IR

Nule kā Kontinentālās hokeja līgas (KHL) viceprezidents Vladimirs Šalajevs beidzot pateica to, ko daudzi pēc būtības jau nojauta sen - KHL esot Putina projekts. Protams, ka uzvārdam šoreiz ir būtiska nozīme tikai tāpēc, ka Krievijā tuvojas prezidenta vēlēšanas, un Vladimirs Vladimirovičs atkal cer kāpt tronī.

Līmē saplēsto

Gan KHL , gan Rīgas „Dinamo" baro „Gazprom" nauda. Nebūsim naivi, ka miljoni kaimiņvalsts, un pēc Krievijas versijas - nedraudzīgas -, atbalstam tiek tērēti bez valsts galvas ziņas. Tur pat matiņš no galvas nenokrīt, viņam ar roku nepamājot! Vismaz pagaidām.

Par šīm nojautām tika rakstīts jau tad, kad Rīgas „Dinamo" KHL spēra pašus pirmos soļus. Nekas daudz nav mainījies. Tikai pa šo laiku Putins jau paspējis izpausties, ka PSRS sabrukums bija pagājušā gadsimta lielākā ģeopolitiskā kļūda, un jau sācis īstenot Eirāzijas savienības ideju. Daudz draugu tai nav un, lai uguntiņa spožāk kvēlotu, visu laiku jāuzpūš liesma. Tai noder arī Astanas " Baris" no Kazahstānas, Minskas „Dinamo" no Baltkrievijas. Savukārt Eiropas „pieradināšanai" ideāls ir Rīgas „Dinamo". Popradas „Lev" it kā izskatās pēc pārpratuma, tomēr gluži tā arī nav. Slovākijas metalurģijā liela ietekme ir krievu naudai, un tieši „Lev" KHL ir pirmais klubs ne no bijušās PSRS. Soli pa solim...

Ja dod, jāņem?

Cik no visa tā liels labums ir Latvijas hokejam, redzēsim vēl pēc gadiem. Sporta veida popularizācijai - noteikti. Hokejistu materiālā stāvokļa uzlabošanai - noteikti. Kā stimuls jaunajiem - noteikti. Tomēr tagad KHL vīri vairs tik ļoti neraujas spēlēt valsts izlasē. „Dinamo" ir nogriezis teju vai visu ne tikai pārējam hokejam, bet sportam kopumā izcepto „sponsoru pīrāgu".

Jā, protams, apkārt klejo arī pietiekami spēcīgs arguments - ja dod, jāņem un jāizmanto par 110%. It kā grūti iebilst, tikai nevajadzētu aizmirst aksiomu - par brīvu ir tikai siers slazdā! Latviešu hokeja fans, saucot „Tikai Rīga! Tikai „Dinamo"!", jau ir pieradis pie PSRS, atvainojiet, Krievijas himnas (bet vai tajā liela atšķirība?). Būtu balsstiesības, daudzi varbūt arī nobalsotu par Putinu, kas dāsni dāvājis šo projektu. Realitāte ir tāda, ka Latvijā daudziem patiešām ir balsstiesības Krievijas vēlēšanās.

Arī „Dinamo", lai arī pašiem negribot, ir kļuvis par vēlēšanu kampaņas instrumentu. Pats interesantākais, ka šajā Putina kampaņā netieši , bet aktīvi iesaistījusies arī LTV - sabiedriskā, valsts finansētā televīzija.

To mēdz saukt arī par maigo nožņaugšanu. Bez ieročiem, bez šaušanas, bez okupācijas. Ar cepumu, konfekti, uzslavu. Tieši tā, kā tas patlaban notiek ar KHL. Nevar taču noliegt, ka no „Rīgas Dinamo" KHL ir arī savs labums. Mēs esam kā tāds paraugs, kā rīkot spēles, kā fanot par savu komandu. Kā balva par to jau bija NHL kluba vizīte Rīgā, nupat arī Zvaigžņu spēle.

Cik ilgi vēl?

Reizēm jau KHL grib salīdzināt ar NHL. Vēl nevajadzētu. Starpība starp NHL un KHL ir vienā ļoti būtiskā niansē - NHL ir biznesa projekts, lai arī tur neiztiek bez biznesmeņu labdarības. KHL ir dotēts projekts, tomēr ne tikai zvaigznēm maksā nesamērojamas algas. Tas nevarētu vilkties bezgalīgi, jo visam ir rāmji, celtspēja un cēlējspēks.

Tagad tik atliks zīlēt, cik ilgi Putinam būs interese dotēt šo „savu projektu". Līdz ziemas olimpiskajām spēlēm Sočos? Kamēr būs pieprasījums pēc gāzes un tā būs Jamalas Ņencu autonomajā apgabalā? Vai varbūt jau pirms Soču spēlēm sāks pietrūkt naudas olimpisko objektu pabeigšanai? Un, ja pēkšņi nedos tik, cik „Dinamo" eksistencei vajag, bet pārējo lūgs piemest Latvijas valstij? Vai fani atkal nesāks lamāt valsti, kas neatbalsta hokeju? Vai arī tad palīgā steigsies Ušakovs, kā gadījumā ar „Jauno vilni"?

Ne tikai hokejs

KHL nebūt nav vienīgais „neokoloniālisma" piemērs sportā. Kazahstānas, Ukrainas, Latvijas (VEF), Lietuvas, Baltkrievijas, Igaunijas, arī Čehijas, Polijas un Somijas basketbola komandas spēlē VTB līgā. Tomēr, lai cik tas arī nebūtu sāpīgi Mežavilkam un Metsasissu, Krievijā popularitātes un sociālās ietekmes ziņā basketbols krietni atpaliek no hokeja. Un VTB („Vņeštorgbank") no „Gazprom". Tāpēc arī VTB līgas kopējā rezonanse jūtami atpaliek no KHL un tās nākotne ir vēl lielākā miglā tīta. Toties mērķi ir līdzīgi.

Der pievērst uzmanību vēl vienam vērā ņemamam faktam. Abreni Latvija atdeva Krievijai par baltu velti premjera Aigara Kalvīša laikā. Bet kompensācijas tiem, kam tur piederēja īpašumi, maksā Latvija. Tātad ikviens nodokļu maksātājs. Toties Kalvītis cienīgi gozējas „Dinamo" izpildorgānos. Kā šādu samaksu sauca? Jūdasa graši, vai?

Kas mūsu klubi īsti ir KHL, VTB un līdzīgos projektos - siers vai pele, varat mēģināt izsecināt paši. Varbūt arī palauzīt galvu par to, vai referendums un dejas ap „Jauno vilni" nav tās pašas ķēdes posmi.

P.S. Tiem, kas teiks, ka sportu nevajag jaukt ar politiku, piezīmēšu, ka, Pirmā pasaules kara nojausmās dibinot Starptautisko Olimpisko kustību, Pjērs de Kubertēns tā arī domāja un centās maksimāli izvairīties no valstu pretīstāvēšanas. Ideja gan lielu atbalstu neguva, bet līdz ar PSRS iesaistīšanos, tika galīgi deformēta. Sports bija viens no efektīviem līdzekļiem, lai parādītu sociālisma pārākumu pār „pūstošo kapitālismu". Tam nauda netika žēlota. Kā redzam, netiek žēlota arī tagad, kaut mērķi ir nedaudz pamainījušies. Tomēr politiskais akcents nav gājis mazumā.