IR

Ir.lv uzdeva sešus vienādus jautājumus jaunās NEPLP kandidātiem. Pirmo reizi padomes locekļi Saeimā ievēlēti atklātā balsojumā, jo nesen grozīts Saeimas Kārtības rullis, kas atceļ slēgtos balsojumus. NEPLP locekļus ievēlē uz pieciem gadiem.

Atbild „Mistrus Media" vadītājs Gints Grūbe, "Latvijas Vēstneša" portāla nozares redaktore Aija Dulevska-Cālīte, mārketinga un sabiedrisko attiecību projektu vadītājs Dainis Mjartāns un filmu studijas "Ave" producents, operators un režisors Ivars Zviedris. Nule atbildes pievienojis arī augstskolas "Turība" Komunikāciju zinātņu katedras vadītājs Ainārs Dimants.

Ainārs Dimants, augstskolas "Turība" Komunikāciju zinātņu katedras vadītājs

Kā vērtējat koncepciju "Par jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveidi"? Jūsuprāt, ir vai nav jāapvienojas LTV un Latvijas Radio?

Koncepcija "Par jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveidi" nav pabeigta un apstiprināta, un līdzšinējo dokumentu vērtēju kā vāju (sal. Nozare.lv. Eksperts: Koncepcijā par jaunu sabiedrisko mediju sabūvētas gaisa pilis. Intervijas saīsinātā versija lasāma arī 7guru.lv). Taču pati jaunā apvienotā sabiedriskā medija izveide ar kopīgu interneta platformu manā redzējumā ir jaunās NEPLP pirmā prioritāte - ņemot vērā tehnoloģiju attīstību (mediju konverģenci), iespēju koncentrēt resursus un šīs reorganizācijas ceļā radīt jaunu, modernu un konkurētspējīgu nacionālā medija zīmolu, vienlaikus ieviešot abonentmaksas un līdz ar to nodrošinot sabiedriskā medija finansiālo patstāvību un stabilitāti.

Kā vērtējat LTV līdzšinējo darbību? Vai LTV ģenerāldirektors Edgars Kots var turpināt darbu?

Ir acīmredzami, ka it īpaši ziņās un vispār sabiedriski politiskajos raidījumos (diskusijas, analīze), tātad tieši prioritārajā sabiedriskā pasūtījuma jomā, LTV ir novājināta un noplicināta, spriežot kaut vai pēc televīziju reitingiem. Pašreizējās vadības laikā LTV ir pametuši spēcīgi satura veidotāji, redakcionālo lēmumu pieņemšana nav koleģiāla un valdošais gars nav radošs. Vadības jautājums, manuprāt, nekavējoties skatāms jaunā sabiedriskā medija izveides kontekstā.

Vai jāmaina sabiedriskā medija finansēšanas kārtība? Vai esat par abonentmaksas ieviešanu?

Jā, pakāpeniski samazinot valsts budžeta daļas īpatsvaru, jāievieš abonentmaksas, vienlaikus izveidojot fondu ziedojumu piesaistei. Apsverama sabiedriskā medija aiziešana no reklāmas tirgus, ja vienlaikus tiek nodrošināta sabiedriskā medija finansiālā patstāvība un stabilitāte.

Vai sabiedriskajā pasūtījumā būtu jāiesaista arī komerckanāli?

Pirmām kārtām šīs likumā paredzētās sabiedriskā pasūtījuma daļas izpildē jāiesaista reģionālās komerciālās raidorganizācijas.

Kā rīkosieties pēc tam, kad beigsies līgums ar SIA "Lattelekom" par virszemes digitālo apraidi? Kādai, jūsuprāt, jābūt cenai, ko valsts par apraidi var maksāt?

Tas pirmām kārtām ir valdības jautājums, un vispirms par to jāsagaida divu jau izveidotu darba grupu rezultāti (premjera padomnieks Ints Dālderis, Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss). NEPLP atbildība ir elektronisko mediju daudzveidības un satura attīstība un pieejamība auditorijai - un tādam ir jābūt NEPLP atskaites punktam arī jebkuru mediju tehnoloģiju attīstības projektu vērtēšanā.

Kādai vajadzētu būt valodas politikai elektroniskajos medijos

Jāstiprina latviešu valodas pozīcijas, attiecīgi attīstot, pirmkārt, konkurētspējīgus sabiedriskos medijus ar nopietnas žurnālistikas kvalitāti, otrkārt, nacionālās un reģionālās komerciālās raidorganizācijas, vienlaikus atbalstot nacionālā satura radīšanu arī krievu valodā, it īpaši sabiedriskajos medijos un ziņu un diskusiju raidījumos. Atslēgas jautājums ir novērst slēpto retranslāciju un veikt jau izsniegto licenču revīziju, lai nodrošinātu godīgu un vienlīdzīgu konkurenci tirgū, bet arī - paaugstināt likuma prasības par Latvijā ražota satura īpatsvaru programmās.

Aija Dulevska-Cālīte, žurnāliste

Kā vērtējat koncepciju "Par jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveidi"? Jūsuprāt, ir vai nav jāapvienojas LTV un Latvijas Radio?

Koncepcija izstrādāta sasteigti. NEPLP darbs pie vienota sabiedriska medija koncepcijas izstrādes bija diezgan neveiksmīgs, tāpēc atbildīgā, t.i., Kultūras ministrija šīs koncepcijas projektu bija spiesta pārņemt un, piesaistot ekspertus, iespēju robežās pārstrādāt. Tā kā šis dokuments saistīts ar ES 2014. - 2020. finanšu perspektīvas plānošanu, pastāvēja laika ierobežojumi, kuru neievērošanas dēļ Latvijai nāktos atteikties no idejas piesaistīt sabiedriskā medija tehniskās bāzes tapšanā ES struktūrfondu naudu. Taču konceptuālā sadaļa par paša sabiedriskā medija sniegto sabiedrisko labumu, par tā struktūru un sabiedrisko pasūtījumu jāizstrādā nākamajai NEPLP.

Uzskatu, ka Latvijā jāveicina nevis mediju centralizācija, kas vēl jo vairāk nostiprinātos, ja Latvijas Radio un LTV tiktu apvienoti, bet gan pretējs process - decentralizācija.

Jaunas tehnoloģijas, vienots administratīvais dienests, cita ēka vai ēkas - tas viss nebūt nenosaka to, ka jātop vienam monolītam sabiedriskajam medijam, kas pieejams audiovizuālā, audiālā vai interneta formā. Tehnoloģijas sniedz izvēles iespēju, bet pati izvēle jāizdara sabiedrībai, NEPLP kā tās interešu pārstāvei, pašiem sabiedriskajiem medijiem.

Kā vērtējat LTV līdzšinējo darbību? Vai LTV ģenerāldirektors Edgars Kots var turpināt darbu?

Uzskatu, ka biežās LTV ģenerāldirektoru maiņas ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijas TV attīstība ik pa laikam tikusi bremzēta, tai trūkst ilgtspējīgas stratēģijas. LTV problēmas nav atrisināmas, ātri nomainot vienu vai otru amatpersonu. Gluži otrādi - tas radītu papildu iekšējo spriedzi un pašai televīzijai, kā arī skatītājiem nāktu par sliktu.

Vai jāmaina sabiedriskā medija finansēšanas kārtība? Vai esat par abonentmaksas ieviešanu?

Sabiedriskā medija finansēšanas kārtības maiņa ir neizbēgama. Vairākkārt izskanējusi doma, ka tam jānovirza ar likumu noteikts IKP procents, taču vienmēr bijuši argumenti, kāpēc tas nav bijis paveicams. Varbūt labi vien, ka tā. Jo pakāpeniski jāizveido tāda finansēšanas struktūra un sistēma, kas nodrošinātu maksimālu sabiedrisko mediju neatkarību. Viens no veidiem - Sabiedriskā medija fonds, kas tiktu veidots pēc VKKF vai kāda cita fonda modeļa. Iespējams, varētu veidot vienotu fondu, kas ietvertu arī kino un TV seriālu finansēšanu. Patlaban top ES programma „Kultūra 2020", un uzskatu - Latvijai šīs programmas apspriešanas un tapšanas gaitā jāiestājas arī par audiālajiem un audiovizuālajiem medijiem kā šīs programmas daļu.

2009.gadā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā izskanēja atziņa - abonentmaksas bija jāievieš, bet politiķiem pietrūka politiskās gribas tad, kad sabiedrības noskaņojums un mājsaimniecību finansiālā situācija bija tam piemērota. Ekonomiskās krīzes periods šādām pārmaiņām nav piemērots. Tomēr neliela sabiedrības līdzdalības maksa ar laiku būs jāievieš - pakāpeniski un diferencēti. Mani vienmēr mulsinājis salīdzinājums - par mūsu dzīvokļa atkritumu apsaimniekošanu mūsu ģimene katru mēnesi maksā vairāk nekā trīs latus, turklāt nekurnam, ka šī summa pieaug, bet tad, kad tiek pieminēta nelielas abonentmaksas ieviešana, lai tā finansētu kvalitatīvus, ilgtspējīgus sabiedriskos medijus, sabiedrībā allaž ir liela pretestība.

Vai sabiedriskajā pasūtījumā būtu jāiesaista arī komerckanāli?

Jā. Tikai, nesamazinot finansējumu sabiedriskajiem medijiem.

Kā rīkosieties pēc tam, kad beigsies līgums ar SIA "Lattelekom" par virszemes digitālo apraidi? Kādai, jūsuprāt, jābūt cenai, ko valsts par apraidi var maksāt?

Uz šo jautājumu atbildēšu tikai tad, kad būšu uzzinājusi šīs jomas speciālistu viedokļus.

Kādai vajadzētu būt valodas politikai elektroniskajos medijos?

To nosaka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 2. panta 4.punkts: „Veicināt sabiedrības integrāciju uz latviešu valodas pamata; pildot Valsts valodas likuma prasības, sekmēt latviešu valodas kā Latvijas valsts valodas konstitucionālo funkciju īstenošanu pilnā apjomā, it sevišķi rūpēties, lai tā kalpo par visu Latvijas iedzīvotāju kopējo savstarpējās saziņas valodu; nodrošināt tās saglabāšanu un lietošanu, nosakot sabiedrības interesēm atbilstošu kārtību, kādā Latvijas jurisdikcijā esošie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi lieto valsts valodu raidlaikā, un vienlaikus paredzot tiesības lietot elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos mazākumtautību un citas valodas."

Jāizstrādā tādi noteikumi apraides licenču izsniegšanai, jāiestrādā princips, ka ir obligāts minimālais raidlaiks latviešu valodā, priekšroku dodot tam pretendentam, kurš piedāvā latviski raidīt proporcionāli vairāk. Ja netiek pildīti licences izsniegšanas nosacījumi, tā jāanulē.

Gints Grūbe, „Mistrus Media" vadītājs

Kā vērtējat koncepciju "Par jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveidi"? Jūsuprāt, ir vai nav jāapvienojas LTV un Latvijas Radio?

Jauns sabiedriskais medijs ir būtisks risinājums, ņemot vērā pašreizējo Latvijas sabiedrisko mediju situāciju, elektronisko un internetu mediju attīstības tendences šobrīd un tuvākā nākotnē. Izstrādātā koncepcija jauna sabiedriskā medija izveidei ir jāpārskata, domājot ne tikai par tehnoloģisko rīku attīstības iespējām, bet arī par saturiskajiem risinājumiem. Primāri nav atbildēts uz jautājumu, kāpēc mums šāds jauns sabiedriskais medijs vajadzīgs. Diskusijas starp Latvijas Radio un LTV žurnālistiem liecina, ka diskusijas ar viņiem par šāda jauna medija izveidi nav bijušas, tāpēc pie šīs koncepcijas izstrādes tuvākajā laikā jāatgriežas, iesaistot starptautiskos praksi pārzinošus ekspertus un šajos abos medijos strādājošos - ne tikai ģenerāldirektoru līmenī.

Kā vērtējat LTV līdzšinējo darbību? Vai LTV ģenerāldirektors Edgars Kots var turpināt darbu?

Ņemot vērā, ka sabiedriskajiem medijiem, it īpaši Latvijas televīzijai pēdējo gadu laikā būtiski samazinājusies auditorija, nepieciešams vispirms izvērtēt cēloņus un LTV stratēģisko vadību un menedžmentu - gan sabiedriskā pasūtījuma realizāciju, t.sk., satura plānošanas un formātu izveides ziņā, gan arī satura pieejamības nodrošināšanā. Nepieciešams arī izvērtēt radošo kadru politiku un noskaidrot cēloņus, kas veicinājuši spēcīga radošā personāla aizplūšanu prom no sabiedriskajiem medijiem.

Vai jāmaina sabiedriskā medija finansēšanas kārtība? Vai esat par abonentmaksas ieviešanu?

Vispirms jāizveido kvalitatīvs sabiedriskais medijs, tādejādi mainot tā tēlu sabiedrības acīs, jo pēdējos gados tas ir mērķtiecīgi grauts un veicināts. Politisko neatkarību var nodrošināt tikai un vienīgi neatkarība no valsts budžeta, proti, abonentmaksas, kas attiecīgi prasa sabiedrības izglītošanas darbu par to, ka sabiedriskais medijs ir būtiska demokrātijas sastāvdaļa, par ko ir jāmaksā, un ka sabiedrība tā pastāvēšanā ir ieinteresēta. Kamēr sabiedriskie mediji būs atkarīgi no valsts budžeta dotācijas un NEPLP pārstāvjus izvētīs partijas, vadoties no savām simpātijām, nekādas liela politiskā neatkarība nav iespējama. Eiropas prakse ir pierādījusi, ka tajās valstīs, kur ir ieviesta abonentmaksa, situācija ar sabiedriskajiem medijiem gan no žurnālistikas kvalitātes viedokļa, gan no sabiedrības līdzdalības viedokļa medija satura izveidē ir daudz labāka. Latvijā šis jautājums ir ilgstoši atlikts, kā rezultātā sabiedrisko mediju prestižs ir krasi samazinājies un tagad sabiedrībai pierādīt, ka kvalitāte un sabiedrisko vajadzību apmierināšana ir skatāma finansējuma modeļa kontekstā ir sarežģīts uzdevums.

Vai sabiedriskajā pasūtījumā būtu jāiesaista arī komerckanāli?

Primāri sabiedriskā pasūtījuma īstenošana jārealizē ar sabiedrisko mediju starpniecību. Tikai tajos formātos, ko sabiedriskie mediji nespēj nodrošināt, iespējams piesaistīt komerciālos medijus. Lai saprastu sabiedriskā pasūtījuma veidošanos patlaban, svarīgi veikt sabiedriskā pasūtījuma auditu. Optimāls ir BBC modelis, - nodefinēt sabiedrisko labumu un mērķus un, vadoties no tā, saprast, ar kādiem līdzekļiem šos mērķus iespējams sasniegt - ar interneta, radio, sabiedriskās televīzijas vai komerctelevīziju vai komerciālo radiostaciju starpniecību. Sabiedriskā pasūtījuma kvalitātes nodrošināšanai būtiski ieviest konkurences principu. Komerckanālu līdzdalību sabiedriskā pasūtījuma nodrošināšanā varētu būt attiecībā uz filmu kopražojumu vai nacionālā seriāla veidošanu.

Kā rīkosieties pēc tam, kad beigsies līgums ar SIA "Lattelekom" par virszemes digitālo apraidi? Kādai, jūsuprāt, jābūt cenai, ko valsts par apraidi var maksāt?

Vispirms jāveic esošās situācijas izvērtējums un analīze - kas bija ieguvēji un kas zaudētāji no virszemes digitālās apraides ieviešanas, jāveic saturiska, komerciāla un tehnoloģiska šīs stratēģijas pārvērtēšana. Spriežot pēc digitalizācijas rezultātiem vai sekām, redzams, ka zaudētāji no šā procesa bija nacionālās apraides kanāli un nacionālajā līmenī veidots saturs Latvijas skatītājiem, tātad Latvijas skatītāji kopumā. Arī sabiedriskā televīzijā, spriežot pēc tās auditorijas samazinājuma un programmas satura, neizskatās liela ieguvēja. Domājot par jaunu līgumu, būtiski būtu pieļautās kļūdas un trūkumus novērst, pēc iespējas cenšoties šos trūkumus novērst vēl pirms jauna līguma slēgšanas par digitālo apraidi. Jautājums par digitālās apraides cenu ir pārskatāms sadarbībā ar visām institūcijām, kas piedalījās cenas aprēķināšanā un tā nav tikai NEPLP kompetence.

Kādai vajadzētu būt valodas politikai elektroniskajos medijos?

Valodas politikas jautājumi elektroniskajos medijos risināmi ar mērķi nostiprināt latviešu valodas lietojumu nacionālajā informatīvajā telpā un veidot nacionālo informatīvu telpu ar Latvijā veidotu saturu ne tikai latviešu, bet arī krievu valodā. Ņemot vērā faktu, ka būtiska Latvijas sabiedrības daļa dzīvo atšķirīgā informācijas vidē, izmantojot sabiedriskā pasūtījuma mehānismu, būtiski veidot un radīt tādu mediju saturu, kas Latvijas informācijas telpas apritei piesaistītu Latvijas sabiedrību kopumā. Kā veidot vienotu TV produkciju dažādai valodiskai videi, redzu iespējas apgūt to pieredzi, ko pēdējo divdesmit gadu laikā izstrādājis Vācijas/Francijas sabiedriskais telekanāls ARTE, veidojot kvalitatīvu vienotu medija saturu divās valodās divām atšķirīgām nācijām.

Dainis Mjartāns, mārketinga un sabiedrisko attiecību projektu vadītājs

Kā vērtējat koncepciju "Par jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveidi"? Jūsuprāt, ir vai nav jāapvienojas LTV un Latvijas Radio?

Domāju, ka jaunievēlētā NEPLP padome varētu ieviest koncepcijā korekcijas. Taču uzstādījums par sabiedriskā elektroniskā medija izveides nepieciešamību paliks nemainīgs. Es jauno sabiedrisko mediju pirmkārt redzu kā administratīvi vienotu mediju, kas strādās redakcionāli daudzveidīgi, ar modernu tehnoloģisko nodrošinājumu. Taču šis jaunais projekts nekādā gadījumā nedrīkst tikt būvēts uz „māla kājām", tam jābūt finansiāli un konceptuāli pamatotam un Latvijas situācijā realizējamam.

Kā vērtējat LTV līdzšinējo darbību? Vai LTV ģenerāldirektors Edgars Kots var turpināt darbu?

Vispirms būtu jānoskaidro, vai ar līdzekļiem, kas LTV ir pieejami pašlaik, ir iespējams nodrošināt sabiedrisko pasūtījumu. Nedomāju, ka LTV direktora atlaišana no amata būs jaunievēlētās padomes darba kārtības prioritāte.

Vai jāmaina sabiedriskā medija finansēšanas kārtība? Vai esat par abonentmaksas ieviešanu?

Domājot par jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveidi, būtu jātiecas uz abonentmaksas ieviešanu.

Vai sabiedriskajā pasūtījumā būtu jāiesaista arī komerckanāli?

Ja valsts budžetā tiktu novirzīti papildus līdzekļi, reģionālās TV un komercradiostacijas varētu tikt iesaistītas sabiedriskā pasūtījuma izpildē. Taču svarīgākais ir nodrošināt, lai pilnvērtīgi un kvalitatīvi savas funkcijas varētu veikt sabiedriskie elektroniskie mediji.

Kā rīkosieties pēc tam, kad beigsies līgums ar SIA "Lattelekom" par virszemes digitālo apraidi? Kādai, jūsuprāt, jābūt cenai, ko valsts par apraidi var maksāt?

Pieņemot lēmumus, jāpatur prātā, lai ieguvējs būtu patērētājs. Viena no iespējām ir nodot LVRTC bezmaksas programmu izplatīšanu, bet maksas programmu izplatīšanas nodrošināšanai rīkot konkursu, taču par to būs jālemj valdībai.

Kādai vajadzētu būt valodas politikai elektroniskajos medijos?

Latviešu valodas un Eiropas produkcijas proporciju ievērošana ir ļoti būtiska. Atbalstāma būtu citu valstu pieredze ārzemju filmas rādīt oriģinālvalodās (ar latviešu subtitriem). Sabiedriskajā pasūtījumā, LTV, ja tiks izteiktas prasības, nedrīkst izslēgt iespēju turpmāk raidījumus mazākumtautību valodās. Optimālā variantā sabiedriskajam radio un TV būtu jānodrošina arī raidījumi latgaliski. 62% no Eiropas lingvistisko minoritāšu valodām (ES ietvaros) ir regulāri TV raidījumi, 17% - savs televīzijas kanāls un 85% ikdienā dzirdami radio raidījumi viņu valodās.

Ivars Zviedris, filmdaris, režisors

Kā vērtējat koncepciju "Par jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveidi"? Jūsuprāt, ir vai nav jāapvienojas LTV un Latvijas Radio?

Koncepcijā gudriem vārdiem ir stāstītas vienkāršas lietas. Diemžēl bez papildus informācijas, koncepcija ir vispārīgu frāžu sakopojums. Protams, tajā ir arī labas lietas, kuras būs noderīgas nākamajai NEPLP.

Esmu ļoti piesardzīgs ar LTV un LR apvienošanas ideju. Noteikti būtu septiņas reizes jānomēra un tad tikai jāgriež. Patlaban man trūkst informācijas par abu mediju „virtuvi", tāpēc ir grūti atbildēt.

Kā vērtējat LTV līdzšinējo darbību? Vai LTV ģenerāldirektors Edgars Kots var turpināt darbu?

Ir daudz ko uzlabot LTV darbībā. Noteikti lielāku ievērību vajadzētu pievērst radošajam darbam. Ļoti liela LTV vadības enerģija aiziet administratīvu jautājumu risināšanai. Radošums ir atstāts novārtā. Personīgi esmu novērojis, ka LTV dažāda līmeņa darbiniekiem trūkst entuziasma un ideju radošam darbam.

Par Edgara Kota darba turpināšanu nevēlos izteikties. Kota kunga atbilstība vai neatbilstība amatam noteikti būtu viens no pirmajiem jaunās NEPLP darba kārtības jautājumiem, jo sabiedrības un profesionāļu neapmierinātība ar Edgara Kota darbību ir izskanējusi vairākkārt. 

Vai jāmaina sabiedriskā medija finansēšanas kārtība? Vai esat par abonentmaksas ieviešanu?

Domāju, ka vajadzētu izslēgt reklāmu no sabiedriskajiem medijiem. Abonentmaksas ļautu sabiedrībai vairāk līdzdarboties elektronisko mediju satura veidošanā. Ieviešot abonentmaksas, būtu jāmazina kāds no citiem nodokļiem. Abonentmaksa būtu jāiekasē atraktīvā veidā. Piemēram, veidojot loteriju, kas veicina sabiedrisko mediju darbību un jaunradi.

Vai sabiedriskajā pasūtījumā būtu jāiesaista arī komerckanāli?

Atsevišķās pozīcijās komerckanālu iesaistīšanās sabiedriskā pasūtījuma veikšanā būtu atbalstāma (piemēram, kopēja dokumentālā kino producēšanā). Tomēr, sabiedriskā pasūtījuma būtiskākā daļa būtu realizējama sabiedriskajiem medijiem.

Kā rīkosieties pēc tam, kad beigsies līgums ar SIA "Lattelekom" par virszemes digitālo apraidi? Kādai, jūsuprāt, jābūt cenai, ko valsts par apraidi var maksāt?

Jau tuvākajā laikā būtu jāpārskata jautājums par vietējo un reģionālo TV reālu iespēju raidīt virszemes apraidē ar lokāliem raidītājiem. Valstij būtu jāpanāk līguma papildinājumi ar SIA „Lattelekom", kuri veicinātu augstāk minētās problēmas risināšanu.

Lai spriestu par cenu, kāda ir optimāla par virszemes apraidi, ir nepieciešama sīkāka informācija, kuras man patlaban nav.

Kādai vajadzētu būt valodas politikai elektroniskajos medijos?

Latviešu valoda ir mūsu nācijas pamatvērtība. Tā visiem spēkiem būtu jāsargā. Ir jāveicina laba satura veidošana latviešu valodā. Tas ir visdrošākais veids, kā skatītāju „piespiest" skatīties, klausīties un veicināt latviešu valodas saglabāšanu un attīstību.