IR

freifunkLV aivarsk , it seems that you are genius. you know, how to balance economics, pay out debts without cut spending an raising tax. shure, we can risk, an putt all money to gain incomes (support export etc.), but it is nonsence, whyle all out export market arr struggling too.
you are typical victim of our opposition politician demagogy...let rais pensions, salaries, support etverthyng...bla bla bla :D its so childish.

edgarsav AivarK - Godmanim un Dombrovskim nebija dižas izvēles iespējas. Uzkrājumu nebija, aizņemties tirgos par saprātīgiem procentiem vairs nebija iespējams.

Tik strauji noīsināt tēriņus - praktiski nebija iespējams - līgumi saslēgti - tos bez soda lauzt nevar. Valsts darbinieku atlaižot kādu laiku tēriņi nemazinas - atlaišanas pabalsts, bezdarbnieka pabalsts utt.
Tā ka - es teikšu, ka Godmanim nebija nekādu citu variantu, kā celt PVN un doties pie SVF pēc aizdevuma. Piedevām - tas, ka tika celts PVN un Akcīze - principā bija pareizi - jo tas nesamazina vietējo ražotāju konkurētspēju iepretim importam. Kļūda gan bija uzcelt PVN augstāk par Lietuvu un Igauniju. Kur es TEV pilnībā piekrītu, ka Dombrovska+ZZS veiktā IIN celšana gan bija noziegums, jo tā pasliktina Latvijas ražotāja konkurētspēju iepretim Importam. Rezultātā Latvija zaudēja darbavietas un situācija tikai pasliktinājās.
Vienīgā alterntīva kā valsts izdevumus un tekošā konta deficītu varēja samazināt straujāk bija Lata devalvācija. Un nevajag bāzt Baltkrievijas piemēru - ir jau arī Zviedrija, Polija, Lielbritānija, kuru valūtu vērtība samazinājās/tika samazināta(devalvēta) un rezultātā šīs valstis tika cauri ar mazāku IKP samazinājumu un mazāku darbavietu zudumu.
Bet Latvijas elite nolēma, ka svarīgāk aizsargāt bankas un eiro-kredītu ņēmējus. Tas, ka Latvija zaudējusi simttūkstoš cilvēkus darbaspējīgā vecumā - tas viņiem vēl tagad neliekas diezcik būtiski - gan jau kāds atbrauks atpakaļ.

FrancisPutnins "Lielāki nodokļi dod MAZĀKUS nodokļu ieņēmumus un nogalina privāto iniciatīvu!" - nu nevar izdarīt tik kategoriskus apgalvojumus par nodokļu izmaiņu ietekmi uz nodokļu ienākumiem. Te pirms pāris gadiem Gatis Kokins skaidroja nodokļu palielināšanas ietekmi uz nodokļu ieņēmumiem - gatis.kokins.com/webl...

agrunte Tieši tā! By the way, we overtook Russia last year. In 2010, Russia had a GDP p. c. (PPP) 15,900 (World Factbook data) whereas Latvia 14.700. In 2011, there was a GDP growth of 4,1...4,2% in Russia and appr. 5% in LV. But the Latvian PPP was evaluated for 2.25 mio. people, although we are 2.068 now.
So, by the end of 2011, the real GDP(PPP) was appr. 15,900 x 1.0415 = 16,560 USD in Russia and 14,700 x 1.05 x 2.25/2.068 = 16,800 USD in Latvia.
(Es rakstu, ka pagājušogad mēs apdzinām Krieviju pēc kopprodukta uz vienu iedzīvotāju. 2011. gada beigās Krievijai bija apmēram 16.560 USD, bet Latvijai apmēram 16.800. Un tas pie ļoti augstām naftas cenām!).

agrunte Tā nav kaut kāda "īpaša" mana vērtēšana, tas ir vispāratzītais vērtēšanas rādītājs. Vnk pagaidām šie dati vēl neparādās skaidrā veidā visādos World Factbook, IMF und World Bank, jo tur viss notiek ar pusgada nobīdi. Apmēram 2012. gada jūlijā manīs nosauktos datus varēs redzēt plaši pieejamās tabulās. Un cilvēki, kuri aplūko šādas tabulas, nemaz neiedzilināsies, kādā veidā ir panākts šāds IKP rādītājs.
(Starp citu, tajos +5% nebūt nav tranzītnozaru un banku pārsvars. Tieši otrādi, mums ražošana bija kaut kur ap +18%.)

Rudmatis Ne visai korekts aprēķins, tad arī Krievijā vajadzētu koriģēt iedzīvotāju skaitu!

freifunkLV nu bet protams...un vieglprātīga aizņemšanas nebija pie vainas. arī mantkārība, negausība un īsais prāts. tikai bankas :D:D:D ši bija nevis finanšu krīze, tā ir un bija totāla un visaptveroša veselā saprāta un morāles krīze...lūks, kas šo valsti velk uz grunti.

yopcix Tas ir tikai normāli, ka krīzes laikā bagātie kļūst vēl bagātāki - ne jau sagadīšanās dēļ viņi bija bagāti, bet tādēļ, ka prot izmantot iespējas un pielāgoties.
Savukārt tieši treknajos gados ir vērojama pretēja tendence, jo tad valdībām ir iespēja iekrātos labumus it kā sociāli taisnīgi pārdalīt. Un tā līdz nākamajai krīzei, kas neizbēgami seko tam, ka "parastie" ļaudis šos pārdalītos labumus ir notriekuši un vēl apkārušies ar kredītiem.

Vita Atceros īsi pirms lielā kreņķa sākuma Latvijā, strādājot darbā man fonā skanošajā swh nācās dzirdēt tiešām šokejošas banku reklāmas - piemēram -ienāk gimene bankā un sak pasūtīt kredītus braucienam, ritenim un kam vel tur. Nu visi jādomā atceras. Katru reizi dzirdot to, pukojos pie sevis - nu kā var kaut ko tik stulbu raidīt! Vai tiešām Latvijā nav patērētāju tiesību aizstāvji vai prātīgāki pilsoņi, kas varētu pret tām protestēt. Jo man bija pilnīgi skaidrs - palaistu kaut ko tādu zviedru radio - noknābātu dienas laikā un patērētaju dienests sodītu par maldinošu reklāmu. Nožēloju, ka neaizrakstīju kādu sūdzību pati. Nekas jau nebūtu glābts, bet tomēr...
Viens gan - nedomāju, ka tie bija zviedri, kas veidoja, apstiprināja un laida šīs reklāmas. Zviedru banku filiālēm Latvijā ir pašām savi darbinieki, juristi, mārketinga specialisti utt utjpr. - savējie. Un politiķi, kam nelikās, ka kaut kas būtu jāierobežo ar likumu normām. Gaidīt, ka naudas maisi paši regulēs kredītēšanas kārtību ir diezgan bērnišķigi.

yopcix Ivar, padomā pats - ļoti lielas bankas meitasfirma ļoti mazā valstī, kas iestājusies ES un ir ar nenormāli strauju izaugsmi. Turklāt tev ir pieejami praktiski neierobežoti naudas resursi, ko aizdot. Un, ja neaizdosi tu, aizdos kāds cits. Ko tu darītu? Protams - mestu kredīts pa labi un pa kreisi, ko visas (ne tikai zviedru) bankas arī aktīvi darīja.
Ja nebūtu vispasaules finanšu krīze, tad treknie gadi turpinātos vēl ilgi, jo pēc Eiropas standartiem mums joprojām ir zemas algas (tātad var augt un varēs atdot kredītus) un maza dzīvojamā platība uz vienu iedzīvotāju (tātad būtu pieprasījums pēc NĪ). Nu kur vēl labāk? Gāzi grīdā! :)

Nasing spešal! @yopicx
Piekrītu visam līdz brīdim, ka treknie gadi turpinātos vēl ilgi. Tā kā inflācija jau sasniedza 18%, tad valsts ekonomika jau bija uz "pārplīšanas" robežas - vājā eksporta konkurētspēja, zemā produktivitāte. Būtu nevis -16% IKP izaugsme, bet savi -5% (tāpat kā pēc Krievijas krīzes, kad bija jāpārorientē ražošana). Katrai valstij ir savas mazās krīzes, bet žēl, ka tas sakrita ar Lielo depresiju 2.

edgarsav Vainot ārvalstu bankas ... ir mazliet muļķīgi.

1) Ja pieturamies pie liberālas filozofijas, tad vainīgi sanāk neapdomīgie kredītu ņēmēji, mazizglītotie darbaļaudis un netālredzīgie uzņēmēji; Tad ... nekas nav jādara. Neredzamā roka visu noliks savās vietās. Efektīvās skandināvu bankas turpinās šitos durakus kāst, "liekais" darbaroku resurss aizplūdīs uz valstīm, kur trūkst lēts darbaspēks, nekonkurētspējīgie uzņēmumi bankrotēs, Latvijas zemes resursus izmantos uzņēmīgāki cilvēki no Dānijas, Zviedrijas, Krievijas, Ķīnas utt. Efektīvajam starptautiskajam biznesam nevajadzīgā un traucējošā latviešu valoda tiks atmesta.

2) ja tomēr uzskatam, ka nacionāla valsts ir domāta priekš tā, lai rūpētos par saviem pavalstniekiem, tad valdībai un parlamentam būtu jāizstrādā tāda likumdošana, lai "neredzamā roka" Latvijas pavalstniekus nenoliek tadā vietā, kas mums nepatīk.

A ja tieši, tad iespējas izsniegt patēriņa un hipotekāros kredītus jau joprojām nav ierobežotas. Pašlaik bankas ir nedaudz nobijušās un rūpīgāk vērtē, bet kad cikls atkal sāks iet straujāk uz augšu - pilnīgi nekas netraucē uzpūst jaunu hipotekāro burbuli.

edgarsav Privatizācija nebija nejaušība - tur piekrītu.
Bet nebija jau arī daudz variantu. Tā prihvatizācija kalpoja par "mežonigo kapitāla uzkrāšanas periodu" - vecās kapitālistiskās valstis to izdzīvoja pirms 150-100 gadiem - mēs paātrinatā ceļā.

Vai tad bija citi varianti?
1) paturēt visu valsts rokās? Šo to jau varēja gan nedaudz pasaudzēt - lai kā lamā Baltkrieviju, bet iesākumā tas viņiem palīdzēja - piemēram MTZ saglabāšana, darboties spējīgu kolhozu saglabāšana. Bet Baltkrievija to valsts kontroli noturēja par ilgu. Tagad vairs rezultāts nav labs.

2) sadalīt visiem vienādi? Teorētiski jau sertifikāti bija tam domāti. Es savējos izmantoju vērtīgi - noprivatizēju zemi un vēlāk vēl nopirku par 3Ls/gab klāt sertifikātus, lai sievas dzīvoklīti noprivatizētu (jo viņa savus gan bija pacentusies par ~2Ls/gab pārdot) p.s. Manam tēvam ir arī 30 Ventspils naftas akcijas - no tām gan nav nekāda labuma, jo atvērt vērtspapīru kontu izmaksā dārgāk, nekā to vērtība - tāpēc stāv Centrālajā depozitārijā.
Kāda jēga no tādas vienlīdzības?

3) mēģināt taisīt darbinieku kooperatīvus?
Atļaušos apgalvot, ka tas visbiežāk nedarbojas, ja vien tur nav gadījies pie stūres kāds ļoti aktīvs cilvēks. Man ir piemērs - mans Tēvs mantoja kolhoza pajas. Pēc pirmo iecirkņu privatizācijas un tūlītējas likvidēšanas un iztirgošanas pa sastāvdaļām mūsējā iecirknī cilvēki savācās, nodibināja kooperatīvu, sameta pajas, noprivitizēja visu iecirkni - ar mērķi - lai saglabātu tehniku vietējiem - tāda kā MTS. Reāli sanāca tā, ka par tā kooperatīva pakalpojumiem sākumā maksāja kādi 10, drīz jau 5, tagad neviens biedrs. Ir gan vēl palikuši darba kārtībā kādi 2 traktori, kurus praktiski bez atlīdzības izmanto attiecīgie traktoristi. Vienkārši nav nevienam uzņēmības mēģināt no tā visa veidot biznesu. Tagad lēnām iztirgo pēdējos metāllūžņus. Kaimiņu iecirknī sākumā bija nedaudz labāk - tur tādu kooperatīvu izveidoja kolhoza spices vīri - viņi vēl kādu brīdi vēl kautko ražoja - bet liekas, ka likvidējās jau labi pasen.

Var jau lamāt Šķēli, ka viņš negodīgi noprivatizēja tos visus savas ministrijas paspārnē esošos pārtikas pārstrādes uzņēmumus, bet tomēr nevar noliegt, ka viņa privatizētie uzņemumi pārsvarā turpināja strādāt, kamēr vairums pārējo uzņēmumu, kur negadījās kāds veikls biznesmenis, vienkārši iznīka.

Īsais rezumē - phihvatizācija nebija nejauša - bet tā bija neizbēgama. Protams - vajadzēja to darīt prātigāk - nevis maksimāli likvidēt, bet maksimāli censties privatizēt tā, lai turpina ražot.