Krāāā, krrrīīīīze

Krāāā, krrrīīīīze 2

Trekno gadu politika iestūrēja Latviju nevis eirozonā, bet grāvī. Ko māca pašu vecie zilumi?

Zīmējums — Ernests

Pauls Raudseps 30.janvāris 2012 16:14

Izdrukāt Nosūtīt

Pārdaugavā topošais stikla kalns atgādina, ka ceļš uz virsotni mēdz būt stāvs un slidens. Raiņa Zelta zirgā trešajam tēva dēlam trīs reizes jāsēžas seglos, pirms viņš sasniedz galotni, un katram no viņa kumeļiem ir sava vērtība. Pirmais ir kā sīknaudas varš, otrais kā veca pieclatnieka sudrabs, trešais, ar kuru beidzot uzjāj, - zelta standarts.

Sveiciens!
Lai tālāk lasītu šo rakstu, Jums jābūt žurnāla Ir abonentam.
Abonentus laipni lūdzam ienākt.
Ja vēl neesat Ir abonents, aicinām izmantot ērto Ir abonēšanas iespēju.

Populārākie viedokļi

Yan LEE Atceros 2006.gada velesanas, kas notika pec tam, kad Latvijai bija iespeja iepazit Dombrovski ka finansu ministru un ka premjerministra kandidatu, pec Jurmalgeitas, kad pateicoties pasaizliedzigiem zurnalistiem,visiem bija iespeja skaidri redzet, ka strada Skele un Slesers un pie velesanu urnas izdarit izveli. Veletaji to visu redzeja, padomaja, aizgaja pie urnam un teica savu vardu, kas paldies dievam saja valsti IR galvenais. Atceros ari savu vilsanos velesanu rita. Un mes uzzinajam, ka ir vel viens likums, kur strada dzelzaini - ka lemsit, ta bus. Un paris gadu velak visiem bija iespeja redzet - ka tauta lema ta ari bija. Un kad tagad kads censa pasniegt veletajus ka upurus, man gruti valdit dusmas.