IR

Sagadīšanās dēļ Tildē nonākam tieši dienās, kad Latvija mēģina tikt galā ar ziņu par krievu valodai veltīto referendumu. Prievītēs šeit neviens nestaigā, tomēr šis ir birojs, kura moto pauž «mēs latviskojam pasauli» un kurā uz kolēģiem, kas «draivu» nesauc par dzini, skatās greizi. 

Nosēdušies sapulču telpas lielā galda vienā pusē, trīs no uzņēmuma vadībspēkiem - dibinātāji Andrejs Vasiļjevs un Uldis Dzenis, kā arī biznesa attīstības direktore Indra Sāmīte - tomēr provokatīvam iesākumam neļaujas. Viņos vēl jūtama eiforija no nedēļu iepriekš atzīmētās Tildes 20 gadu jubilejas, un nacionālais jautājums tā arī paliek neskarts. Toties virpinām čehu un horvātu pašlepnuma tēmu, tāpat kā grieķu un rumāņu zinātnisko ieguldījumu Tildes ikdienā. 

Simboliskā tilde
Pāris desmitgadēs no divu datorikas studentu teju piespiedu kārtā palaista uzņēmuma Tilde kļuvusi par savā jomā vadošo Baltijas IT uzņēmumu, turklāt ikvienu no šiem 20 gadiem noslēdzot ar peļņu. Patlaban viņi darbojas trijos virzienos, no kuriem visi uzņēmuma apgrozījumam pienes aptuveni vienādu artavu. Tilde lokalizē lielo uzņēmumu produktus, attīsta valodtehnoloģijas, to skaitā savu mašīntulkotāju, un vēl arī grāmatvedības risinājumu Tildes Jumis. 

Taču sāka viņi ar laikrakstu datorizēšanu. Būdami vēl studenti Latvijas Universitātē, Andrejs un Uldis deviņdesmito pašā sākumā nonāca Dienā, kur izveidoja IT sistēmu un pārnesa latviešu alfabētu uz datora kodu tabulām, proti, radīja iespēju ar datoru rakstīt latviski. «Tolaik datoros nebija 11 diakritisko zīmju. Kad izveidojām tās, parādījās arī citi, kam vajadzēja. Diena tobrīd bija centrālais medijs, kam visi gribēja līdzināties,» atceras Uldis. 

Sākotnēji viņi darbojās laikraksta paspārnē, līdz Dienas jurists ierosināja puišiem dibināt pašiem savu uzņēmumu. «Aizgājām ar Uldi uz krogu Pie Kristapa, kur Atmodas laikā visiem sviestmaizes dalīja un alu par brīvu lēja. Sēdējām un spriedām, kā saukt uzņēmumu. Uldim bija ideja - tā kā burti bija pirmais mūsu produkts un viss pārējais auga no tiem, tad sauksim par Tildi, jo 90.gadu sākumā diakritiskās zīmes varēja iegūt ar tastatūras augšējo kreisā stūra taustiņu jeb tildi. Simboliski - nospiežot to, burtu varēja rakstīt latviski,» saka Andrejs. 

Traki un stulbi
90.gadu sākumā programmatūras radīšanas bizness izskatījās bezcerīgs, jo viss tika kopēts un čiepts. «Šā iemesla dēļ deviņdesmitajos mūs sauca par trakajiem stulbeņiem,» smej Andrejs. Programmas pirkuši vai nu tie, kuriem bija ļoti specifiskas vajadzības, vai arī ideālisti autortiesību jomā. Pretēji bijis ar datortirdzniecību - atved un pārdod, gūstot tūlītēju peļņu virs 100%. «Tik un tā dzelžu biznesā negribējām līst - nopērc, saskrūvē, pārdod. Mūs uzrunāja iespēja pašiem kaut ko radīt,» nosaka Uldis. 

Saistošākās, tomēr arī grūtākās biznesa nišas noskatīšana prasīja arī lielākas pūles. Ceļš pie kontaktiem Rietumos tolaik veda caur Maskavu, un tur, izstādē Comdex, Tilde pirmoreiz sarokojās ar Microsoft pārstāvi no Redmondas. Mūsdienās, kad Apple fani gatavi iekosto ābolu izskūt galvvidū un ietetovēt, grūti noticēt, ka pirms 20 gadiem tieši Microsoft piemita alternatīvās, dinamiskās kompānijas tēls. «Laikā, kad visi lietoja DOS un Word Perfect, Microsoft bija jaunie, sparīgie, kas maina iesīkstējušo pasauli, sākot jau ar milzi IBM. Kad Microsoft paši atbrauca uz Latviju, viņi jau zināja, pie kā nākt. Un nāca ar konkrētu lietu - vajadzību pēc latviešu pareizrakstības pārbaudes saviem produktiem,» skaidro Andrejs. 

Tā Tilde salipa ar Microsoft, šīm simbiotiskajām attiecībām periodiski turpinoties vēl šodien. Uldis gan spriež - nevar teikt, ka bez Microsoft šodien nebūtu Tildes. «Mūsu misija ir būt par saikni starp vietējo kultūru, zināšanām un pasaules līmeņa tehnoloģijām. Nebūtu Microsoft, būtu bijis cits spēlētājs Latvijā,» teic Uldis, un tā nav pirmā reize, kad par savu biznesu Tildes cilvēki saka «misija». 

Vēlīns e-pasts
Strādājot jomā, kur šodienas darba rezultāti materializējas pēc gadiem trim vai pieciem, Tildes šefi teic, ka būtiska ir spēja uzņemt pareizo kursu. Uzminēt, kas pasaulei būs vajadzīgs pēc ilgāka laika. Lai noķertu idejas, viņi rīko prāta vētras, analīzes sesijas un dodas uz konferencēm. (Nu jau vairākus gadus Tildē ir noteikums - lai tiktu uz konferenci, tajā jāuzstājas. Taču tas nav mazinājis apmeklēto konferenču skaitu.) 

Tomēr reizēm ideja atnāk pati, turklāt sākotnēji maz atgādina biznesa iespēju. Tādos brīžos ir svarīgi, cik esi atvērts jaunajam. Tovakar, pirms 14 gadiem, kad Andrejs bija aizsēdējies darbā un atnāca e-pasts no Hewlett Packard ar lūgumu palīdzēt pie terminu pārtulkošanas latviski, liels bija vilinājums teikt, ka Tilde ar to nenodarbojas, izslēgt datoru un doties mājup. «Viņiem vajadzēja ātri, un domāju - nu, kā tā nepalīdzēsim? Izdarījām, un HP teica - o, ļoti labi, būs vēl darbiņš! Tas bija zīmīgs pagrieziens, jo tieši tā sākās mūsu lokalizācijas pakalpojumi. Kopš 1998.gada palīdzam lielu uzņēmumu produktus pielāgot mūsu tirgum. Tagad arī lietuviešu un igauņu valodai,» atklāj Andrejs. 

Tas bija atspēriena punkts, lai atvērtu birojus Viļņā un Tallinā, kur sēž programmētāji, tulkotāji un valodas eksperti. Tagad viņi saņem lokalizācijas pasūtījumus tiklab no Japānas kā no Argentīnas. Nupat Indra Pekinā tikusies ar klientu, pēc tautības ķīnieti, lai spriestu, kā latviešu, lietuviešu un igauņu tirgum pielāgot angliski izstrādātu Amerikā tapušu produktu. «Piedāvājumi mums nāk no visdažādākajām laika joslām. Visiem galā .com, un nevienam pat neinteresē, kur tu sēdi, galvenais ir ātrs un labs rezultāts,» viņa skaidro. 

Tieši tāpēc tulkošana Tildē līdzinās fabrikas darbam. Tulkam priekšā trīs ekrāni - oriģinālteksts, tulkojums un terminu vārdnīca, un nemitīgi tiek strādāts pie tā, kā optimizēt ražošanas procesu, jo klients maksā par pirmoreiz iztulkotu vārdu. Atkārtoti tam parādoties tekstā, takse jau ir krietni zemāka. Šis ir vēl viens iemesls, lai līdz perfekcijai pilnveidotu savu mašīntulku. Kopš vasaras tas iekļauts Tildes Birojā, bet «tā Rīga nekad nav gatava!», saka Andrejs - metodes vēl izkopjamas, lai noslīpētu datora prasmes tulkot ne tikai vārdus, bet veselus teikumus. Mašīntulka anatomiju viņi veido tādu, lai tehnoloģijas būtu pielāgojamas arī citām mazajām valodām, piemēram, horvātu, slovēņu vai čehu. 

Zinātne plus tehnoloģijas
Tildes divu desmitgažu pieredze vismaz uzņēmuma līdzīpašnieku izklāstā atgādina ekonomikas mācībgrāmatu. Netērēt vairāk kā nopelnīts, sadalīt riskus, investēt nākotnē, domāt uz priekšu. Taču ir situācijas, kad noiet greizi, kaut viss darīts šķietami pareizi. Krīzes pilnbriedā, 2008.gada nogalē, Tilde attapās Baltijas programmatūras tirgū, kas gada laikā bija sarucis par 60%. Uzņēmumu vadītāji, rēķinot, kur un kā ietaupīt, vispirms nogrieza gan jaunu datoru, gan tiem domātu programmu iegādi. «Vienīgais, kā nodrošināt izaugsmi, - iet uz ārpusi. Taču tad mums vajadzēja mainīties - derēja mūsu zināšanas, bet tās vajadzēja attīstīt jaunā pakāpē,» saka Andrejs. 

Tilde reaģēja, savus resursus fokusējot, lai iesaistītos ES atbalstītās inovāciju programmās. Sākuši ielauzīties ES projektu pasaulē jau kopš 2003.gada, tagad viņi lēš, ka tieši piespiedu kārtā krīzes laikā pieņemtais lēmums bijis viens no uzņēmuma veiksmīgajiem pagriezienpunktiem. Paši pirmie kucēni tika slīcināti, jo «neviens mūs nezināja, turklāt Latvijai Eiropas kontekstā nav pašas inovatīvākās valsts tēls». Toties līdz šim Tilde ir piedalījusies 11 ES projektos, no kuriem vairāki ir pašu loloti un vadīti, piemēram, EuroTermBank, ACCURAT un META-NORD, bet parējos atsaukušies citu partneru uzaicinājumam attīstīt piedāvātās metodes arī mazākām valodām. 

Tomēr paši vislabprātāk izceļ mašīntulkošanu. Viņu tehnoloģijas pamatā ir statistiskās metodes, kas paģēr ārkārtīgi lielus teksta apjomus. Tad nu Šefīldas Universitāte Anglijā un Grieķijas Valodu tehnoloģiju institūts analizē interneta krājumus, atlasot satura ziņā vērtīgus tekstus, Rumānijas Zinātņu akadēmija izstrādā metodes, kā saprast, kura frāze kurā valodā atbilst un kā to atrast, Vācijas Mākslīgā intelekta centrs apstrādā metodes, kā šīs frāzes izmantot mašīntulkošanas uzlabošanā, un Tilde to visu pielāgo mazajām valodām. Uz jautājumu, kam tas viss, jo ir taču Google tulkotājs, viņi liek pretī savu eksperimentu. 

Pagājušo vasaru aizvadījuši ar pašu sāktu sacensību - precizitātē pārspēt Google tulkotāju. «Ir zināmi mērījumi, kas pierāda tulkošanas kvalitāti. Vasarā pielikām pie sienas mērījumu grafiku, samobilizējām komandu un metāmies darbā. Trīs ar pusi mēnešos pārspējām Google,» tīkamās atmiņās veldzējas Andrejs. Viņš ir pateicīgs IT gigantam, ka tas pirmais padarīja plaši pieejamas tobrīd vēl pētniecības stadijā esošas tehnoloģijas, tomēr uzstāj, ka noteiktās nišās - mazās valodās, specifiskās nozarēs - Tilde var labāk. Šī gan nav atziņa, kuras saldajā pēcgaršā pārlieku kavēties. «Mums tāda nozare. Atslābt nedrīkst, visu laiku jāturas līdzi. Jābūt kustībā un jāmēģina apgūt nišu, pirms tā radusies,» rezumē Andrejs.

3 biznesa principi
1. Būt atvērtam. Biznesa iespēja var atnākt arī darbdienas noslēgumā
2. Nekarot ar globālajiem konkurentiem - atrast nišu, kurā izkopt meistarību
3. Talantīga un motivēta komanda, kas apzinās, ka IT jomā apstāties nedrīkst