Asums kā zapiņam

Asums kā zapiņam 1

Dailes teātra izrāde Romeo un Džuljeta liecina, ka teātrim jādomā, kā piesaistīt jaunus cilvēkus

Romeo_un_dzuljeta-janaitis-7993-media_large

Romeo (Artūrs Dīcis), Džuljeta (Ilze Ķuzule–Skrastiņa) un mūks Lorenco (Artūrs Skrastiņš).
Foto — Gunārs Janaitis

Valters Frīdenbergs, mūziķis 1.februāris 2012 13:53

Izdrukāt Nosūtīt

Es domāju, nevienam no jums nav nepieciešams paskaidrot, kas ir Romeo un Džuljeta. Kad es gāju skolā, šis Viljama Šekspīra garadarbs bija obligātā literatūra, kas tajā laikā netika uzskatīta ne par patīkamu, ne ievērības cienīgu. Tikai pieaugot un vēlreiz pārlasot «obligāto» lasāmvielu, sāku to iepazīt. Bet šoreiz par jauno, bet varbūt tomēr veco, Romeo un Džuljetas iestudējumu Dailes teātrī.

Sveiciens!
Lai tālāk lasītu šo rakstu, Jums jābūt žurnāla Ir abonentam.
Abonentus laipni lūdzam ienākt.
Ja vēl neesat Ir abonents, aicinām izmantot ērto Ir abonēšanas iespēju.

Populārākie viedokļi

Inga Jēruma Piekrītu Valteram. Koncepcija acīmredzama - ar ko tad nu tie viduslaiku augstmaņi, tie renesanses cilvēki tik ļoti atšķiras no mūsējiem?!Tādi paši truli un nopuņķojušies nabagi humpalu drēbītēs pa zāģu skaidām tupus rāpus vazājas kā mūsdienu bomzīši. Turpat ēd, turpat ūdeni nolaiž, kad sacepas, zobentiņu pavicina.
Tikai kāds tam visam sakars ar Šekspīru?