IR

Zatlera Reformu partija (ZRP) aktīvi uzstāj uz reformām Latvijas ostās, tās pamatojot ar uzņēmēju organizāciju (Ārvalstu investoru padomes, Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā, Baltijas asociācijas "Transports un loģistikas") sūdzībām par Rīgas un Ventspils brīvostu pārvalžu necaurskatāmo darbību, nevienlīdzīgu attieksmi pret uzņēmējiem, patvaļu, nesaprotamiem tarifiem u.tml. Šo iemeslu dēļ, pēc Ārvalstu investoru padomes sniegtās informācijas, Latvijas ostu konkurētspējas indekss ir četrreiz zemāks nekā Igaunijas un divreiz zemāks nekā Lietuvas. Uz būtiskām neizdarībām un pārkāpumiem Ventspils brīvostā rudenī norādīja arī Valsts kontrole. Sandra Sondore-Kukule no ZRP puses virza šīs reformas un arī pretendē uz vietu kādā no brīvostas valdēm

Kā jūs nonācāt līdz ostu problēmu risināšanai?

Pati personīgi esmu saskārusies ar tiem jautājumiem, strādājot Valsts prezidenta kancelejā. Iepriekšējos gados ir bijušas vairākas otrreizējas caurlūkošanas, kas saistītas ar ostu darbu, un tās problēmas, kas tagad tiek formulētas, man ir vairāk vai mazāk pazīstamas. Mani vienmēr ir kaitinājis, ka par to runā gadiem ilgi un nekas nenotiek. Skaidrs, ka tur daudz interešu, spēlētāji, kas ieinteresēti gan tajā, lai kaut kas mainās, gan lai nemainās.

Pēdējā nopietnā caurlūkošana bija 2010.gadā, kad Valsts kontrole (VK) un Konkurences padome vērsās pie Valsts prezidenta neizsludināt likuma grozījumus, kurus bija iesniedzis ar ostām saistītais Kārlis Leiškalns. [Priekšlikums] paredzēja ļoti brīvu formulējumu tam, ka ostas patiesībā var nodrošināt jebkādus pakalpojumus, kādi nepieciešami ostu darbībai. Tas paver iespēju, ka ostas, būdamas komersantu izmitinātājas, līgumu slēdzējas un komercdarbības uzraudzītājas ostu teritorijā, vienlaikus komersantiem pašas piedāvā pakalpojumus un var radīt sev iespējami labvēlīgāku situāciju iepretim citiem privātajiem komersantiem. Par to joprojām ir izteikti iebildumi.

Caurlūkošanas procesā uzpeldēja arī jautājums, ka bizness jūtas nelīdzvērtīgs spēlētājs, diezgan beztiesisks, ja tam tiek atteikti vai lauzti līgumi. Ostu nostāja ir - ja jums kaut kas nepatīk, ejiet un tiesājaties gadiem ilgi, dariet ko gribat.

Mēs arī konstatējām, ka ir nevienāds ostu statuss. Pateicoties tam veto, šis jautājums tagad ir noregulēts. Skaidrs, ka ostas ir nevis privātas komercstruktūras, bet publisko tiesību subjekti.

Otrs aspekts - ZRP priekšvēlēšanu periodā bija sarunas ar dažādu nozaru uzņēmējiem, kas interesējās par mūsu nostāju. Mums bija pilnīgi oficiāls zvans no asociācijas "Transports un loģistika", viņi lūdza tikšanos, kur informēja par savas asociācijas darbu un ka Ventspilī jāveic izmaiņas, lai nodrošinātu labvēlīgu investīciju vidi, līdzvērtīgus uzņēmējdarbības noteikumus. Saruna bija uzmanīga, teicām - ja jums ir priekšlikumi, mēs varam iepazīties un strādāt [tālāk ar tiem]. Viņi izstrādāja grozījumu piedāvājumus ostu nolikumos un likumos. Lielākajā daļā tie saskan ar Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā nostāju. Tad mēs rudenī sākām darboties tādā iekšējā ZRP grupā, lai priekšlikumus izvērtētu.

Tad ir stāsts, kas nav mazsvarīgs - kādā veidā mums vislabāk lobēt savas ārējās ekonomiskās intereses. Skaidrs, ka tieši tranzīta bizness ir mūsu zelta dzīsla vai Latvijas priekšrocība, ko vajadzētu efektīvi izmantot. Tur ir Ārlietu ministrijas interese, kas saistīta ar Afganistānas kravu tranzītu un ar projektu visu šo militāro kravu tranzītu integrēt un pārvērst par nemilitāro kravu tranzītu. Latvija ar mūsu ārlietu resoru mēģina darīt visu, lai profilētos starptautiskā līmenī kā tranzīta valsts, kurai varētu būt viena no nozīmīgākajām lomām tranzīta mezglā starp Austrumiem un Rietumiem. Lai to varētu darīt efektīvi, jābūt pārliecinātiem, ka visi mājas darbi ir izdarīti un visa tā sistēma ir spējīga piedāvāt atbilstoša līmeņa tranzīta un loģistikas pakalpojumus, infrastruktūru. Tā ir konkrēta interese, kas saistīta ar manu šā brīža darbu.

Jums ir partijas deleģējums šai ostu reformai?

Jā. Tas bija partijas valdes deleģējums.

Kā tas praktiski notiks - jūs to darīsiet kopā ar Satiksmes ministriju?

Man par šo jautājumu ir bijusi saruna ar ministru. Ir leģitīmie formāti, kur par to ir jādiskutē, pirmkārt, pati SM ar savu kompetenci. Otrkārt, šī kompetence pārklājas ar citām ministrijām. Ja runājam par investīciju vidi, uzņēmējdarbību, tad tā ir Ekonomikas ministrija. Ja runājam par starptautisko projektu lobēšanu, mūsu uzņēmēju interešu aizstāvību un Latvijas kā tranzītvalsts profilēšanos dažādos starptautiskos pasākumos, tad tā ir arī Ārlietu ministrijas interese. Protams, VARAM tur ir sava kompetence, un tad ir kopējā valdības kompetence.

Valdība, izskatot Valsts kontroles ziņojumu par Ventspils brīvostas darbību, nolēma izveidot darba grupu, kurā ir deleģēti šo ministriju pārstāvji, lai izvērtētu visas nepilnības, kas ir VK ziņojumā. Tai ar priekšlikumiem jānāk klajā līdz 1.jūnijam.

Trešais formāts ir parlaments, Tautsaimniecības komisija, kas var iniciēt izmaiņas likumos.

Vēl satiksmes ministrs Ronis runā par neformālu formātu, kur varētu būt partiju pārstāvji, kas varētu būt sava veida tilts starp ierēdņu, ekspertu diskusiju un diskusijām partiju iekšienē. Lai izmaiņas īstenotos, vajag politisko gribu, konsensu vismaz koalīcijas un varbūt arī plašākā lokā. Padarīt ostu darbu labāku - tas ir visu mūsu interesēs.

Vai koalīcijai ir skaidrs skats un vienošanās, ko vēlas panākt ostu jautājumā?

Manuprāt, nav, tā ir tā problēma. To skaidri redzēju Tautsaimniecības komisijas sēdē. Ir divi scenāriji. Ir aktīvais, kad visi vienojas, ka mēs to darām un ka tas ir svarīgi. Un ir pasīvais - izveidota darba grupa, tā strādās un mēs gaidīsim, ko tā mums atnesīs. Gaidīšana var būt ļoti gara, jo 1.jūnijs ir termiņš SM nest uz valdību priekšlikumus. Zinot pieņemšanas procesu, kamēr tiek līdz valdības lēmumam, Saeimai, labi, ja tas ir rudens. Manuprāt, nav jāgaida.

Protams, tā ir SM kompetence, jāļauj to darīt, bet jāmēģina vērtēt, ko varam darīt paralēli, kā varam uzlabot vidi un diskutēt par identificētajām problēmām dažādos līmeņos - Saeimā, valdībā, ostu padomē, ar investoriem. Visbeidzot, kā varam panākt, ka par to diskutē konkrēto ostu valdēs, jo sūdzības, kā tiek slēgti līgumi, pieņemti lēmumi, kur aiziet ostu peļņa, ir valžu kompetences [jautājums].

No VK ziņojuma redzams, ka ostas slēdz mediju līgumus, piemēram, ar "Ventas Balsi". Ja racionāli paskatāmies, par ostas peļņu tiek pirkti atvērumi vai reklāmas laukumi. Vai starptautiskai ostai nav vērtīgāk pirkt [reklāmu] starptautiskos biznesa laikrakstos vai kur citur? Kas ir tā informācija, kas ostai tik svarīga, ka jāpublicē "Ventas Balsī"? Tas pats par Rīgas brīvostas mediju līgumiem. (KNAB kratīšanu laikā savulaik parādījās informācija, ka zaļie atbalstīs Andra Amerika kļūšanu par brīvostas vadītāju, ja tiek noslēgts līgums ar "Mediju namu" - red.)

Ko darīsiet ar ostu valde locekļiem - vai mainīsiet?

Nopietna diskusija koalīcijai vēl priekšā. Protams, ka tas ir jautājums arī par to, kā "Vienotība" skatās uz savu līdzšinējo cilvēku darbību šajās valdēs. Kas ir vai nav izdarīts šo gadu laikā? Man ir tāda sajūta, ka viņiem būtu nepatīkami, ja, piemēram, ZRP ministri atsauktu arī "Vienotības" pārstāvjus Ventspils un Rīgas brīvostu valdēs.

Ministri ir izvirzījuši jautājumu, kas tika skatīts ZRP valdē un frakcijā, - par kritērijiem, kam būtu jāatbilst valdes locekļiem, lai viņi varētu efektīvi nodrošināt ministriju un valsts interešu pārstāvniecību. Nav stāsta, ka tur jāsēž jūrniekiem un zvejniekiem, bet tur ir jābūt cilvēkiem, kas spēj orientēties lēmumu juridiskajos un finansiālajos aspektos, kuriem ir administratīvā vadības pieredze. Jautājumi saistīti ar līgumiem, ostu noteikumiem, kritērijiem investīciju piesaistē, budžetu, investīciju projektiem, atskaišu vērtēšanu par ostu un pārvaldnieka darbību.

Bet arī ZRP ir cilvēku saraksts ostu valdēm. Jūs turpināt līdzšinējo tradīciju tajās likt partiju cilvēkus.

Man šajā diskusijā nav pieņemams, ka tiek norādīts - vai nu profesionāļi vai partiju cilvēki, kas savukārt liek domāt, ka partiju cilvēki nevar būt profesionāļi, kas atbilst tiem kritērijiem.

To visi vienmēr saka.

Diemžēl tā ir bijis, ka iecelto cilvēku profesionālā kompetence ir apšaubāma. Nav bijis skaidrs, kāda velna pēc tur ir cilvēki ar citas nozares izglītību un kāds ir bijis viņu pienesums tur, kur viņi atrodas. Mēs vispār neko nezinām, kā viņi tur nokļūst.

Sanāk, ka partiju cilvēki profesionāļi ir sliktāki nekā nepartiju cilvēku profesionāļi. Ja profesionāļus meklētu uz ielas, viņi noteikti būtu labāki. Tā tas noteikti nav. Jautājums, kādus kritērijus un nosacījumus partijas izvirza tiem cilvēkiem, kurus viņi grib virzīt.

Otrkārt, ostu nozare atrodas konkrēto ministru politiskajā atbildībā, ministri nes atbildību par tiem lēmumiem un savu pārraudzības spēju. Ventspils gadījumā visu, ko tur konstatēja, vajadzētu adresēt ministriem, kas tur deleģēja savus cilvēkus. Ja cilvēki iebilduši, viņi to nav skaļi norādījuši, un es nezinu, vai viņi savus ministrus ir informējuši par kontraversālajiem jautājumiem, kas skatīti valdēs. Tas ir nepareizi.

Man kā cilvēkam, kas izvēlējās iet politikā, šī diskusija sāp personīgi, jo līdz 23.jūlijam biju nepolitisks profesionālis, bet [pēc tam] kauna zīme pierē izsvilināta, tu vairs vispār neko nevari izdarīt. Mēs tā kā aicinām - nāciet politikā, labie, kvalitatīvie cilvēki, bet, kad jaunais iesaukums nāk politikā, ir krusts pāri - tu piederi partijai. Atvainojiet, Latvijā citādāk ienākt politikā nevar. Ir, protams, izņēmumi, kad kandidēja cilvēki, kas nav partijā, un mums ir ministri, kas nav partiju biedri, bet vairāk vai mazāk tas ir, ka esi parakstījies par konkrētas programmas realizēšanu. Mēs kā partija esam atbildīgi, lai tie cilvēki, kas būs valdēs, ir ar mums uz vienas lapas par to, kas jādara ostām. Tā ir mūsu priekšvēlēšanu programma, ko mēs gribam reformēt vai izdarīt.

Latvijā arī pieredzēts, ka ir cilvēki, kas formāli nav politiskajā partijā, bet ir skaidri zināms, ka viņi cieši saistīti un viņu lēmumi tiek pieņemti varbūt pat ne partijas, bet šaura cilvēku [loka] interesēs.

Saprotu, ka Ronis ir licis priekšā atteikties no partiju cilvēku deleģēšanas ostu valdēs vispār.

Nav taisnība. Viņš no SM grib virzīt ierēdņus līdz brīdim, kad viņš veic reformu. Attiecībā uz ZRP un "Vienotību" viņš teica, ka tā ir jūsu kompetence.

Vai nebūtu pareizi izbeigt praksi, ka ostu valdēs cilvēki mainās atkarībā no tā, kurai partijai pieder ministrija? Kāpēc nevar nolīgt personāla kompāniju, kura pēc noteiktiem kritērijiem atlasa profesionālus biznesa cilvēkus, kuri vada ostas?

Jā, bet tas neizslēdz, ka starp šiem profesionālajiem biznesa cilvēkiem varētu būt cilvēki, kuriem ir politiskā piederība. Zinu, ka sarakstā, ko ministri vērtējuši, ir tādi cilvēki, kuriem ir laba biznesa pieredze, bet viņi ir iestājušies mūsu partijā. Ko tad tas nozīmē - ka viņi mums jāapbērē, viņiem nav tiesību nekur strādāt?

Kā jūs pārliecināsiet sabiedrību, ka esat citāda koalīcija?

Ar darbiem. Ar lēmumiem. Ar vārdiem varam runāt, cik gribam, mēs varam pārliecināt tikai ar to, ko darīsim, un vai tie cilvēki, kas mūs pārstāvēs, būs skaļi un noteikti brīžos, kad atteiksies kaut ko darīt, motivējot, kāpēc tas ir nepieņemami.

Otrs, runājot par Roņa konceptu un ierēdniecību, man jāatzīst, ka ne vienmēr varam runāt, ka ierēdņi obligāti ir profesionāļi, piemēram, ostu jautājumā.

Varbūt ar to jāsāk?

Otrs jautājums, man ir šaubas arī par mūsu ierēdniecības politisko neitralitāti. It sevišķi ministrijās, kuras gadiem ilgi bijušas, piemēram, vienas tagadējās opozīcijas partijas kontrolē. Ja, piemēram, vides un reģionālās attīstības ministrs nolemtu tagad virzīt kādu ierēdni, es neesmu pārliecināta, ka šie vieni vai otri ierēdņi būs politiski lojāli kopējām interesēm.

Neitralizēt šo jautājumu mēs varam tikai tad, ja ostu valžu darbu un lēmumus padarām atklātus un pieejamus. Nav cita instrumenta. Tikai tad, kad nonāk sabiedrības un mediju rampu gaismā, tie cilvēki, kas tur darbojas, sapratīs, ka viņiem ir sava atbildība par lēmumiem un ka viņiem jāargumentē, kāpēc vienā gadījumā balsojuši par tāda līguma slēgšanu, bet citu pasūtījuši trīs mājas tālāk. Tas ir pirmais solis, kas jādara.

Lai pieņemtu lēmumu [ostas valdē], vajag piecas balsis. Četras ir valsts pārstāvjiem un četras pašvaldībām. Valstij, kurai pieder 50%, patiesībā šajā kontrolpaketē nav bijusi savstarpēja koordinācija, kāda varētu būt valsts kopīgo interešu nostāja vienā vai otrā lēmumā. Tur balso dažādi.

Tagad pēc šīs intereses ministru pārstāvji, cik es jūtu, saprotu un zinu, droši vien uztraucoties par iespējamo maiņu, ir sākuši aktīvi atskaitīties par to, kas tur noticis. Arī labi.

Vai pati kandidējat uz vietu kādā brīvostas valdē?

Zinu, ka mans CV arī ir tajā sarakstā. Ir kopējs cilvēku saraksts, kur tika atlasīti cilvēki atbilstoši kritērijiem, kuriem ir finanšu, uzņēmumu pārvaldības un juridiskā pieredze. Saraksts ir pie ministriem, viņiem jāizlemj.

Jūs to pasniedzāt tā, ka jums ar to nav nekāda sakara. Kas to sarakstu iesniedza - partija?

Jā, mums ir savā ziņā tāda datu bāze. Par to ir diskutēts partijas iekšienē, protams, ir diskutēts par manu kandidatūru, kā par cilvēku, kuram ir tādas vai citas profesionālās kvalitātes un pieredze. Protams, tika skatīti cilvēki, kas darbojas ostu grupā.

Kurā ministrijā jūs esat sarakstā?

Tas ir kopējs saraksts, es patiešām nezinu. Kandidatūras vērtē ekonomikas ministrs un vides un reģionālās attīstības ministrs. Šīs ministrijas drīz varētu mainīt savus pārstāvjus valdēs. Un ziniet, nevienam nav iebildumu - mainiet zaļos! Problēma sākās, kad ekonomikas ministrs [teica, ka] es arī gribu atrast pēc kritērijiem atbilstošus cilvēkus.

Esat gatava strādāt jebkurā ostā?

Nu, es gribētu teikt, ka tas ir ministru atbildības jautājums. Bet labi apzinos, ka sarežģītākais izaicinājums tādā ziņā būs Ventspils. Es domāju, ka tur būs ļoti grūti, tiks maksimāli radīti apstākļi, lai tur strādāt būtu sarežģīti, arī emocionāli sarežģīti.

Tad jūs esat gatava tur ar elkoņiem vicināties un strādāt?

Vērojot to, kas šajos gados noticis Ventspilī, ventspilnieku karus, es tomēr nonācu pie secinājuma, ka karš posta un miers baro. Ir svarīgi nevis atnākt ar uzstādījumu - es te tagad visus izgrūstīšu, kādam dunku iedošu ar elkoni, bet tieši ar uzstādījumu, ka ir kaut kādas problēmas, re, kur tās ir, mēs nevaram no tām noslēpties. Mums tik tiešām ir problēmas ar konkurētspēju, lieli investori atklāti pasaka, ka pie esošā režīma un kārtības investīcijas ies prom un ostas nevarēs attīstīties. Vienkārši ir saprātīgi jānosēdina visi pie viena galda - klausieties, mums ir jāvienojas, tas ir mūsu visu interesēs.

Jūs domājat, ka pārliecināsiet Aivaru Lembergu, ka ostu pārvaldē ir jāievieš atklātība un caurspīdīgums?

Domāju, pirmkārt, mums par to jāpārliecina koalīcija. Tas MK kompetences jautājums, kā MK izprot savas iespējas un varu pārraudzīt ostu darbu, kā tas interpretē likumu. Man šķiet un arī VK liekas, ka pārraudzību var realizēt daudz efektīvāk. Tas arī ir jautājums par nolikumiem, jo tie nosaka, kā jānotiek sēdēm utt.

Ventspils brīvostas nolikums valdībā ir atvērts no septembra. Sev par pārsteigumu esmu konstatējusi, ka Ekonomikas ministrija iepriekšējās valdības laikā vispār ir atteikusies piedalīties saskaņošanas procesā, acīmredzot parādot, ka tai īsti nav ko teikt. Savukārt VARAM priekšlikumus nav sniegusi. Priekšlikumus ir snieguši tikai KNAB un Tieslietu ministrija, savukārt partneris, kas pieaicināts no NVO, ir tikai viens - Latvijas Pašvaldību savienība. Nav ne investoru, ne uzņēmēju asociāciju.

Bumba ir MK pusē, un tas ir koalīcijas partneru politiskās gribas jautājums. Kā man Ventspilī teica lielie investori - vai šai valdībai pietiks politiskās gribas tiešām kaut ko izmainīt. Es diez vai gribētu būt Dons Kihots, kas skrien ar galvu pret sienu vai uz vējdzirnavām, bet es vienkārši redzu, ka nerunāt par to mēs nevaram.

Ir divi ceļi - mēs varam patiešām nopietni nolemt un kaut ko izdarīt kopējo lielo mērķu labā, ne jau lai piekarinātu vienai vai otrai partijai ordeni. Otrs, mēs varam veikt vismaz mērenas konkrēti formulētas reformas, kuras uzņēmēji nosaukuši vārdā.

Kad publiskajā telpā parādījās ziņa, ka jūs virzāt ostu reformu un kandidējat uz brīvostas valdi, bija ļoti negatīva reakcija. Vai jūs apzināties, ka jūsu tēls, kam pamatā pagātnes notikumi un jūsu vīra darījumi, neļauj ticēt, ka jūsu nodomi ir godīgi? To acīmredzot parādīja arī Saeimas vēlēšanu rezultāts.

Vēlēšanu rezultāts, protams, nav jānoliedz, bet tas arī parādīja, kāda nozīme ir privātām vēlēšanu kampaņām, avīzēm ar aicinājumu svītrot vienus un likt krustus citiem [kandidātiem]. Domāju, ka tas parādīja šaušalīgu ainu, kā ar zināmu naudas daudzumu var pārdalīt kārtis iekšēji sarakstā kādās citās interesēs, izmantojot resursu, kura izcelsme mums joprojām nav skaidra.

Man personīgi bija piektais lielākais plusu skaits partijā, ja nemaldos, no visiem sarakstiem. Mūsu vēlēšanu īpatnība ir tāda, ka ar plusu un mīnusu likšanu var virzīt [kandidātus] sarakstā uz augšu vai leju. Jā, es pēc vēlēšanām atrados saraksta vidū, nevis tiku izsvītrota. Man no Vidzemes priekšā bija patiešām vairāki cilvēki, kādi seši, kas bija no šīs avīžu kampaņas. Tā ka tur ir vairāku apstākļu kopums.

Kas attiecas uz mani, es nezinu, ko cilvēki grib, kādā veidā lai pierādu savu neitralitāti un neatkarību vēl vairāk, nekā to esmu darījusi, strādājot iepriekšējā prezidenta komandā - gan kontekstā ar 13.janvāra slaveno ultimātu, gan rīkojumu nr.2., imigrācijas likuma grozījumu atgriešanu [Saeimai] un visiem pārējiem veto. Tiem kaut vai Valsts prezidenta kancelejas mājaslapā var iet cauri un redzēt, ka tie nekad nav kalpojuši konkrētu oligarhu vai citu cilvēku interesēs, kas būtu saistīti ar vīru vai kādu paziņu.

No tā, ka Latvija ir ļoti maza un cilvēki caur vienu cilvēku īstenībā ir viens ar otru pazīstami, nevar izvairīties. Esmu mācījusies kopā ar virkni juristu, kas tagad ir saistīti ar vienu vai otru partiju vai ekonomisko grupējumu. Sabiedrība Latvijā vispār mīl pie TV, interneta komentāros vai tviterī kritizēt citus, mazgāt citu veļu. Pateicoties jogai, esmu patiešām kaut kā iemācījusies pret to izturēties citādāk. Tā ir viņu problēma, nevis mana. Es kaut ko nedaru tāpēc, lai mani mīlētu visa sabiedrība, bet es to daru tāpēc, ka uzskatu, ka tas ir pareizi. Mans tiesnesis droši vien ir tur augšā, es jau viņam nesamelošu. Tā kā es ļoti ticu reinkarnācijai, tad es diezgan atbildīgi izturos pret to, ko daru un domāju.

Cilvēki Latvijā ir nenovīdīgi un, man liekas, ka Latvijā cilvēkiem trūkst mīlestības. Vienkārši trūkst mīlestības. Kad cilvēkam trūkst mīlestības, viņš mēģina to kompensēt, apspriežot citu un kaut vai tajā brīdī jūtoties pārāks vai īpašāks, jo viņš var uzkapāt uz galvas otram un nekas par to nav. Bet pat tad, kad domājat slikti par otru, tas uzkrājas un diemžēl kā bumerangs atgriežas paša dzīvē.

Nav jau mums arī tik nenormāli garš valsts pārvaldē pieredzējušo saraksts, ka mēs varam atrast desmitiem, simtiem cilvēku, ko piedāvāt atbildīgiem amatiem.

Pusdienas kopā ar Sondori-Kukuli lasiet žurnālā "IR".