IR

Pirms divām nedēļām Saeima lēma par Kārtības ruļļa grozījumiem, kuri rada jaunu iedzīvotāju līdzdalības veidu sabiedrības pārvaldē - iespēju desmit tūkstošiem pilsoņu vērsties pie likumdevēja ar savu kolektīvo iesniegumu, piedāvājot kādu likumdošanas iniciatīvu. Jau nedēļu pēc grozījumu pieņemšanas jaunekļi, kuri ir bijuši šīs idejas autori un cītīgi bīdītāji, ar Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā atbalstu devās savu veikumu - virtuālo līdzdalības platformu "manabalss.lv" - rādīt Briselē, lai visas Eiropas Savienības (ES) priekšā palepotos ar savu lolojumu.

Prieks, protams, par Latvijas priekšzīmi starptautiskā mērogā un mūsu pašu jauniešu uzcītību, tomēr jaunā līdzdalības forma satur arī zināmus riskus demokrātijas procesam. Vai jaunā platforma patiešām mazinās atsvešinātības plaisu starp varu un iedzīvotājiem un vai iepludinās "jaunas asinis" lēmumu pieņemšanas procesā? Kādi priekšlikumi jau gaida parakstu vākšanas rindā un cik tie pārdomāti, raudzīsim noskaidrot šajā rakstā.

Pa priekšu Eiropai

Saeimas Kārtības ruļļa grozījumiem, visticamāk, februārī spēkā stājoties, Latvija savā ziņā apsteigusi ES, kur tikai no 1.aprīļa spēkā stāsies noteikumi par Eiropas pilsoņu iniciatīvu, kura paredz tiesības miljonam pilsoņu uzdot EK risināt sev aktuālu problēmu, tādējādi dodot ES pilsoņiem tiesības tieši piedalīties ES lēmumu tapšanā.

Ierosinājumam būs nepieciešami viena miljona ES pilsoņu paraksti no ceturtās daļas jeb vismaz septiņām ES dalībvalstīm. Savācot parakstus, ierosinājums nonāks EK, kas lems par tā tālāko virzību un tā īstenošanai varēs izstrādāt jaunus ES noteikumus. Komisija ar saviem priekšlikumiem gan varēs nākt klajā tikai tajās jomās, kas atrodas tās pārziņā, turklāt gala vārdu vairumā ES jautājumu saka ES Padome jeb dalībvalstu valdību pārstāvji un Eiropas Parlaments, uzsver EK.

Savukārt Latvijā jaunā kārtība paredzēs iespēju ne mazāk kā 10 tūkstošiem pilsoņu no 16 gadu vecuma vērsties Saeimā ar kolektīvo iesniegumu ar likumdošanas iniciatīvu. Likums nosaka, ka kolektīvajā iesniegumā iekļaujams prasījums Saeimai, īss tā pamatojums, kā arī norādāms, kura fiziska persona ir pilnvarota pārstāvēt kolektīvā iesnieguma iesniedzējus. Kolektīvais iesniegums nedrīkst saturēt tādu prasījumu, kurš ir acīmredzami nepieņemams demokrātiskā sabiedrībā vai klaji aizskarošs. Tas nedrīkst pārkāpt vērtības, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tajā skaitā minoritāšu tiesības. Izskatot iesniegumu, Saeimas prezidijs ne vēlāk kā desmit dienas pēc tā saņemšanas izvērtēs atbilstību izvirzītajām prasībām un lems par nodošanu sākotnējai izskatīšanai Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai, kurai tas jāizvērtē mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas Saeimā. Komisijai jāuzklausa iesniedzēju pilnvarotais pārstāvis, deputāti no citām Saeimas komisijām un pārstāvji no institūcijām, kurus skar kolektīvajā iesniegumā norādītais prasījums.

Ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc kolektīvā iesnieguma saņemšanas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija sagatavo ziņojumu par kolektīvā iesnieguma izskatīšanu komisijā un Saeimas lēmuma projektu par tā turpmāko virzību. Saeima lēmuma projektu par kolektīvo iesniegumu izskata kā patstāvīgo priekšlikumu. Kārtības ruļļa grozījumi ļauj parakstus vākt arī elektroniski, ja nodrošināta parakstu identifikācija un fizisko personu datu aizsardzība.

Atver Saeimu un ārzonas

Nav noslēpums, ka jaunā līdzdalības ierosme pamatojas jau pērn pavasarī radītajā interneta platformā "manabalss.lv". Lai gan Saeimas Kārtības ruļļa grozījumi, protams, neliedz jebkurai aktīvu cilvēku kopai sākt vākt parakstus kolektīvam priekšlikumam Saeimai, tomēr sabiedrības acīs jaunā iespēja galvenokārt saistās ar šo konkrēto līdzdalības platformu.

"Manabalss.lv" radās ap to pašu laiku, kad pērn maijā tolaik Valsts prezidents Valdis Zatlers rosināja 10.Saeimas atlaišanas procedūru. Vienlaikus ar oligarhu gāšanu un "dedzināšanu" jauni, aktīvi ļaudis mudināja cilvēkus pašiem vairāk iesaistīties lēmumu pieņemšanā un sabiedrībai svarīgu jautājumu risināšanā. Labāku fonu un publicitāti savai idejai nevarēja vēlēties. Tādējādi parakstu vākšana vietnē "manabalss.lv" sākās jau vairākus mēnešus pirms Saeima pieņēma likuma grozījumus, kuri regulē šādu iesniegumu izskatīšanu.

Līdz šā gada janvāra beigām vietnē "manabalss.lv" nepieciešamais parakstu skaits savākts jau trim kolektīvajiem priekšlikumiem, un parakstu vākšana turpinās vēl par vairāk nekā 20 ierosinājumiem. Vecākie no tiem savus parakstus gaida jau vairāk nekā septiņus mēnešus, kamēr jaunākie ievietoti vien pirms dažām dienām. Trīs "gatavās" iniciatīvas ir par atbildības noteikšanu Saeimas deputātiem par zvēresta pārkāpšanu, Saeimas "atvēršanu" jeb iespēju 10 000 pilsoņu iesniegt kolektīvus priekšlikumus, kā arī par "ārzonu atvēršanu".

No trim iniciatīvām viena ir īstenojusies, Saeimai grozot likumu, turklāt ar ļoti aktīvu un tiešu "manabalss.lv" veidotāju līdzdalību. Otru iniciatīvu par deputāta zvēresta ievērošanu savā pārziņā ņēmusi Saeimas Nacionālās apvienības frakcija, apņemoties izstrādāt un tālāk Saeimā virzīt attiecīgu likumprojektu. Iespējams, ka arī trešā iniciatīva par ārzonu "atvēršanu" nospēlēja savu lomu, lai pasteidzinātu vēl 10.Saeimu pieņemt jau valdības agrāk izstrādātos, bet parlamentā iestrēgušos likumu grozījumus.

Nodokļi, nepilsoņi, makšķerēšana

Pārējās iniciatīvas, kurām ar parakstu vākšanu pagaidām tik veikli nesokas, aptver ļoti plašu amplitūdu. Te rodama gan ideja par valsts himnas maiņu no Baumaņu Kārļa "Dievs, svētī Latviju!" uz Mārtiņa Brauna un Raiņa "Saule, Pērkons, Daugava", gan par LR pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem, gan par Latvijas mežu saglabāšanu. Elektroniskās vides un pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem svarīgi šķiet arī panākt vēlēšanas internetā, liegt kompensācijas atlaistas Saeimas deputātiem, ieviest progresīvu nodokļu sistēmu, nostiprināt tiesības uz vienotu ģimenes uzvārdu bez "piespiedu latviskošanas", ieviest tautas vēlēta prezidenta institūciju, SMS kredītu ierobežošanu, kā arī tiesības zināt, uz kuru telefona tīklu zvana.

Arī iestāties pret uzņēmumu izpārdošanu, par reģionālās valodas statusu latgaliešu valodai, pret "Jaunā viļņa" slavas aleju, par labāku kakla un galvas vēnu pārbaudi valstī, par pazemināto PVN likmi pārtikai, par visu līmeņu deputātu atsaukšanu, par Hipotēku bankas paturēšanu valsts īpašumā, pret policijas tiesībām izņemt datorus, pret licencēto makšķerēšanu publiskajos ūdeņos.

Viens no ierosinājumiem aicina arī paaugstināt nepieciešamo vēlētāju parakstu skaitu, kas nepieciešams tautas nobalsošanas ierosināšanai par Satversmes svarīgo pantu grozīšanu. Jaunus aktīvus cilvēkus uztrauc arī fotoradaru izvietošanas principi, kuru aicina mainīt. Tagad parakstu vācējus neapmierina arī starptautiskais pretpirātisma līgums ACTA.

Te jāpiebilst, ka līdzšinējā Satversmē ietvertā iespēja tautai tieši piedalīties likumdošanā ar tautas nobalsošanas starpniecību paredz, ka vienai desmitajai daļai vēlētāju ir jāiesniedz pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu. Tātad tas prasa lielākas pūles un ekspertīzi projekta sagatavošanā. Taču šajā gadījumā Satversmē arī konkrēti definēti Saeimas un vēlētāju pienākumi, lemjot par šo vēlētāju iniciatīvu.

Savukārt jaunā kolektīvā priekšlikuma kārtība ļauj savu ideju noformulēt dažās rindkopās un nepieciešamā parakstu daudzuma savākšanas gadījumā tālāko darbu jau uzticēt profesionāļiem Saeimā. Taču šajā gadījumā jārēķinās, ka process netiks obligāti novests līdz kādam loģiskam iznākumam, jo Saeimai būtībā ir tikai pienākums pieņemt šo ideju zināšanai.

Virtuālā ilūzija

Un te nu lielā mērā arī slēpjas jaunās iniciatīvas vājums jeb kā latviešu sakāmvārdā - kas viegli nāk, tas viegli iet. Līdzdalības platforma "manabalss.lv" ir ļoti moderna, ērta un viegli lietojama elektroniska ierīce jauniem, aizņemtiem un virtuālā vidē daudz laika pavadošiem cilvēkiem. Šķietams problēmas risinājums viena klikšķa attālumā. Kāpēc gan pa starpu tviterošanai, rēķinu apmaksai internetā un čalošanai sociālajos tīklos nepiemest arī savu parakstu zem kādas gana jaukas idejas?

Tomēr man liekas, ka šādā veidā jaunie cilvēki apmāna paši sevi, ka ar vienu datora klikšķi viņu darbs ir padarīts un pārējais notiks pats no sevis. Nenotiks gan, ja ļaudis neies un nedarīs.

Domāju, ka paši platformas veidotāji par to arī pārliecinājās - lai īstenotu savu ideju un panāktu attiecīgus likumu grozījumus, ir no virtuālās vides jāpārceļas uz reālo vidi, jāiet, jārunā, jāstāv un jākrīt par savu ideju.

Tas pats melnais, sūrais ikdienas darbs, ko jau līdz šim darījušas sabiedriskās un nevalstiskās organizācijas, cenšoties panākt savu ideju realizāciju. Jā, protams, ka desmit tūkstoši parakstu atvieglotu darbu arī šādām organizācijām sarunās ar varas pārstāvjiem, taču idejām ir jābūt labi pārdomātām un pamatīgi argumentētām. Šādai elektroniskai parakstu vākšanai ir jēga vien tad, ja tā ir papildinoša kādai sabiedriskas organizācijas izstrādātai un aizstāvētai idejai, pretējā gadījumā tā var pārvērsties demokrātijas simulācijā.

To, kā savas idejas, lai kādas tās arī būtu, vajag īstenot dzīvē, varam pamācīties kaut vai no tā paša Vladimira Lindermana, kurš bez modernām elektroniskām ierīcēm spēja mobilizēt lielas ļaužu masas savu mērķu īstenošanai. Ar parastajām, klasiskajām politiskās cīņas metodēm.

Arī daudz piesauktajā sociālo tīklu balstītajā revolūcijā Tuvajos Austrumos pagājušajā gadā jaunās tehnoloģijas tik vien palīdzēja, kā ātri izplatīt informāciju un mobilizēt plašas ļaužu masas. Tomēr revolūcijas smagumu uz saviem pleciem iznesa ļaudis, kas, riskējot ar savu dzīvību un veselību, pavadīja dienas un naktis mītiņos, demonstrācijās pilsētu ielās un laukumos.

Ja paši radīsim sev ilūziju, ka sabiedrību varam pārvaldīt, neatraujoties no datora ekrāna, nepieceļoties no dīvana un izlasot vien dažas rindkopas teksta, tad galu galā atsvešinātība starp varu un tautu var kļūt vēl lielāka. Lietas pašas no sevis nemainās, tās ir aktīvi un neatlaidīgi jāmaina. Ja gribam ko panākt, tad nav jābaidās sasmērēt rokas politikā vai tās tiešā tuvumā, neslēpjoties ar datora ekrāna plastmasas vairoga.

Autore ir neatkarīga žurnāliste