Rakstnieka vārdi vēl arvien pārspēj gleznas. Un realitāti
Londonai daudz vairāk patīk skatīties nākotnē nekā tagadnē: šīspuses laikrakstos un cilvēku sarunās par lielajiem notikumiem pārliecinoši valda vasarā gaidāmās olimpiskās spēles, nevis Čārlza Dikensa 200.dzimšanas dienas pasākumi. Lai arī viņš ir viens no britu literatūras simboliem un joprojām populārs izklaidējošu un aizkustinošu stāstu lielmeistars, vienīgās liecības par lielo gadskārtu ir pēkšņi uzplaukušie kultūras lappušu raksti un tematiskās grāmatas.
Arī viena no galvenajiem oficiālajiem pasākumiem – lielbudžeta izstādes Londonas muzejā par rakstnieka dzīvi galvaspilsētā – apmeklētāji lielākoties ir viegli atpazīstami literatūras interesenti: burvīgs trakmatainu ekscentriķu, neiedomājamu vecumu sasniegušu vīriešu un bālu jaunavu krustojums. Tikai retumis pamanāms arī kāds pārītis, vecāki ar bērniem vai apmulsumā piesarkusi sieviete ar nevaldāmu klepu – vecas pļaujmašīnas palaišanas trokšņa līdzinieku.
Dikensa antikvariātā
Dikenss salīdzinājumam droši vien būtu piesaucis tvaika lokomotīvi: vienu no tām savām apsēstībām, kuras acīmredzami sajūsminājušas izstādes veidotājus. Katra minizāle («nodaļa» izstādes valodā) ir veltīta vienai no viņa dzīves tēmām un interesēm. Pusslēgtās telpas pastāsta par 19.gadsimta Londonu, pilsētas izklaidēm, mājas dzīvi, apkārtējo pasauli, rakstnieka un mūsu visu dzīves cikliem, tad aizved atpakaļ mūsdienās. Patīkama simetrija, plašs vēriens un dažādas pieejas – tā tas, iespējams, šķistu, ja nebūtu aizmaldījies neceļos jau pie otrās nodaļas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.