IR

Saeima aicina piedalīties referendumā un atbalstīt latviešu valodu 30

Saskaņas centrs balsojumā nepiedalās un norāda - kad runā tauta, tās priekšstāvjiem ir jāklusē
Referendums_gaitenis_kaste_ieva__ka-media_large
Tautas nobalsošanas kaste referendumā par 10.Saeimas atlaišanu. Foto: Ieva Čīka, LETA
2.februāris 2012 16:25

Saeima, ceturtdien pieņemot paziņojumu par latviešu valodas valstisko lomu, aicina visus valsts pilsoņus 18.februārī piedalīties referendumā un atbalstīt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu.

Paziņojumu atbalstīja 65 deputāti, neviens nebija pret un neviens neatturējās. Savukārt "Saskaņas centra" (SC) frakcijas deputāti balsojumā nepiedalījās, ziņo BNS. Priekšlikumu bija iesnieguši desmit koalīcijas deputāti.

Saeimas aicinājumu no tribīnes nolasīja "Vienotības" frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis, kurš arī pirmais parakstījis Saeimas paziņojumu.

SC frakcijas pārstāvis Vladimirs Reskājs paskaidroja, ka šāds Saeimas paziņojums ar norādījumiem tautai ir nevietā, turklāt tas cīnās ar sekām, nevis cēloņiem, tāpēc SC frakcija balsojumā par šo paziņojumu nepiedalījās. "Tauta ir varas avots un, kad runā suverēns, priekšstāvjiem ir jāklusē. Tāpēc šodien Saeimas paziņojums ar norādījumiem tautai ir nevietā," tā SC.

Parlamenta paziņojumā teikts - Saeima apstiprina, ka latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda ir ietverta Satversmes kodolā un ir viens no Latvijas valsts konstitucionālās iekārtas virsprincipiem.

Tajā arī uzsvērts, ka latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda ir nedalāmi saistīta ar Latvijas valstisko identitāti, Latvijas valsts būtību, tās izveidošanas un pastāvēšanas jēgu, kā arī atgādināts, ka Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur iespējama latviešu kultūras un valodas pastāvēšana un attīstība.

Ziņojumā pausta pārliecība, ka latviešu valodai kā visu valsts iedzīvotāju kopīgajai valodai ir būtiska nozīme demokrātiskās līdzdalības un saliedētas sabiedrības nodrošināšanai Latvijā, kā arī atgādināts, ka Latvijas valsts ir izveidota latviešu nācijas pašnoteikšanās ceļā un Latvijas valsts pienākums ir pastāvīgi nodrošināt latviešu nācijas, valodas un kultūras ilgtspēju un vēlreiz apstiprina, ka Latvijas valsts garantē visu Latvijas mazākumtautību tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību.

Saeima atgādina, ka Eiropas Savienība, respektējot dalībvalstu identitāti, balstās tādās vērtībās kā cilvēka cieņa, brīvība, demokrātija, vienlīdzība, tiesiskums un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības, un ka šīs vērtības ir arī Latvijas kā Eiropas nacionālas un demokrātiskas valsts vērtības; norāda, ka ikviens Saeimas deputāts ir zvērējis (svinīgi solījies) stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu.

Ņemot vērā šos apsvērumus, ziņojumā pausts aicinājums visiem Latvijas pilsoņiem piedalīties 18.februāra tautas nobalsošanā un atbalstīt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Tāpat Saeima aicina visus Latvijas iedzīvotājus un to apvienības sadarboties Latvijas valstiskuma nostiprināšanā un sabiedrības saliedēšanā, nosodīt jebkāda veida nacionālā naida un neiecietības sludināšanu.

Parlamentārieši ar paziņojumu arī aicina valsts institūcijas aktīvi īstenot sabiedrības saliedēšanas politiku, popularizēt latviešu valodu un paplašināt tās apgūšanas iespējas; veicināt uzticēšanos starp sabiedrības grupām, starp iedzīvotājiem un valsti; informēt visus Latvijas iedzīvotājus par Latvijas valstiskuma tiesiskajiem, politiskajiem un vēsturiskajiem pamatiem un pilsoņu demokrātiskās līdzdalības iespējām.

Jau vēstīts, ka koalīcija iepriekš vienojusies izstrādāt Saeimas paziņojumu par latviešu valodas statusu, taču atsevišķas finansētas referenduma kampaņas nebūs. Premjers Valdis Dombrovskis sacīja, ka vienošanās par kampaņu pirms referenduma koalīcijā nav panākta, līdz ar to kampaņa netiks rīkota.

18.februārī notiks referendums par Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai piešķirt valsts valodas statusu. Lai grozījumi stātos spēkā, par tiem jānobalso vismaz 771 350 pilsoņiem.

Gatavību balsot par krievu valodu kā otru valsts valodu pauduši arī vairāki "Saskaņas centra" (SC) politiķi, viņu pulkā ir arī SC Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs un Rīgas mērs Nils Ušakovs.

 

Ieteikt šo rakstu? Jā(0)

Populārākie viedokļi

Plus_opinionrinķī apkārt ....Предстоящий референдум означает, что правящие не сумели сохранить единодушие, которое объединяло наш народ в 1918 и 1990 году. Предложенное заявление Сейма продолжает раскалывать общество", — считает оппозиция....
rus.delfi.lv/news/dai...

SC pēkšņi sevi idenficē ar 18. novembra LR dibinātājiem, Brīvības cīņu dalībniekiem, nacionālajiem partizāniem un beigu beigās ar Atmodu un nevis ar interfronti, bet LTF :). Visos šajos latviešiem tik liktenīgajos brīžos komunisti, staļinisti utt izrādās ir bijuši kopā ar mums, vienā barikādes pusē :) Tik cinisku demagoģiju spēj dzīt tikai " mūsu" latvijieši :)
 +17  Radius_box_plus Radius_box_minus 10 ATBILDES  ATBILDĒT  2.februāris 2012 16:04
Plus_opinionTipiņš Cik aizkustinoši, ka deputāti beidzot ir pamodušies un aicina. Taču būtu bijis daudz labāk, ja viņi nebūtu saldi dusējuši bet izlēmīgi rīkojušies laikā, kad nepilsonis Lindermanis vāca 5. kolonnas un valsts ienaidnieku parakstus par referenduma rīkošanu valsts pamatu graušanai.
 +11  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  2.februāris 2012 16:36
hmmmm ... to edgarsav. uz jūsu - "Es joprojām uzskatu, ka NA ar savu ierosinājumu par mazākumtautību mācību valodas maiņu uz latviešu valodu, ļoti izmainīja situāciju. Ja LTF savas darbības sākumā tieši uzreiz nodibināja sadarbību ar mazākumtautību organizācijām, un tādā veidā noskaņoja viņus par labu neatkarīgas Latvijas idejai, tad NA ar savu iniciatīvu aizbiedēja daļu mazākumtautību pārstāvjus pie Lindermaņa."
Es uzskatu (un arī joprojām), ka jūs pēc labākajiem demagoģijas paraugiem
aizstājat īsto diskusijas objektu - "krievvalodīgo" tiesības - ar mazākumtautību tiesībām. Nu nav dzirdēts par Ebreju, Azerbaidžāņu, Lietuviešu, poļu u.c. biedrību, kas apvieno un pārstāv savus tautiešus Latvijā, prasībām pēc īpašām tiesībām. Bet nepilsonis V.I.Ļinderman izrādās ir skaļākais rupors "krievvalodīgo" aizstāvībai. Starp citu - varbūt no Jums var uzzināt kas īsti ir "krievvalodīgais"? Kā viņu atšķirt no "latviešvalodīgā" vai 'poļvalodīgā"? Vismaz - kā Jūs to saprotat!
 +4  Radius_box_plus Radius_box_minus 5 ATBILDES  ATBILDĒT  2.februāris 2012 18:00

Skatīt visus viedokļus → Pievienot viedokli →

DELFI