2014_09_mon-tas-pscr-media-large.jpg
Nauda atspoguļo visu civilizācijas attīstības gaitu un neapšaubāmi ir arī kultūras sastāvdaļa. Tā spēj daudz pastāstīt par valsti, kurā tā lietota.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas dizaingrafiķis Gunārs Lūsis monētu veidolam izvēlējās latvisko dzīvesziņu apliecinošas vērtības - uz santīmu monētām etnogrāfiskās saulītes (cilvēka mūža rituma līdzgaitnieces) savienotas ar pieciem puslokiem (simbolizē darba cēlienu). Latviešu tautas eksistences pamatelementus simbolizē priedes stāds (meži), lasis (ūdeņi) un govs (zeme). Visu monētu aversā atveidots Latvijas valsts lielais vai mazais ģerbonis. Tādējādi lata naudas zīmēs attēlotas latviešu tautas tradicionālās vērtības, panākta vēstures un dabas zīmju sintēze.
Līgums par Latvijas monētu kalšanu ar Giesecke & Devrient GmbH tika parakstīts 1992. gada 14. janvārī (izpildītājs - Bayerisches Hauptmünzamt; Vācija). 1993. gada 25. martā jaunās viena lata monētas parādījās apgrozībā, tām sekoja pārējās monētas. Apgrozības monētu atkārtotās tirāžas kaltas dažādās kaltuvēs. Monētu izgatavošanas izmaksas lielā mērā atkarīgas no izejvielu cenas, piemēram, 2 latu bimetāla monētas izgatavošana 1999. gadā maksāja aptuveni 4 santīmus, bet 1 santīma monētas kalšana 2007. gadā 0,5 santīmus.
