorāma" atzina Valsts prezidents Andris Bērziņš.

"Mums ir jāpārskata visi šie noteikumi. Mūsu kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem ir daudz modernāks regulējums par visu, it sevišķi par referendumiem," teica Bērziņš. "Mēs daudzās lietās esam tikai runājuši, bet neesam konkrēti darījuši. Tas ir jādara visiem."

Viņš norādīja, ka likumdošanā ir robi, piemēram, attiecībā uz referendumu finansēšanu, kas nekavējoties jānovērš. "Mums tā nostāja vēsturiski iegājusies tāda, kas man liekas nepieņemama. Mums ir iepriekš nodefinēti ienaidnieki un mēs neredzam tos konkrētos. (..) Tāpēc mums arī nav rezultāta un mēs nonākam pie tā, ka cilvēki var rīkoties tik brīvi, un plātīt rokas, ka "varēja darīt"," vērtēja Bērziņš.

Atbildot uz jautājumu, vai drošības iestādes pirms referenduma bijušas uzdevuma augstumos, Bērziņš norādīja: "Es gribētu teikt, ka mēs visi nebijām uzdevuma augstumos."

Jau vēstīts, ka prezidents ar Saeimas priekšsēdētāju pirmdien pēc nedēļas nogalē notikušā referenduma par divvalodību vienojās, ka iespējami drīz jāizdara grozījumi Satversmē un likumos, kas nodrošinātu valsts pamatu lielāku aizsardzību, izvērtētu referendumu norises kārtību, prasības un noteikumus attiecībā uz referendumu kampaņu finansēšanu.

Pēc Igaunijas un Lietuvas lielāko mediju vadītāju teiktā, Igaunijā un Lietuvā līdzīgu referendumu par otru valsts valodu būtu teju neiespējami sarīkot, jo to konstitūcijas ir daudz mazāk labvēlīgas referendumiem.

Igaunijas lielākā laikraksta "Postimees" galvenais redaktors Anvars Samosts BNS norādīja, ka Igaunijas konstitūcijā sarīkot referendumu Igaunijā ir teju vai neiespējami. "Mums nav visai draudzīga konstitūcija referendumiem. Dažas avīzes un komentētāji ir teikuši, ka tieši Latvijas konstitūcija ir viens no iemesliem, kādēļ šāds referendums ir iespējams, un pieļauj, ka Latvijas konstitūcija nav pati piemērotākā šādai valstij," vērtēja Samosts.

Arī aģentūras "BNS-Lietuva" direktors Artūrs Račs apliecināja, ka Lietuvā ir ļoti grūti sarīkot referendumu. Lai to sarīkotu, ir jāsavāc 300 tūkstoši parakstu, turklāt tas jāizdara triju mēnešu laikā. "Tas ir gandrīz neiespējami," norādīja Račs un piebilda, ka līdz šim bijuši septiņi astoņi partiju un nevalstisko organizāciju mēģinājumi sarīkot referendumu, taču tie ir izgāzušies.