IR

Patlaban nav nekāda formāla filtra, kas šķirotu uz tautas nobalsošanu virzītos jautājumus un to, cik lielā mērā tie atbilst Satversmei, pirmdien pēc koalīcijas sēdes pavēstīja premjerministrs Valdis Dombrovskis ("Vienotība").

"Arī tagad mēs zinām, ka Satversmes tiesa ir pieņēmusi izskatīšanai lietu par šo jau pagājušo referendumu, bet, kā zināms, referendums ir pagājis, un Satversmes tiesa pieņems savu lēmumu, bet tas nemainīs jau notikuša referenduma faktu," teica Dombrovskis.

Premjers norādīja, ka jādomā par to, kā preventīvi noteikt, vai jautājums ir virzāms uz tautas nobalsošanu vai nav. Kā vienu no iespējām, lai to regulētu, Dombrovskis minēja pacelt nepieciešamo parakstu skaita slieksni, lai ierosinātu referendumu, vēsta BNS.

Šādam viedoklim pievienojās ar Zatlera Reformu partijas pārstāvis Valdis Zatlers, kurš sacīja, ka jādomā par to, lai demokrātija tiktu izmantota saprātīgi. "Vēlētāji referendumā ieguva zināmu pieredzi un diez vai nākamreiz parakstīsies, lai vieglprātīgi ierosinātu jaunu tautas nobalsošanu. Tie saprot, ka demokrātija nav par velti un tie miljoni, ko mēs iztērējām referendumā, nostiprināja mūsu demokrātijas apziņu," paskaidroja Zatlers.

Savukārt viens no Nacionālās apvienības līderiem Imants Parādnieks atgādināja, ka apvienība jau ir nākusi klajā ar rosinājumu noteikt Satversmē negrozāmus punktus, kas valsti varētu pasargāt no līdzīgām situācijām nākotnē. "Ir jānodrošina šāda aizsardzība, un tas ir vairāk nevis runāšanas, bet gan aktīvas darbības jautājums," paziņoja Parādnieks.

Dombrovskis arī informēja, ka nākamajā koalīcijas sēdē aicinās Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītāju Arni Cimdaru, lai ar viņu pārrunātu vēlēšanu sistēmas pilnveidošanu. Ar Cimdaru paredzēts pārrunāt iespēju nākotnē balsot elektroniski, līdzīgi kā Igaunijā.

Premjers norādīja, ka elektroniskā nobalsošana atvieglotu balsošanas procesu un pilsoņiem nebūtu jāpavada tik daudz laika rindās, kā tas bija Lielbritānijā un Īrijā.

Tuvākajā laikā paredzēts pārspriest arī aģitācijas un tās finansējuma regulējumu, lai tas būtu pēc iespējas caurspīdīgāks.

Jau vēstīts, ka 18.februārī notika referendums par krievu valodu kā otru valsts valodu. Tajā provizoriski par oficiālu divvalodību Latvijā nobalsojuši 273 347 jeb 24,88%, savukārt pārliecinošs vairākums ‒ 821 722 jeb 74,8% ‒ nobalsojuši pret to. Līdz ar to latviešu valoda paliks vienīgā valsts valoda.