Nils Ušakovs reklāmas klipā. Ekrānšāviņš no reklāmas
Pavisam klusu citu notikumu ēnā pagājušonedēļ beidzās varens sabiedriskās domas manipulēšanas žanrs - apmaksāta politiskā reklāma televīzijā. Saeima nolēma, ka šāda reklāma būs aizliegta 30 dienas pirms vēlēšanām.
Audiovizuālai smadzeņu skalošanai ir jēga īsi pirms pašām vēlēšanām, kad ar to var kampaņas pašā karstumā pēdējā brīdī iespaidot tā dēvētos neizlēmušos vēlētājus, tāpēc var prognozēt, ka mēneša moratorijs liks partijām atteikties no šādām reklāmām kā svarīga priekšvēlēšanu rīka. Tas būtiski ietekmēs politiķu attiecības ar vēlētājiem. Taču līdzās Saeimas lēmumam ievērības cienīgs ir arī šā notikuma it kā pašsaprotamais ikdienišķums.
Diskusijas par nepieciešamību ierobežot priekšvēlēšanu reklāmu televīzijā bija virmojušas un palaikam plosījušās kopš pagājušā gadsimta beigām. Politiķi lāgiem bija gatavi teju ar akmeņiem nomētāt šādu ierobežojumu ierosinātājus kā vārda brīvības un demokrātijas zaimotājus, un tādi ierobežojumi, kādus Saeima bez lielas rezonanses sabiedrībā pieņēma 29.novembrī, vēl tikai pirms dažiem gadiem šķita pilnīgi neiespējami.
