Valsts valodas galvenais kontrolētājs Antons Kursītis uzskata, ka referendumu pieļaut nedrīkstēja – tā valsts vara pierādot savu bezspēcību
Pēdējoreiz restorānā Antons Kursītis pusdienoja pirms 25 gadiem. Krievijā, svinot armijas dienesta pēdējo dienu. Darbavietā Valsts valodas centrā (VVC) viņš ēd no mājām līdzpaņemto. Interviju norunājam Mārtiņa beķerejā Vecrīgā, jo tā tuvu stacijai – uz darbu Rīgā Kursītis katru dienu brauc no Kokneses. Dzimis Latgalē, viņa māsa ir Saeimas deputāte Janīna Kursīte. Pēc izglītības – ekonomists, VVC strādā kopš tā dibināšanas – divdesmit gadu. Kolēģi rakturo Valodas kontroles daļas vadītāju kā drosmīgu, neatkarīgu un sirsnīgu.
Kursīša vārds nupat medijos izskanēja tāpēc, ka viņš vērsies pie tiesībsargiem, jo Daugavpils portālā Gorod.lv draudēts viņa meitai. Aprakstīta konfliktsituācija Rēzeknē: Ziemassvētku pasākumā Salavecis un pilsētas mērs runāja krieviski, organizētāju sodīja par to, ka nebija tulkojuma. Publikācijas komentāros caur pasaku tēliem tika apspēlēta atmaksa – varētu nozagt puskaraļvalsti un vēl ķēniņa meitu. «Vērsos policijā principa, ne baiļu dēļ. Latgalieši ir drosmīgi! Ir tāds teiciens: sit nevis vainīgos, bet vājos un bailīgos.» Uz norādi, ka risks tomēr pastāv, jo deviņdesmito gadu sākumā darba dēļ smagi piekāva bijušo VVC kontroles daļas vadītāju Rūtu Icaku un vainīgais nav noskaidrots joprojām, Kursītis saka: «policija pat necentās pierādīt, kāpēc tas notika. Bet, vai tāpēc baidīsimies? Tad mūs visus saukās par latvijiešiem.»
Latviešu valodu Latvijā neprot ap 70 000 cilvēku. Biežākais pārkāpums ir valsts valodas nelietošana. Pērn par to sodīti 596 cilvēki, par 167 cilvēkiem vairāk nekā 2010.gadā. Lielākoties valodu nemāk apkalpojošajā sfērā strādājošie. «Ir milzīga atšķirība starp Maxima un Rimi.» Lielveikalu vadība izvēloties darbiniekus tā, lai pašiem vieglāk saprasties. «Kāpēc Maxima apkopējai jāmāk krievu valoda?» Kursītis rausta plecus. Vainojams esot arī likums, kas nosaka, kādā līmenī dažādās profesijās jāmāk valsts valoda, taču neregulē, cik labi jāmāk svešvalodas. To darba intervijā nosaka darba ņēmējs pats. Kopš 2007.gada Kursītis cīnās par izmaiņām Darba likumā, lai darba devējs darba intervijās nepamatoti nepieprasītu svešvalodu zināšanas. «Nesen zvanīja kāds cilvēks no Liepājas metalurga. Uzņēmumā, kā par brīnumu, esot pieņemti divi latvieši, kuri gandrīz neprot krieviski. Priecājās, ka tagad kolēģi spiesti ar viņiem sarunāties latviski. Ļoti labi! Tā ir bezmaksas integrācija!» Jo vairāk tādu darbavietu būšot, jo labāk: lai sāk apjaust viens otra informatīvo un kultūrtelpu, kas krieviem un latviešiem ir ļoti atšķirīgas. Viedokļi par kādu notikumu – radikāli pretēji. «Krievu presē nebūs tik daudz sliktu vārdu par vienu un to pašu mazpilsētas mēru kā latviešu presē, lai arī ekonomiskais stāvoklis pilsētā ir identisks. Un tad latvieši vēl brīnās, ka valdībai tik zems prestižs, reitingi.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.