IR

Galvenie impulsi divvalodības referendumam, kas Latvijā notiks sestdien, nākuši no Krievijas, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "100.pants" sacīja eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

"Galvenie impulsi nākuši ārpus Latvijas, bet ir atraduši šeit Latvijā auglīgu augsni savām pretenzijām un idejām," teica eksprezidente. Viņa atzina, ka šie impulsi nākuši no Krievijas divu ārpolitisku mērķu dēļ, ziņo BNS.

Pirmkārt, Krievijai ir vēlme ieviest krievu valodu kā vienu no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, un viens no iespējamiem risinājumiem ir to panākt kādā no dalībvalstīm. "Mēs tiekam uzskatīts par vājāko ķēdes punktu visā Eiropas Savienībā," piebilda eksprezidente.

"Otrkārt, un tas ir mans personīgais viedoklis, tam varētu būt saistība ar prezidenta vēlēšanām Krievijā, kur ir tradīcija, ka šai lielai un varenai valstij ir jāatrod kaut kas draudīgs mazajā Igaunijā vai Latvijā," pauda Vīķe-Freiberga.

Krievijas viena no ārpolitikas prioritātēm, pēc viņas domām, ir, lai Latvijā būtu problēmas ar krievvalodīgajiem, un kaimiņvalsts nav ieinteresēta, lai Latvija šos cilvēkus integrētu.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka arī iekšpolitiski daudziem jāuzņemas atbildība, vispirms jau tiem, kas atbalstīja "mūsu nepilsoņa Vladimira Lindermana aktivitātes". Viņa uzsvēra, ka Lindermans ir sēdējis cietumā Krievijā, turklāt Latvijā ticis aizturēts "ar redzami ļauniem nolūkiem pret Latvijas valsti un suverenitāti". "Kamdēļ viņš bija jālaiž iebraukt Latvijā, tas man nav skaidrs," piebilda eksprezidente, norādot, ka tiesībām vākt parakstus būtu jābūt pilsoņu, nevis nepilsoņu rokās.

Eksprezidente arī teica - tas, ka tik daudz pilsoņu parakstījās par referenduma ierosināšanu, ir skumja zīme Latvijas sabiedrības integrācijai. "Šādas akcijas parādīšanās rada skumju vilšanās sajūtu par to, ka ir daudz ļaužu, kas nespēj samierināties un pieņemt, ka mazajai latviešu tautai ir tiesības savā senču zemē savu valodu glabāt un aizsargāt," teica eksprezidente, uzsverot, ka jau pašlaik Latvijā ir divvalodība.

Jau vēstīts, ka sestdien, 18.februārī, notiks referendums par Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai valsts valodas statusu.