IR

Sāksim reorganizēt ministriju

Viedokļi

Plus_opinionNasing spešal! Ojjjjj, pie kā IZM funkcionāri meklēs atbalstu? Pie SC un ZZS? Uzkūdot skolotājus un sabiedrību ministram? Cerams, ka neatklāsies uz 10 gadiem saslēgti darba līgumi departamentu vadītājiem vai milzīgas kompensācijas atlaišanas gadījumā.
 +8  Radius_box_plus Radius_box_minus 1 ATBILDE  ATBILDĒT  3.janvāris 2012 18:07
Zewa_s Vai tā ir taisnība, ka tikai piereģistrējoties e-finance.lv var saņemt kino biļetes vai alni?!? twitter.com/EastconFi...
 -1  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  6.janvāris 2012 16:54
Andrejs Zviedris Izmaiņas misnistrijā vienā pašā neko daudz nedos. Cik jau nav reorganizēts, optimizēts un grozīts, labāk nav kļuvis. Jāķeras klāt arī ministrijas satelītkantoriem un nopietni jāpārdomā pašvaldību izglītības pārvalžu vieta un loma. Bet kas ir visbēdīgākais - tā ir eirofondu administrēšana. Es to sauktu par izķēzīšanu milzīgos apjomos. Tās dāmas... Piemēram, t.s. stipendijas skolotājiem. Ir jau labi, ka piemaksā pie algas, to varētu tikai atbalstīt. Bet pamatojums un ākstīšanās ar "portfolio" taisīšanu, lai šo stipendiju dabūtu, un visa šī ņemšanās ap punktiem, komisijām un "metodiskajām izstrādnēm" pasākumu padara par farsu. Un bija tak kāds autors šim stulbumam, tāpat arī kāds, kurš to akceptēja.

Bet ar izglītības pārvaldēm ir tā. Es viņas likvidētu kā šķiru, un vietā izveidotu Vispārējās izglītības Valsts aģentūru ar dažām filiālēm, pakļaujot tai visas vispārizglītojošās skolas. Otra aģentūra būtu pār proftehskolām. Rezultātā varētu ievērojami samazināt arī pašu minisriju. Protams, šādas izmaiņas nav veicamas tikai IZM spēkiem vien.
 0  Radius_box_plus Radius_box_minus 6 ATBILDES  ATBILDĒT  3.janvāris 2012 18:12
Plus_opinionJ.Biotops Aģentūras vajag vairāk? Viena pati VIAA (Valsts izglītības attīstības aģentūra) jau mums ir zelta vērtē. Kamēr pastāv veidojums ar tādu nosaukumu, kurš izskaidros, priekš kam vēl tā ministrija? Ā, īpašumi jāapsaimnieko, finansējumi jādala. Duetā sanāk vairāk krēslu labiem dibeniem.
 +3  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  3.janvāris 2012 20:54
Andrejs Zviedris Nu bet es jau teicu, ka šī viena jaunā aģentūra aizstās desmitiem skolu pārvalžu un trešdaļu ministrijas. Tā būs vienīgā iestāde, ka pārvaldīs visas valsts vispārizglītojošās skolas. Tai skaitā iecels skolu direktorus. Rezultātā mēs noņemsim no skolām pašvaldību politizācijas ārprātu, un glumi direktori vairs neterorizēs puisēnus, kuri mērus nosauc par durakiem.
 +3  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  3.janvāris 2012 21:01
Plus_opinionJ.Biotops Par pašvaldību politizācijas ārprātu varētu piekrist, ja būtu kaut mazākā cerība, ka kāda centralizēta aģentūra kaut ko spētu izdarīt labāk. Līdzšinējie vērojumi par ministrijas, aģentūras un skolu direktoru krēslu-dibenu dinamiku tādas cerības nevairo.
 +3  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  3.janvāris 2012 21:14
Andrejs Zviedris Skolu aģentūras vadītāja iecelšanas mehānismu būtu jācenšas izveidot tā, lai pēc iespējas samazinātu politisko ietekmi uz viņu. Protams, mēs jau ar citām valsts struktūrām redzam, ka neiet viegli. Bet kad cilvēks ir jau amatā, viņu nav nemaz tik viegli locīt. Savukārt pašvaldību izglītības pārvaldēs notiek briesmu lietas. Ja vadītājs nav paklausīgs mēram, viņu ātri vien nomaina. Bet ja vadītājs ir lojāls un piedevām vēl pozīcijas deputātus pabaro, tad arī pats var mahinēties un kāpt saviem padotajiem uz galvas, cik tik vien tīk.
 0  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  3.janvāris 2012 21:35
Plus_opinionJ.Biotops „ … iecelšanas mehānismu būtu jācenšas izveidot tā, lai pēc iespējas samazinātu politisko ietekmi...” – un no ledusskapja karstvīnu arī dabūsim. Jebkuram „izveidot” ir komplektā kāds veidotājs vai veidotāji un cerības, ka tie uzradīsies no Marsa vai kādas tālākas vietas, nav visai lielas.
 +3  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  3.janvāris 2012 21:59
Andrejs Zviedris Es domāju, ka mēs ticam Ķīlim, ka viņam izdosies - citādi jau nesmērētu šeit papīru un netērētu tinti. Precīzāk, nevis ticam, bet dodam viņam iespēju saņemt šīs auditorijas uzticību, un izsakām katrs savu redzējumu, vēlmes un cerības. Ķīlis nav no Marsa, lai gan dažreiz gan gribētos, lai tā būtu. ZRP pēdējā laikā spoži neiet. Ķīlis un viņa varētu būtiski pacelt tās reitingus, ja viņam izdosies. Bet māksla jau nav izsviest no krēsliem pēc iespējas vairāk ierēņu, to prot praktiski jebkurš idiots. Māksla ir pārveidot sistēmu tā, lai noslogotu gan visus esošos cilvēkus, gan dabūtu no tiem ārā pēc iespējas labākus rezultātus, gan būtiski palielinātu ar esošajiem resursiem paveiktā apjomu, klāstu un kvalitāti.
 +6  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  3.janvāris 2012 22:14
Ķīps Nu, ja Ķīlis izreformēs IZM, tad gan sākšu ticēt viņam. IZM līdz šim ir bijusi ar muguru ar skolu, viena no tās īpatnībām ir tā, ka IZM ierēdņi baidijās ierasties skolās vai runāties ar skolotājiem, ja vien tās nebija pašu organizētas revīzijas. IZM 20 gadu darbības rezultāts ir konsekvents izglītības rādītāju kritums visos starptautiskajos izglītības rādītājos. IZM līdz šim ir darbojies pret skolu, nevis priekš tās, bet IZM būtu jākalpo skolai, nevis otrādi. Praktiski nav neviena IZM lēmuma, kas būtu devis pozitīvus rezultātus, Kaut kā neticas, ka Ķīlis spēs šo purvu nosusināt.
 +11  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  3.janvāris 2012 18:18
Plus_opinionEbenemezers neredzu kaa jaunais ministrs izleemis jautaajumu par valsts finanseejumu skolaam ar svešvalodas apmaaciibu programmu , šii sisteema bija likvideejama jau 20 gadus atpakaļ , visiem pavalstniekiem valstii jaaapguus izgliitiiba vienotaa sisteemaa ar apmaaciibu valsts valodaa , skolas apmeklee kaa ēbreju , čigaaņu ,ukraiņu taa krievu un paareejo minoritaašu beerni , taadi skolotaaji kuri vaargi komunicee , vai nemaz nejeedz valsts valodu no darba atlaižami , tas jaadara bez žeelastiibas, ja reiz gribam dziivot latviskaa Latvijaa , tas ko esam novicinaajuši 20 gados jau devis rezultaatu , stipra interfrontes frakcija saeimaa un stulbi pieprasiijumi izmainiit satversmi , ja nekas netiks daruiits , nepaies ne 20 gadi , kad interfronte sastaadiis valdiibu , liidz tanav taalu
 0  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  3.janvāris 2012 18:25
Jānis Bediķis Klausoties un lasot Ķīļa izteikumus, nedaudz pārņem eiforija. Vai tiešām beidzot ir atradies kāds, kurš ir gatavs pacelt Latvijas izglītības saulītē? Jūtu, ka ir.
Iepriekšējam ministram, šķiet, vispār nebija redzējuma, bet vēl senākiem trūka drosmes un enerģijas pārliecināt, piemēram, tos pašus skolotājus par to, ka ir skumji kļūt par skolotāju tikai papildus brīva mēneša dēļ.
Šeit man intuīcija saka, ka būs. Būs.
 +24  Radius_box_plus Radius_box_minus 7 ATBILDES  ATBILDĒT  3.janvāris 2012 18:59
tvverotajs Man gan tas vairāk atgādina aktīvu darbības imitāciju. Nu nav to mērķu un plānu, vai vismaz par tiem nerunā. Es būtu gatavs atbalstīt reformas, ja izanalizētu kādas tagad ir problēmas un pateiktu kas to reformu rezultātā uzlabosies, bet pašlaik ministrs izturas tā it kā mums te vispār nekas nebūtu un katram kurš izdzird vārdu reforma, būtu jāspiedz no sajūsmas.
 -7  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  3.janvāris 2012 19:21
Jānis Bediķis Iesaku noklausīties garo diskusiju-

/>Problēmas? Ļoti daudzas. Problēma- skolēniem ir pārāk liela slodze(pats, vēl pavisam nesen skolēns būdams, saku uz visiem 100- tā ir!);risinājums-slodzes izlīdzināšana, pagarinot mācību gadu. Un tā ar daudz ko. Tikai, kā jau pats minēji, nav jau viss mums tik sūdīgi, tādēļ, lai uzlabotu situāciju, ir dažādi risinājumi, ceļi, kurus ir svētīgi apspriest tādās kā manis augstākminētājās diskusijās.
Latvijā jau šobrīd uz pasaules un pat Eiropas fona nemaz nav tik šausmīga tā izglītība sistēma. Ja nemaldos, pēc viena no pētījumiem, Latvijas skolniekuprasmes tika ierindotas apmēram 30. vietā. Jautājums ir par to, vai mēs vēlamies samierināties ar viduvēju vai tomēr iegūt ļoti labu, iespējams, vienu no labākajām pasaulē izglītības sistēmām.
 +10  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  3.janvāris 2012 19:51
buks Pie mums skolēniem liela slodze? Ja tā uzskatīsim, tad patiesi ne par kādu konkurē†spējīgu izglītību te runāt nevarēs. Piemēram, Ķīnā pamatskolā un vidusskolā mācības sākās 6:00 no rīta un turpinās līdz 12:00, kad ir divas ar pusi stundas ilgs pusdienlaiks. Pēc tam mācības turpinās līdz 22:00 vakarā. Sešas dienas nedēļā. Skolēni dzīvo kopmītnēs blakus skolai, 8-10 bērni istabiņā. Skolas teritoriju atstāt var tikai sestdienā pēc stundām, bet jāatgriežas skolas teritorijā svētdien plkst. 16:00. Tā ir slodze, toties rezultātā 8.-9. klases skolēnu zināšanas ir mūsu RTU bakalauru līmenī.
 -3  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  3.janvāris 2012 20:34
Jānis Bediķis Ķīna ir cita pasaule, un tās izglītības sistēma arī nav nekāds paraugs, ja vien vairāk par visas pasaules informācijas iemācīšanos un matemātikas teoriju apgūšanu tev nešķiet svarīgāka kritiskās un radošās domāšanas, kā arī problēmrisināšanas prasmju attīstīšana.
 +3  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  3.janvāris 2012 20:43
Plus_opinionNasing spešal! @buks
Tad Tu pārcelsies uz Ķīnu, lai bērniem būtu "ideāla" izglītība? Ā, nav nemaz jāpārceļās - nosūtīsi gada sākumā un sagaidīsi uz brīvdienām! :)
 +5  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  3.janvāris 2012 20:46
aivarsk BUKAM. Nevajag melot!
SCHOOL LIFE IN CHINA

There are six years of elementary school, three years of middle school, and three years of high school. There is an exam at the end of middle school to decide who attends high school. Only 30 percent of middle school students go on to high school.

School begins around 7:30 with a flag raising ceremony and a lecture from the principal who speaks through a bullhorn. Describing the first day of school in a small town school, Peter Hessler wrote in The New Yorker, “The loudspeakers crackle, and music came on for the flag-raising. The older children, wearing the red kerchiefs of the Young Pioneers, marched in place while the national anthem played."

Children typically go to school from 7:00am to 4:00pm. Elementary school begins at 7:30am. They study mathematics, reading, writing and propaganda, and often write on thin, brittle paper that feels like onion skin and glows if held up to the light. During recess children do calisthenics and relaxation exercises that consist of pressing two finger on one's eyes, nose or cheeks.

A typical school has few academic and athletic facilities other than a chalkboard, some desks, chairs and a Chinese flag and courtyard where children play. Better schools have a dirt soccer field. Few schools have air conditioning or heating. In the winter, teachers and students are often bundled up in heavy coats and gloves in the classrooms, their breath forming clouds.

Middle class children fill the hours after school with homework, music lesson and other enrichment programs. English classes and math Olympics are popular. Parents spend sizable chunks of money on classes at computer schools and language academies. Children often have lots of homework, which they often do in copybooks in front of their parents.

Pictures of Sun Yat-sen, Mao Zedong and Zhou Enlai, hang on the walls of classrooms. Above the playing fields at schools are signs that say things like “Education Changes Fate” and “Wisdom Leads You to Glory.” The top two school rules are: 1) love the motherland; 2) “Cherish the honor of the group.”

Calvin Henrick wrote in the Boston Globe, “Medfield social studies teacher Richard DeSorgher, who spent six weeks in Bengbu, said the differences between the two systems are stark. He said students in China spend long hours at school, and extra time being tutored on nights and weekends for college entrance exams. Class sizes of up to 60 students mean rote learning is common, he said. DeSorgher said he asked a Chinese-born student living in Medfield for advice before the trip. ‘He said, ‘Make it fun. The more you can make it fun, the more they’ll want to continue to learn English.’ So I went over there armed with a ton of American candy."I think I was kind of an oddity there," DeSorgher added. ‘I put them in groups, I had them standing and sitting. It was just very different, I think." [Source: Calvin Henrick, Boston Globe, March 20, 2011]
 +7  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  3.janvāris 2012 21:59
edge_indran ------
Vai tad Latvijas izglītības sistēma bija šausmīgā stāvoklī 1992.gadā? 1992.g. Latvija ANO Attīstības Organizācijas Tautas attīstības indeksa skalā bij' 30. vietā, pēc neskaitāmām reformām nokrita uz 48. vietu (2010.g.). Vai šodienas izglītības sistēmas reformatoram maz ir apjēga par krituma iemiesliem izglītībā (HDI - komplekss rādītājs: ekonomika,izglītība,veselība)?
 -3  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  4.janvāris 2012 00:20
saule_laime Veiksmi Ķīlim reorganizējot šo purvu! Ja pareizi atceros, tad ministrijas darbinieku skaits ir četrkāršojies pēdējo 20 gadu laikā. Un profesionāļi saka, ka šie ministrētāji "dzīvu" skolnieku esot redzējuši tikai prakses laikā augstskolā, tādēļ visas reformas ir tik dīvainas, ka pat teorētiski nevar dot labumu.
Novēli arī ministram atrast to cilvēku, kurš liek b/d audzinājām rakstīt "Kara un miera" apjoma rakstu darbus (goda vārds, pati redzēju)par katru bērnu un nodot viņu drošības policijai. Šis cilvēks noteikti strādā kādas mums nedraudzīgas valsts interesēs, jo valstij lojāls cilvēks neko tādu nevarētu nodarīt mūsu bērnu audzinātājām. :)
 +17  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  3.janvāris 2012 19:43
buks Man aizdomas, ka ministrijas vada valsts sekretāri, nevis ministri (kuri nāk un iet). Un tīri juridiski ministram nav nekādu instrumentu, kā ietekmēt ministrijas darbiniekus - pat atlaist nevar nevienu, kurš vienkārš ignorē ministra teikto.
 +4  Radius_box_plus Radius_box_minus 1 ATBILDE  ATBILDĒT  3.janvāris 2012 20:29
Plus_opinionJ.Biotops Valsts sekretāri? Un sevišķi šajā ministrijā? Rokas nost, te nav nekāda piparbode, kur var bez kārtīga "sekretāra"!
 0  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  3.janvāris 2012 20:57
aivarsk Tas, ko ķīlis saka ir "vajag reformēt, vajag reformēt, vajag reformēt, vajag reformēt, vajag reformēt, vajag reformēt...". Ko reformēt - vēl nezinu, bet kaut ko vajag!
Kaut ko! Parunāsimies, tad noskaidrosies.
Es neticu un nevaru ticēt tādam reformatoram, kas nezin ko reformēt, bet ļoti grib. Baidos, ka rezultāts būs sliktāks, nekā tagad, lai gan piekrītu, ka tagad arī ir draņķīgi.
Reformu piedāvājumam IR jābūt gatavam PIRMS vēlēšanām, nevis jāsāk gatavot jokaini pārsteigumi tad, kad esi iesēdies ministra krēslā.
 -10  Radius_box_plus Radius_box_minus 3 ATBILDES  ATBILDĒT  3.janvāris 2012 22:07
Plus_opinionNasing spešal! @aivarsk
Laikam esi palaidis garām mēnesi vecu ziņu - reformu plāns jau valdībā ir apstiprināts. Tā ir, ka medijiem pieslēdzas reizi mēnesī.
 +3  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  3.janvāris 2012 22:35
edge_indran ------
Tādi jau bij' - palasi ZRP un Vienotības priekšvēlēšanu programmu (skaistos solījumus lozungu formātā)!
Galvenais ir tik' pie ''siles'', tad var sākt apgūt Eiropas naudiņu? Lai dzīvo reformas!
 -2  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  4.janvāris 2012 00:37
Plus_opinionLidumnieks Diemžēl piekrītu. Esmu centies ļoti, ļoti, izprast ko šī persona konkrēti domā ar reformām. Mani secinājumi:
- milzīgi garas un ļoti, ļoti nesakarīgas runas;
- pat cenšoties nekādi nevar saprast, ko konkrēti šī persona vēlas reorganizēt;
- izmet idejas (piemēram par skolas laika pagarināšanu līdz jūlijam), bez nopietniem pamatojumiem.

Ir labi ja persona ir aktīva, tomēr arī šajā gadījumā ir jāveic pētījumi Latvijā par to, pie kā jebkurš potenciāls lēmums var novest. Savādāk vienkārši nav pieļaujams pieņemt neapdomātus un neargumentētus lēmumus. Valstij kopumā, pat šķietami neliela kļūda izmaksā ļoti, ļoti dārgi. Bieži jaunie politiķi un zinātnieki šādās kategorijās domāt nemāk. Šī persona sakās diskutējot - zinu pēc pieredzes, ja pamatā nav pētījumu vai cita nopietna diskusiju zinātniski pamatotu materiālu, tad šādas diskusijas izvēršas par farsu, kurās šādas personas (domāju Ķīlis) ar savu žestikulēšanu un demagoģiju jūtas kā zivis ūdenī.

Ar šo personu jau ir diezgan trula pieredze kā bijušā prezidenta stratēģiskās analīzes komitejas vadītājs, kas pamatojās drīzāk uz klaju demagoģiju kā zinātnisku informāciju.

Par IZM - skaidrs, ja tur līdz dziļumiem bija iesūkušās TP intereses, tad zināmas izmaiņas ir nepieciešamas (tomēr saglabājot institucionālo pieredzi), bet ja to dara šāda persona - tad diezvai būs pozitīvs rezultāts.

Paliek retorisks jautājums, kas labāk, ja IZM strādā TP "kampēju" saimnieciskām interesēm vai atsevišķu personu neadekvātu ambīciju vajadzībām - sabiedrībai uz to būs jānoskatās un jāizvērtē. Diemžēl abos gadījumos cieš mūsu bērni un valsts attīstība.
 -2  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  4.janvāris 2012 09:04
dzeris49 Principā, izglītības sfēra bija viena no daudzajām, kur valsts līdzekļi varēja dažādā veidā nonākt privātās kabatās ar visai nelielu atdevi sabiedrībai, vai pat vispār bez atdeves.
Jānovēl, lai izdodas šo te Latvijas "izglītības biznesu" pārvērst par izglītības sistēmu, bet, būs milzīga bļaušana, sabotāža, melnais PR utt., ļoti daudzi šinī valstī brīnišķīgi dzīvo šajā biznesā, un nav ieinteresēti šeit mainīt it neko.
 +8  Radius_box_plus Radius_box_minus 1 ATBILDE  ATBILDĒT  4.janvāris 2012 00:10
edge_indran ------
Vienreiz jau tāds novēlējums izskanēja - 1992.g. septembrī Pasaules brīvo latviešu apvienības valdes priekšsēdētājs Gunārs Meierovics žurnālā 'Skola un Ģimene' rakstīja:'Jaunais laiks prasa arī radikālu Latvijas izglītības sistēmas pārveidi. Nepietiek ar tikai ar to, ka vidusskolu nosauc par ģimnāziju, ja nemainās mācību iestādes gars. Liels darbs būs skolotāju pārkvalificēšanās un jaunu mācību grāmatu izdošana. Tikai izglītota tauta būs konkurences, sacensības spējīga. Tikai izglītoti pilsoņi varēs veidot stipru valsti.' ('Skola un Ģimene',nr.345, 09.1992.).
- Un sākās pārveide(lasi - graušana) demokrātijas un brīvā tirgus vārdā, neo-liberālās ideoloģijas pārņemtie reformatori darbojās centīgi - Godmanis un Piebalgs tagad Briselē gudri runā, bet Latvijas skolotāji izvērtē notikušo -
- ''Savulaik, 1992.gadā, kad izglītības ministrs bija Andris Piebalgs, mēs bijām tikko atguvuši neatkarību un mainījām faktiski visu - grāmatu saturu, mācību priekšmetus. Tieši šajā mirklī arī sākās juceklis, kas valda līdz pat šai dienai. Mums tolaik bija sakārtota mācību sistēma un vajadzēja mainīt tikai saturu.....''
www.diena.lv/arhivs/k...
 0  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  4.janvāris 2012 00:32
KRUSTTEVS ministrijaa var pilnigi drosi visus atlaist..un sakt vakt visu no jauna..nosaukt par izglitibas sekretariatu..panemt profi un maksat algu sakot no tukstots ls..tad varbut kadreiz bus kakitim dzirnavas.
 0  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  4.janvāris 2012 00:28
alias Nu, ja Ķīlim pietiks drosmes, gudrības, mākas beidzot sakārtot izglītības sistēmu valstī, visu cieņu. Pretestība, protams, būs un pamatīga. Neviens siltā vietā sēdošais neko nedarītājs un gudri runātājs nevēlas zaudēt savas privilēģijas. Cerams, ka Ķīlim pašam ir skaidrs mērķis, uz ko viņš iet. Ja reformas ir tikai reformu dēļ, tad labāk nevajag.
 +10  Radius_box_plus Radius_box_minus 1 ATBILDE  ATBILDĒT  4.janvāris 2012 09:20
Zaigair Esmu pārliecināta, ka Ķīlim pietiek drosmes. Tagad ir svarīgi, lai mēs esam kopā ar viņu! Lai tieši mums pietiktu gribas, drosmes, enerģijas - iesaistīties un palīdzēt!
Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  7.janvāris 2012 07:31
Plus_opinionfzss skolās lielā mērā valda papagaiļu kultūra- normēta texta atstāstišana, nevis atmiņas, domāšanas, darbaspeju trenēšana ! visas skolas, kur bērni 9.klasē nerunā angliski, vispār vajadzētu slēgt ! ko var iemācīt skolotāji, kuru zināšanas beidzas līdz ar mācību grāmatu ???
 +1  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  5.janvāris 2012 17:49
Plus_opinionAlphards Visu cieņu Ķīlim. Jauna mēraukla Latvijas ministriem. Ja visi būtu tādi, tad jau varētu runāt par Latviju kā valsti, kas apsteidz laiku. Vai nākamais MP?! Patīk, ka māk iesaistīt cilvēkus, kas katastrofāli pietrūkst daudziem citiem.
 0  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  5.janvāris 2012 23:54

Pievienot savu viedokli

    Lai pievienotu viedokli ⎯

    vai

    Balso_ana_krone-second_compact
    Nākamais raksts

    Vai nav par vēlu? (133)

    Dialogā ar krievvalodīgo auditoriju nekad nav bijis organizētas viedokļa paušanas, pārdomātas stratēģijas