super! izdrukāt, ierāmēt un pakārt Pilī pēc pilnvaru beigšanās - Valsts prezidenta portrets jau gatavs!
Prezidents runā
Viedokļi
super! izdrukāt, ierāmēt un pakārt Pilī pēc pilnvaru beigšanās - Valsts prezidenta portrets jau gatavs!
šis te "superprezidents" varētu būt kā simbols visam tam, ko PLL, ZZS, un SC atstātu Latvijai mantojumā, un par ko viņi pārvērstu Latviju, ja vēl kādu laiku būtu pie teikšanas.
Principā, tāds simbolisks šo partiju portrets - totāla aprobežotība, totāls savtīgums, valsts tikai kā paša labklājības avots, pareizināts ar blēdīgumu, bezprincipialitāti un nekritiskumu.
Principā, tāds simbolisks šo partiju portrets - totāla aprobežotība, totāls savtīgums, valsts tikai kā paša labklājības avots, pareizināts ar blēdīgumu, bezprincipialitāti un nekritiskumu.
Kaut kas ļoti pazīstams no maniem jaunības (LPSR) laikiem. Viens mans sens kolēģis (Dieva valstību viņam) ar kuru strādājām vienā toreiz visai prestižā kantorī katru dienu laižot pirmo dūmu pīpētavā pēc rīta kafijas savu monologu sāka ar teikumu: "Nekur nekas nav, viss pie-irsts". Neiztrūkstoši, nemainīgi katru rītu! Pagājušā gadsimta septiņdesmitie, astoņdesmitie gadi. Mēs, pārējie piekrītoši mājām ar galvām, caur dzelzs priekškara spraugām manījuši kaut kāduz zibšņus, kas vedināja uz domām, ka kaut kur tomēr tā nav, ka kaut kur ir gaišs un līdzens, pretēji tām šausmām, ko par Rietumu pasauli vēstīja oficiālā padomju propaganda. Tagad viss ir vaļā, mēs varam darīt tāpat kā viņi, mēs redzam, ka problēmas ir mums, tāpat viņiem (Rietumu sapņu zemēm). Nu vainīgi ir PLL, ZZS, SC un Bērziņš. Pie tam tik vainīgi, ka izveidojusies situācija, kuru katru rītu piesauca mans senais kolēģis. Toreiz bija totalitārisms un par pārlieku "štukošanu" varēja dabūt pasēdēt aiz restēm, vēl jo vairāk tāpēc, ka tādos kantoros katrā nodaļā bija čekas ziņotāji, pat aktīvisti, kuri piespēlēja Rietumu "ēsmu" un vēroja publikas reakciju uz to. Tagad katrs interesents var parakņāties par informācijas "pelavu kaudzi" un uziet kādu graudu, padomāt, apspriesties sevišķi nekaitējot savai veselībai, drosmīgākie var papētīt "aizkadrus", uzmanoties no lapseņu kodiena, ja ir tāda vēlēšanās. Varbūt radīsies kāda gaiša doma izņemot vēļēšanos ņemt sū-ainu koku un izdzenāt visus. Jāsaka, ka mans toreizējais kolēģis neizcēlas ar izcilu degsmi un iniciatīvu.
arijs_kaulins _...sens kolēģis...katru dienu laižot pirmo dūmu pīpētavā pēc rīta kafijas savu monologu sāka ar teikumu: "Nekur nekas nav, viss pie-irsts". Neiztrūkstoši, nemainīgi katru rītu!..._
~~~~~~~~~~~~
nu ziniet, tik krasaini un ar to iespaidigi ka gandriz no kresla nokritu, dzive ka kino, - super.
paldies par atminju stastu kopuma, viss tik ljoti zinams un tik pazistams.
~~~~~~~~~~~~
nu ziniet, tik krasaini un ar to iespaidigi ka gandriz no kresla nokritu, dzive ka kino, - super.
paldies par atminju stastu kopuma, viss tik ljoti zinams un tik pazistams.
Ar to jāsaprot, ka nevajag meklēt vainīgos, tipa, vainīgi mēs visi un neviens, vai vainīgi apstākļi, es tā īsti nesapratu?
Skaidrs, ka kaut kur vainīgi visi, ka balsoja par attiecīgiem politiķiem, ka, nevis vēlējās mainīt to totāli korumpēto sistēmu ar "brālēnu" ekonomiku, bet, pielāgojās tai un guva no tās labumu, nav jau tā, ka visi pārējie ir enģeļi, bet, tikai šie ir tie ļaunuma iemiesojumi.
Taču, atbildīgi par to, ka Latvija ir daudz bēdīgākā situācijā, kā pārējās divas Baltijas valstis, ir taisni politiķi, kas bija pie varas, un izveidoja sistēmu, ko nevar mainīt ne viena, ne pat vairāku gadu laikā, "vainīgi mēs visi", šoreiz, neiet cauri.
Skaidrs, ka kaut kur vainīgi visi, ka balsoja par attiecīgiem politiķiem, ka, nevis vēlējās mainīt to totāli korumpēto sistēmu ar "brālēnu" ekonomiku, bet, pielāgojās tai un guva no tās labumu, nav jau tā, ka visi pārējie ir enģeļi, bet, tikai šie ir tie ļaunuma iemiesojumi.
Taču, atbildīgi par to, ka Latvija ir daudz bēdīgākā situācijā, kā pārējās divas Baltijas valstis, ir taisni politiķi, kas bija pie varas, un izveidoja sistēmu, ko nevar mainīt ne viena, ne pat vairāku gadu laikā, "vainīgi mēs visi", šoreiz, neiet cauri.
Tu, laikam, dzīvo kādā savā, atšķirīgā pasaulē, kam nav nekas kopējs ar patieso realitāti, ja vari Bērziņu, kura partija vienmēr sastrādājusies ar SC, kā cimds ar roku, un kurš ievēlēts arī ar SC balsīm, uzskatīt par ko alternatīvu un neatkarīgu no SC.
Ja nu, vienīgi, esi apburts no Bērziņa spožā intelekta, retorikas "pērlēm", izcilas disidenta pagātnes, principiālas nostājas valstij svarīgos jautājumos, nākotnes vīzijas, utt., tad jau to vēl var saprast.
Ja nu, vienīgi, esi apburts no Bērziņa spožā intelekta, retorikas "pērlēm", izcilas disidenta pagātnes, principiālas nostājas valstij svarīgos jautājumos, nākotnes vīzijas, utt., tad jau to vēl var saprast.
> lama Es saprotu, ka Parādnieks jums visiem aizliedzis kritizēt "prezidentu", bet vai tad ir tik traki, ka šis notes puļķēns par varas makti jāaizstāv, nolamājot citus komentētājus? Kāds lāpnešu komisārs strikti kontrolē, ko un kur katrs algotnis raksta? P.S. Nepūlies mēģināt mani izņirgt savā ierastajā iedomāti "asprātīgajā" stilā - tās būs veltas pūles, jo es esmu imūns pret vecu kazu kodieniem.
Sava daļa patiesības kritikā jau ir - Bērziņam pagaidām grūti iet ar PR: vairākas reizes pasprukuši neapdomāti/nesaskaņoti izteikumi, kurus drīz pēc tam nācies labot.
Bet - šeit atzīmēšu, ka Zatleram prezidentūras sākumā arī oratora māksla bija pilnīgi sveša. Un tieši tāpat, kā tagad IR zāģē prezidentu Bērziņu, tāpat toreiz vēl Dienas žurnālisti zāģēja prezidentu Zatleru.
Bet manuprāt ir tomēr kardināla atšķirība par labu Bērziņam - domāju, ka prezidents Bērziņš šādi "izgāžas", jo runā to ko domā, atšķirībā no daudziem "profesionāliem" politiķiem, kas runā tikai to, kas reitingus ceļ.
Bet es pievienošos E. Veidemanes sacītajam, ka nozākājot savas valsts prezidentu, Jūs nozākājat savu valsti!
Bet - šeit atzīmēšu, ka Zatleram prezidentūras sākumā arī oratora māksla bija pilnīgi sveša. Un tieši tāpat, kā tagad IR zāģē prezidentu Bērziņu, tāpat toreiz vēl Dienas žurnālisti zāģēja prezidentu Zatleru.
Bet manuprāt ir tomēr kardināla atšķirība par labu Bērziņam - domāju, ka prezidents Bērziņš šādi "izgāžas", jo runā to ko domā, atšķirībā no daudziem "profesionāliem" politiķiem, kas runā tikai to, kas reitingus ceļ.
Bet es pievienošos E. Veidemanes sacītajam, ka nozākājot savas valsts prezidentu, Jūs nozākājat savu valsti!
Vecs, bet labs :)
: Bē$#%ņa kungs, vai jūs varētu pateikt, - cik ir pulkstenis ?
A: Vāa,vēe,vēe,vāa - es?
J: Jā, jūs. Pasakiet, lūdzu, cik ir pulkstenis.
A: Ja jūs man tagad paprasītu, es, ēe, es, jūs nedomājiet.
Jūs nedomājiet, ka es te tā no malas vien esmu.
Tur man tā pieredze ir, ē,e un es zinu iekšējās procedūras...
J: Mēs to tā arī nedomājam. Jautājums ir vienkāršs: Pasakiet, lūdzu, cik ir pulkstenis?
A: Vaa, vēe, labi. Es jums pateikšu tā: ja man šo jautājumu uzdod, tad tur jāskatās no abām pusēm.
J: Jautājums ir vienkāršs: sakiet lūdzu vai jums ir pulkstenis ?
A: Ēe, es jums saku, es nesaprotu. Ja es būtu bijis klāt, kā es visu to saprotu.
J: Tātad jums nav pulksteņa ?
A: Es to tā nē-nea,nā ne- neteicu. Jūs nepārprotiet lūdzu mani.
J: Labi, tad sakiet lūdzu - vai jums ir pulkstenis?
A: Es jums saku, tur jāskatās no āa, ē, bēe no abām busēm, bet šis jautājums! ,, tur tā viennozīmīgi nevar pateikt.
K,k, ko, kā, - kā to saprast? Protams tur ir morāle apakšā, tapēc tur tā viennozīmīgi nevar pateikt.
J: Jūs netaisnojieties, mums interesē tikai vienkāršs jautājums, - cik ir pulkstenis?
A: Es nemaz neattaisnojos, jūs jau nedomājiet. Man ir pieredze šajos jautājumos.
J: Mēs to tā arī nedomājam. Jautājums ir vienkāršs: Pasakiet, lūdzu, cik ir pulkstenis?
A: Man liekas tas viss ir joocīigi, - to jau neviens nēvar pateikt, ja cilvēki pasaka spēles sākumā es darīšu tā,
lai gan zinot, ka tur, pašlaik ir 2 kandidāti,
- es nezinu cik būs vakarā, to jau neviens nevar pateikt.
J: Labi, tad sakiet lūdzu - jums ir pulkstenis?
A: Es nepiedalos, tas, tas viss ir jocīgi, es nevaru pateikt.
J: Labi, paldies un lai jums veicas.
: Bē$#%ņa kungs, vai jūs varētu pateikt, - cik ir pulkstenis ?
A: Vāa,vēe,vēe,vāa - es?
J: Jā, jūs. Pasakiet, lūdzu, cik ir pulkstenis.
A: Ja jūs man tagad paprasītu, es, ēe, es, jūs nedomājiet.
Jūs nedomājiet, ka es te tā no malas vien esmu.
Tur man tā pieredze ir, ē,e un es zinu iekšējās procedūras...
J: Mēs to tā arī nedomājam. Jautājums ir vienkāršs: Pasakiet, lūdzu, cik ir pulkstenis?
A: Vaa, vēe, labi. Es jums pateikšu tā: ja man šo jautājumu uzdod, tad tur jāskatās no abām pusēm.
J: Jautājums ir vienkāršs: sakiet lūdzu vai jums ir pulkstenis ?
A: Ēe, es jums saku, es nesaprotu. Ja es būtu bijis klāt, kā es visu to saprotu.
J: Tātad jums nav pulksteņa ?
A: Es to tā nē-nea,nā ne- neteicu. Jūs nepārprotiet lūdzu mani.
J: Labi, tad sakiet lūdzu - vai jums ir pulkstenis?
A: Es jums saku, tur jāskatās no āa, ē, bēe no abām busēm, bet šis jautājums! ,, tur tā viennozīmīgi nevar pateikt.
K,k, ko, kā, - kā to saprast? Protams tur ir morāle apakšā, tapēc tur tā viennozīmīgi nevar pateikt.
J: Jūs netaisnojieties, mums interesē tikai vienkāršs jautājums, - cik ir pulkstenis?
A: Es nemaz neattaisnojos, jūs jau nedomājiet. Man ir pieredze šajos jautājumos.
J: Mēs to tā arī nedomājam. Jautājums ir vienkāršs: Pasakiet, lūdzu, cik ir pulkstenis?
A: Man liekas tas viss ir joocīigi, - to jau neviens nēvar pateikt, ja cilvēki pasaka spēles sākumā es darīšu tā,
lai gan zinot, ka tur, pašlaik ir 2 kandidāti,
- es nezinu cik būs vakarā, to jau neviens nevar pateikt.
J: Labi, tad sakiet lūdzu - jums ir pulkstenis?
A: Es nepiedalos, tas, tas viss ir jocīgi, es nevaru pateikt.
J: Labi, paldies un lai jums veicas.
Bērziņa kungs, nebūdams "pēc procedūras" mans prezidents, par tādu kļuvis demonstrējot vienmēr savu, vienmēr godīgi izteiktu viedokli. Ja jaungada uzrunā mēs neviltos nesagaidījuši šovmenu, bet klausītos experta viedokli, expertu arī saklausītu.
Pauzes pēc radiožurnālistu uzdotajiem jautājumiem šķiet nepieklājīgi garas, bet sekojošā atbilde pārsteidz, cik "lielu lauku" Bērziņš noskennējis, pirms atbild.
...skatīsim Bērziņu pēc astoņiem gadiem.
Joprojām atrodos mūsu prezidenta Jaungada uzrunas iespaidā. Katram ir jāatrod sevī spēks, laiks, izturība un jānoskatās šī izrāde vairākas reizes. Esmu lepns par savu prezidentu, ka tas šoreiz spēja savaldīties un neapraudājās. Viss priekšnesums bija sadalīts 2 daļās.
Pirmā daļa. Īsa dzejolīša deklamācija pie Ziemassvētku egītes Vecgada vakarā. Aiz kadra, skatam nepamanāma, palika tikai kājiņas pievilkšana un dāvanas zem eglītes. Ko vispār var dāvināt cilvēkam, kuram viss jau ir?? Līdz šim nebija tikai prezidenta postenis, bet nu arī šī kaprīze ir piepildījusies. Kas spētu aizkustināt prezidenta sirdi? Var redzēt, ka dāvanas vērtību šis vīrs vairs neaprēķina naudas izteiksmē.
Otrā - galvenā uzrunas daļa tika atlikta uz nākošo dienu. Mūsu prezidents man atgādināja Romas imperātoru, kas uzrunā savu tautu. Viena roka, izstiepta uz priekšu un nolikta uz galda, simbolizē atvērtību, labestību un miermīlīgumu. Otra, zem galda paslēptā roka, liecina par spēku un savaldību. Piemiegtās acis un mazliet atliektā galva liecina, ka šis cilvēks stāv augstāk par saviem vasaļiem, ka viņš zina kaut ko tādu, ko mēs, mirstīgie, nespējam aptvert.
Grūti iedomāties, ko pārdzīvo šis maigais un jūtīgais cilvēks, kad aiz sava mersedesa loga redz mūsu dzīves negācijas. Prātam neaptverami pārdzīvojumi un asaru jūra bija tai dienā, kad Andris Bērziņš saņēma savu pirmo 4000Ls lielo pensiju. Uzzinājis, ka valstī vairums pensionāru ir spiesti iztikt ar 150 Ls, viņš apraudājās un gribēja atteikties no šīs naudas. Tikai ar lielām grūtībām, draugu un paziņu pierunāts, viņš piekrita šai pensijai, bet ar stingru norunu - kad nākotnē kļūs par prezidentu, tad visu naudu atdos atpakaļ tautai.
Var tikai iztēloties to atmosfēru, kad nākamais prezidents piedalījās slepenajās "oranžās brālības" sanāksmēs, kur sprieda par mūsu valsts nozagšanu. Šajās apspriedēs, kuru audio ieraksti mums ir pieejami, tika lemts par to, kā labāk piekukuļot deputātus un tiesnešus, kādus likumus uztaisīt, lai zagt varētu likumīgi, kā par sviestmaizi privatizēt labākos un vērtīgākos valsts uzņēmumus. Pašā aspriedes kulminācijā, kad visi klātesošie jau domās iztēlojās tās bagātības, pie kurām tiks valsts nozagšanas rezultātā, kad Šķēle jau ieraudzīja savu "mākoņu" aprises un nākotnes daudzmiljonu vekseli, kas bija apaudzis ar firmām Pimpo I un Pimpo II, kad Grūtupam jau rādījās Panteons Meža kapos,idilli pārtrauca sirdi plosošas raudas. Tur sirdsapziņa parādījās mūsu nākošajam prezidentam. Ar lielām pūlēm, kad Šķēle un Grūtups personīgi garantēja, ka likumi tiks sakārtoti tā, ka cietumā sēdēt nevajadzēs, izdevēs nomierināt mūsu jūtīgo zaglēnu.
Dārgais draugs, ja Jums vēlos vakaros sanāks pastaigāties gar Rīgas pili un Jūs pēkšņi sadzirdēsiet savādas skaņas, nesatraucaties. Tur, aiz biezajiem pils mūriem, augstu tornī raud un ar savu sirdsapziņu mokās mūsu valsts prezidents.
Pirmā daļa. Īsa dzejolīša deklamācija pie Ziemassvētku egītes Vecgada vakarā. Aiz kadra, skatam nepamanāma, palika tikai kājiņas pievilkšana un dāvanas zem eglītes. Ko vispār var dāvināt cilvēkam, kuram viss jau ir?? Līdz šim nebija tikai prezidenta postenis, bet nu arī šī kaprīze ir piepildījusies. Kas spētu aizkustināt prezidenta sirdi? Var redzēt, ka dāvanas vērtību šis vīrs vairs neaprēķina naudas izteiksmē.
Otrā - galvenā uzrunas daļa tika atlikta uz nākošo dienu. Mūsu prezidents man atgādināja Romas imperātoru, kas uzrunā savu tautu. Viena roka, izstiepta uz priekšu un nolikta uz galda, simbolizē atvērtību, labestību un miermīlīgumu. Otra, zem galda paslēptā roka, liecina par spēku un savaldību. Piemiegtās acis un mazliet atliektā galva liecina, ka šis cilvēks stāv augstāk par saviem vasaļiem, ka viņš zina kaut ko tādu, ko mēs, mirstīgie, nespējam aptvert.
Grūti iedomāties, ko pārdzīvo šis maigais un jūtīgais cilvēks, kad aiz sava mersedesa loga redz mūsu dzīves negācijas. Prātam neaptverami pārdzīvojumi un asaru jūra bija tai dienā, kad Andris Bērziņš saņēma savu pirmo 4000Ls lielo pensiju. Uzzinājis, ka valstī vairums pensionāru ir spiesti iztikt ar 150 Ls, viņš apraudājās un gribēja atteikties no šīs naudas. Tikai ar lielām grūtībām, draugu un paziņu pierunāts, viņš piekrita šai pensijai, bet ar stingru norunu - kad nākotnē kļūs par prezidentu, tad visu naudu atdos atpakaļ tautai.
Var tikai iztēloties to atmosfēru, kad nākamais prezidents piedalījās slepenajās "oranžās brālības" sanāksmēs, kur sprieda par mūsu valsts nozagšanu. Šajās apspriedēs, kuru audio ieraksti mums ir pieejami, tika lemts par to, kā labāk piekukuļot deputātus un tiesnešus, kādus likumus uztaisīt, lai zagt varētu likumīgi, kā par sviestmaizi privatizēt labākos un vērtīgākos valsts uzņēmumus. Pašā aspriedes kulminācijā, kad visi klātesošie jau domās iztēlojās tās bagātības, pie kurām tiks valsts nozagšanas rezultātā, kad Šķēle jau ieraudzīja savu "mākoņu" aprises un nākotnes daudzmiljonu vekseli, kas bija apaudzis ar firmām Pimpo I un Pimpo II, kad Grūtupam jau rādījās Panteons Meža kapos,idilli pārtrauca sirdi plosošas raudas. Tur sirdsapziņa parādījās mūsu nākošajam prezidentam. Ar lielām pūlēm, kad Šķēle un Grūtups personīgi garantēja, ka likumi tiks sakārtoti tā, ka cietumā sēdēt nevajadzēs, izdevēs nomierināt mūsu jūtīgo zaglēnu.
Dārgais draugs, ja Jums vēlos vakaros sanāks pastaigāties gar Rīgas pili un Jūs pēkšņi sadzirdēsiet savādas skaņas, nesatraucaties. Tur, aiz biezajiem pils mūriem, augstu tornī raud un ar savu sirdsapziņu mokās mūsu valsts prezidents.
Lai pievienotu viedokli ⎯
vai