Ojjjjj, pie kā IZM funkcionāri meklēs atbalstu? Pie SC un ZZS? Uzkūdot skolotājus un sabiedrību ministram? Cerams, ka neatklāsies uz 10 gadiem saslēgti darba līgumi departamentu vadītājiem vai milzīgas kompensācijas atlaišanas gadījumā.
Sāksim reorganizēt ministriju
Viedokļi
Vai tā ir taisnība, ka tikai piereģistrējoties e-finance.lv var saņemt kino biļetes vai alni?!? twitter.com/EastconFi...
Izmaiņas misnistrijā vienā pašā neko daudz nedos. Cik jau nav reorganizēts, optimizēts un grozīts, labāk nav kļuvis. Jāķeras klāt arī ministrijas satelītkantoriem un nopietni jāpārdomā pašvaldību izglītības pārvalžu vieta un loma. Bet kas ir visbēdīgākais - tā ir eirofondu administrēšana. Es to sauktu par izķēzīšanu milzīgos apjomos. Tās dāmas... Piemēram, t.s. stipendijas skolotājiem. Ir jau labi, ka piemaksā pie algas, to varētu tikai atbalstīt. Bet pamatojums un ākstīšanās ar "portfolio" taisīšanu, lai šo stipendiju dabūtu, un visa šī ņemšanās ap punktiem, komisijām un "metodiskajām izstrādnēm" pasākumu padara par farsu. Un bija tak kāds autors šim stulbumam, tāpat arī kāds, kurš to akceptēja.
Bet ar izglītības pārvaldēm ir tā. Es viņas likvidētu kā šķiru, un vietā izveidotu Vispārējās izglītības Valsts aģentūru ar dažām filiālēm, pakļaujot tai visas vispārizglītojošās skolas. Otra aģentūra būtu pār proftehskolām. Rezultātā varētu ievērojami samazināt arī pašu minisriju. Protams, šādas izmaiņas nav veicamas tikai IZM spēkiem vien.
Bet ar izglītības pārvaldēm ir tā. Es viņas likvidētu kā šķiru, un vietā izveidotu Vispārējās izglītības Valsts aģentūru ar dažām filiālēm, pakļaujot tai visas vispārizglītojošās skolas. Otra aģentūra būtu pār proftehskolām. Rezultātā varētu ievērojami samazināt arī pašu minisriju. Protams, šādas izmaiņas nav veicamas tikai IZM spēkiem vien.
Nu bet es jau teicu, ka šī viena jaunā aģentūra aizstās desmitiem skolu pārvalžu un trešdaļu ministrijas. Tā būs vienīgā iestāde, ka pārvaldīs visas valsts vispārizglītojošās skolas. Tai skaitā iecels skolu direktorus. Rezultātā mēs noņemsim no skolām pašvaldību politizācijas ārprātu, un glumi direktori vairs neterorizēs puisēnus, kuri mērus nosauc par durakiem.
Skolu aģentūras vadītāja iecelšanas mehānismu būtu jācenšas izveidot tā, lai pēc iespējas samazinātu politisko ietekmi uz viņu. Protams, mēs jau ar citām valsts struktūrām redzam, ka neiet viegli. Bet kad cilvēks ir jau amatā, viņu nav nemaz tik viegli locīt. Savukārt pašvaldību izglītības pārvaldēs notiek briesmu lietas. Ja vadītājs nav paklausīgs mēram, viņu ātri vien nomaina. Bet ja vadītājs ir lojāls un piedevām vēl pozīcijas deputātus pabaro, tad arī pats var mahinēties un kāpt saviem padotajiem uz galvas, cik tik vien tīk.
Es domāju, ka mēs ticam Ķīlim, ka viņam izdosies - citādi jau nesmērētu šeit papīru un netērētu tinti. Precīzāk, nevis ticam, bet dodam viņam iespēju saņemt šīs auditorijas uzticību, un izsakām katrs savu redzējumu, vēlmes un cerības. Ķīlis nav no Marsa, lai gan dažreiz gan gribētos, lai tā būtu. ZRP pēdējā laikā spoži neiet. Ķīlis un viņa varētu būtiski pacelt tās reitingus, ja viņam izdosies. Bet māksla jau nav izsviest no krēsliem pēc iespējas vairāk ierēņu, to prot praktiski jebkurš idiots. Māksla ir pārveidot sistēmu tā, lai noslogotu gan visus esošos cilvēkus, gan dabūtu no tiem ārā pēc iespējas labākus rezultātus, gan būtiski palielinātu ar esošajiem resursiem paveiktā apjomu, klāstu un kvalitāti.
Nu, ja Ķīlis izreformēs IZM, tad gan sākšu ticēt viņam. IZM līdz šim ir bijusi ar muguru ar skolu, viena no tās īpatnībām ir tā, ka IZM ierēdņi baidijās ierasties skolās vai runāties ar skolotājiem, ja vien tās nebija pašu organizētas revīzijas. IZM 20 gadu darbības rezultāts ir konsekvents izglītības rādītāju kritums visos starptautiskajos izglītības rādītājos. IZM līdz šim ir darbojies pret skolu, nevis priekš tās, bet IZM būtu jākalpo skolai, nevis otrādi. Praktiski nav neviena IZM lēmuma, kas būtu devis pozitīvus rezultātus, Kaut kā neticas, ka Ķīlis spēs šo purvu nosusināt.
neredzu kaa jaunais ministrs izleemis jautaajumu par valsts finanseejumu skolaam ar svešvalodas apmaaciibu programmu , šii sisteema bija likvideejama jau 20 gadus atpakaļ , visiem pavalstniekiem valstii jaaapguus izgliitiiba vienotaa sisteemaa ar apmaaciibu valsts valodaa , skolas apmeklee kaa ēbreju , čigaaņu ,ukraiņu taa krievu un paareejo minoritaašu beerni , taadi skolotaaji kuri vaargi komunicee , vai nemaz nejeedz valsts valodu no darba atlaižami , tas jaadara bez žeelastiibas, ja reiz gribam dziivot latviskaa Latvijaa , tas ko esam novicinaajuši 20 gados jau devis rezultaatu , stipra interfrontes frakcija saeimaa un stulbi pieprasiijumi izmainiit satversmi , ja nekas netiks daruiits , nepaies ne 20 gadi , kad interfronte sastaadiis valdiibu , liidz tanav taalu
Klausoties un lasot Ķīļa izteikumus, nedaudz pārņem eiforija. Vai tiešām beidzot ir atradies kāds, kurš ir gatavs pacelt Latvijas izglītības saulītē? Jūtu, ka ir.
Iepriekšējam ministram, šķiet, vispār nebija redzējuma, bet vēl senākiem trūka drosmes un enerģijas pārliecināt, piemēram, tos pašus skolotājus par to, ka ir skumji kļūt par skolotāju tikai papildus brīva mēneša dēļ.
Šeit man intuīcija saka, ka būs. Būs.
Iepriekšējam ministram, šķiet, vispār nebija redzējuma, bet vēl senākiem trūka drosmes un enerģijas pārliecināt, piemēram, tos pašus skolotājus par to, ka ir skumji kļūt par skolotāju tikai papildus brīva mēneša dēļ.
Šeit man intuīcija saka, ka būs. Būs.
Man gan tas vairāk atgādina aktīvu darbības imitāciju. Nu nav to mērķu un plānu, vai vismaz par tiem nerunā. Es būtu gatavs atbalstīt reformas, ja izanalizētu kādas tagad ir problēmas un pateiktu kas to reformu rezultātā uzlabosies, bet pašlaik ministrs izturas tā it kā mums te vispār nekas nebūtu un katram kurš izdzird vārdu reforma, būtu jāspiedz no sajūsmas.
Iesaku noklausīties garo diskusiju-
Latvijā jau šobrīd uz pasaules un pat Eiropas fona nemaz nav tik šausmīga tā izglītība sistēma. Ja nemaldos, pēc viena no pētījumiem, Latvijas skolniekuprasmes tika ierindotas apmēram 30. vietā. Jautājums ir par to, vai mēs vēlamies samierināties ar viduvēju vai tomēr iegūt ļoti labu, iespējams, vienu no labākajām pasaulē izglītības sistēmām.
/>Problēmas? Ļoti daudzas. Problēma- skolēniem ir pārāk liela slodze(pats, vēl pavisam nesen skolēns būdams, saku uz visiem 100- tā ir!);risinājums-slodzes izlīdzināšana, pagarinot mācību gadu. Un tā ar daudz ko. Tikai, kā jau pats minēji, nav jau viss mums tik sūdīgi, tādēļ, lai uzlabotu situāciju, ir dažādi risinājumi, ceļi, kurus ir svētīgi apspriest tādās kā manis augstākminētājās diskusijās.
Latvijā jau šobrīd uz pasaules un pat Eiropas fona nemaz nav tik šausmīga tā izglītība sistēma. Ja nemaldos, pēc viena no pētījumiem, Latvijas skolniekuprasmes tika ierindotas apmēram 30. vietā. Jautājums ir par to, vai mēs vēlamies samierināties ar viduvēju vai tomēr iegūt ļoti labu, iespējams, vienu no labākajām pasaulē izglītības sistēmām.
Pie mums skolēniem liela slodze? Ja tā uzskatīsim, tad patiesi ne par kādu konkurē†spējīgu izglītību te runāt nevarēs. Piemēram, Ķīnā pamatskolā un vidusskolā mācības sākās 6:00 no rīta un turpinās līdz 12:00, kad ir divas ar pusi stundas ilgs pusdienlaiks. Pēc tam mācības turpinās līdz 22:00 vakarā. Sešas dienas nedēļā. Skolēni dzīvo kopmītnēs blakus skolai, 8-10 bērni istabiņā. Skolas teritoriju atstāt var tikai sestdienā pēc stundām, bet jāatgriežas skolas teritorijā svētdien plkst. 16:00. Tā ir slodze, toties rezultātā 8.-9. klases skolēnu zināšanas ir mūsu RTU bakalauru līmenī.
BUKAM. Nevajag melot!
SCHOOL LIFE IN CHINA
There are six years of elementary school, three years of middle school, and three years of high school. There is an exam at the end of middle school to decide who attends high school. Only 30 percent of middle school students go on to high school.
School begins around 7:30 with a flag raising ceremony and a lecture from the principal who speaks through a bullhorn. Describing the first day of school in a small town school, Peter Hessler wrote in The New Yorker, “The loudspeakers crackle, and music came on for the flag-raising. The older children, wearing the red kerchiefs of the Young Pioneers, marched in place while the national anthem played."
Children typically go to school from 7:00am to 4:00pm. Elementary school begins at 7:30am. They study mathematics, reading, writing and propaganda, and often write on thin, brittle paper that feels like onion skin and glows if held up to the light. During recess children do calisthenics and relaxation exercises that consist of pressing two finger on one's eyes, nose or cheeks.
A typical school has few academic and athletic facilities other than a chalkboard, some desks, chairs and a Chinese flag and courtyard where children play. Better schools have a dirt soccer field. Few schools have air conditioning or heating. In the winter, teachers and students are often bundled up in heavy coats and gloves in the classrooms, their breath forming clouds.
Middle class children fill the hours after school with homework, music lesson and other enrichment programs. English classes and math Olympics are popular. Parents spend sizable chunks of money on classes at computer schools and language academies. Children often have lots of homework, which they often do in copybooks in front of their parents.
Pictures of Sun Yat-sen, Mao Zedong and Zhou Enlai, hang on the walls of classrooms. Above the playing fields at schools are signs that say things like “Education Changes Fate” and “Wisdom Leads You to Glory.” The top two school rules are: 1) love the motherland; 2) “Cherish the honor of the group.”
Calvin Henrick wrote in the Boston Globe, “Medfield social studies teacher Richard DeSorgher, who spent six weeks in Bengbu, said the differences between the two systems are stark. He said students in China spend long hours at school, and extra time being tutored on nights and weekends for college entrance exams. Class sizes of up to 60 students mean rote learning is common, he said. DeSorgher said he asked a Chinese-born student living in Medfield for advice before the trip. ‘He said, ‘Make it fun. The more you can make it fun, the more they’ll want to continue to learn English.’ So I went over there armed with a ton of American candy."I think I was kind of an oddity there," DeSorgher added. ‘I put them in groups, I had them standing and sitting. It was just very different, I think." [Source: Calvin Henrick, Boston Globe, March 20, 2011]
SCHOOL LIFE IN CHINA
There are six years of elementary school, three years of middle school, and three years of high school. There is an exam at the end of middle school to decide who attends high school. Only 30 percent of middle school students go on to high school.
School begins around 7:30 with a flag raising ceremony and a lecture from the principal who speaks through a bullhorn. Describing the first day of school in a small town school, Peter Hessler wrote in The New Yorker, “The loudspeakers crackle, and music came on for the flag-raising. The older children, wearing the red kerchiefs of the Young Pioneers, marched in place while the national anthem played."
Children typically go to school from 7:00am to 4:00pm. Elementary school begins at 7:30am. They study mathematics, reading, writing and propaganda, and often write on thin, brittle paper that feels like onion skin and glows if held up to the light. During recess children do calisthenics and relaxation exercises that consist of pressing two finger on one's eyes, nose or cheeks.
A typical school has few academic and athletic facilities other than a chalkboard, some desks, chairs and a Chinese flag and courtyard where children play. Better schools have a dirt soccer field. Few schools have air conditioning or heating. In the winter, teachers and students are often bundled up in heavy coats and gloves in the classrooms, their breath forming clouds.
Middle class children fill the hours after school with homework, music lesson and other enrichment programs. English classes and math Olympics are popular. Parents spend sizable chunks of money on classes at computer schools and language academies. Children often have lots of homework, which they often do in copybooks in front of their parents.
Pictures of Sun Yat-sen, Mao Zedong and Zhou Enlai, hang on the walls of classrooms. Above the playing fields at schools are signs that say things like “Education Changes Fate” and “Wisdom Leads You to Glory.” The top two school rules are: 1) love the motherland; 2) “Cherish the honor of the group.”
Calvin Henrick wrote in the Boston Globe, “Medfield social studies teacher Richard DeSorgher, who spent six weeks in Bengbu, said the differences between the two systems are stark. He said students in China spend long hours at school, and extra time being tutored on nights and weekends for college entrance exams. Class sizes of up to 60 students mean rote learning is common, he said. DeSorgher said he asked a Chinese-born student living in Medfield for advice before the trip. ‘He said, ‘Make it fun. The more you can make it fun, the more they’ll want to continue to learn English.’ So I went over there armed with a ton of American candy."I think I was kind of an oddity there," DeSorgher added. ‘I put them in groups, I had them standing and sitting. It was just very different, I think." [Source: Calvin Henrick, Boston Globe, March 20, 2011]
------
Vai tad Latvijas izglītības sistēma bija šausmīgā stāvoklī 1992.gadā? 1992.g. Latvija ANO Attīstības Organizācijas Tautas attīstības indeksa skalā bij' 30. vietā, pēc neskaitāmām reformām nokrita uz 48. vietu (2010.g.). Vai šodienas izglītības sistēmas reformatoram maz ir apjēga par krituma iemiesliem izglītībā (HDI - komplekss rādītājs: ekonomika,izglītība,veselība)?
Vai tad Latvijas izglītības sistēma bija šausmīgā stāvoklī 1992.gadā? 1992.g. Latvija ANO Attīstības Organizācijas Tautas attīstības indeksa skalā bij' 30. vietā, pēc neskaitāmām reformām nokrita uz 48. vietu (2010.g.). Vai šodienas izglītības sistēmas reformatoram maz ir apjēga par krituma iemiesliem izglītībā (HDI - komplekss rādītājs: ekonomika,izglītība,veselība)?
Veiksmi Ķīlim reorganizējot šo purvu! Ja pareizi atceros, tad ministrijas darbinieku skaits ir četrkāršojies pēdējo 20 gadu laikā. Un profesionāļi saka, ka šie ministrētāji "dzīvu" skolnieku esot redzējuši tikai prakses laikā augstskolā, tādēļ visas reformas ir tik dīvainas, ka pat teorētiski nevar dot labumu.
Novēli arī ministram atrast to cilvēku, kurš liek b/d audzinājām rakstīt "Kara un miera" apjoma rakstu darbus (goda vārds, pati redzēju)par katru bērnu un nodot viņu drošības policijai. Šis cilvēks noteikti strādā kādas mums nedraudzīgas valsts interesēs, jo valstij lojāls cilvēks neko tādu nevarētu nodarīt mūsu bērnu audzinātājām. :)
Novēli arī ministram atrast to cilvēku, kurš liek b/d audzinājām rakstīt "Kara un miera" apjoma rakstu darbus (goda vārds, pati redzēju)par katru bērnu un nodot viņu drošības policijai. Šis cilvēks noteikti strādā kādas mums nedraudzīgas valsts interesēs, jo valstij lojāls cilvēks neko tādu nevarētu nodarīt mūsu bērnu audzinātājām. :)
Tas, ko ķīlis saka ir "vajag reformēt, vajag reformēt, vajag reformēt, vajag reformēt, vajag reformēt, vajag reformēt...". Ko reformēt - vēl nezinu, bet kaut ko vajag!
Kaut ko! Parunāsimies, tad noskaidrosies.
Es neticu un nevaru ticēt tādam reformatoram, kas nezin ko reformēt, bet ļoti grib. Baidos, ka rezultāts būs sliktāks, nekā tagad, lai gan piekrītu, ka tagad arī ir draņķīgi.
Reformu piedāvājumam IR jābūt gatavam PIRMS vēlēšanām, nevis jāsāk gatavot jokaini pārsteigumi tad, kad esi iesēdies ministra krēslā.
Kaut ko! Parunāsimies, tad noskaidrosies.
Es neticu un nevaru ticēt tādam reformatoram, kas nezin ko reformēt, bet ļoti grib. Baidos, ka rezultāts būs sliktāks, nekā tagad, lai gan piekrītu, ka tagad arī ir draņķīgi.
Reformu piedāvājumam IR jābūt gatavam PIRMS vēlēšanām, nevis jāsāk gatavot jokaini pārsteigumi tad, kad esi iesēdies ministra krēslā.
Diemžēl piekrītu. Esmu centies ļoti, ļoti, izprast ko šī persona konkrēti domā ar reformām. Mani secinājumi:- milzīgi garas un ļoti, ļoti nesakarīgas runas;
- pat cenšoties nekādi nevar saprast, ko konkrēti šī persona vēlas reorganizēt;
- izmet idejas (piemēram par skolas laika pagarināšanu līdz jūlijam), bez nopietniem pamatojumiem.
Ir labi ja persona ir aktīva, tomēr arī šajā gadījumā ir jāveic pētījumi Latvijā par to, pie kā jebkurš potenciāls lēmums var novest. Savādāk vienkārši nav pieļaujams pieņemt neapdomātus un neargumentētus lēmumus. Valstij kopumā, pat šķietami neliela kļūda izmaksā ļoti, ļoti dārgi. Bieži jaunie politiķi un zinātnieki šādās kategorijās domāt nemāk. Šī persona sakās diskutējot - zinu pēc pieredzes, ja pamatā nav pētījumu vai cita nopietna diskusiju zinātniski pamatotu materiālu, tad šādas diskusijas izvēršas par farsu, kurās šādas personas (domāju Ķīlis) ar savu žestikulēšanu un demagoģiju jūtas kā zivis ūdenī.
Ar šo personu jau ir diezgan trula pieredze kā bijušā prezidenta stratēģiskās analīzes komitejas vadītājs, kas pamatojās drīzāk uz klaju demagoģiju kā zinātnisku informāciju.
Par IZM - skaidrs, ja tur līdz dziļumiem bija iesūkušās TP intereses, tad zināmas izmaiņas ir nepieciešamas (tomēr saglabājot institucionālo pieredzi), bet ja to dara šāda persona - tad diezvai būs pozitīvs rezultāts.
Paliek retorisks jautājums, kas labāk, ja IZM strādā TP "kampēju" saimnieciskām interesēm vai atsevišķu personu neadekvātu ambīciju vajadzībām - sabiedrībai uz to būs jānoskatās un jāizvērtē. Diemžēl abos gadījumos cieš mūsu bērni un valsts attīstība.
Principā, izglītības sfēra bija viena no daudzajām, kur valsts līdzekļi varēja dažādā veidā nonākt privātās kabatās ar visai nelielu atdevi sabiedrībai, vai pat vispār bez atdeves.
Jānovēl, lai izdodas šo te Latvijas "izglītības biznesu" pārvērst par izglītības sistēmu, bet, būs milzīga bļaušana, sabotāža, melnais PR utt., ļoti daudzi šinī valstī brīnišķīgi dzīvo šajā biznesā, un nav ieinteresēti šeit mainīt it neko.
Jānovēl, lai izdodas šo te Latvijas "izglītības biznesu" pārvērst par izglītības sistēmu, bet, būs milzīga bļaušana, sabotāža, melnais PR utt., ļoti daudzi šinī valstī brīnišķīgi dzīvo šajā biznesā, un nav ieinteresēti šeit mainīt it neko.
------
Vienreiz jau tāds novēlējums izskanēja - 1992.g. septembrī Pasaules brīvo latviešu apvienības valdes priekšsēdētājs Gunārs Meierovics žurnālā 'Skola un Ģimene' rakstīja:'Jaunais laiks prasa arī radikālu Latvijas izglītības sistēmas pārveidi. Nepietiek ar tikai ar to, ka vidusskolu nosauc par ģimnāziju, ja nemainās mācību iestādes gars. Liels darbs būs skolotāju pārkvalificēšanās un jaunu mācību grāmatu izdošana. Tikai izglītota tauta būs konkurences, sacensības spējīga. Tikai izglītoti pilsoņi varēs veidot stipru valsti.' ('Skola un Ģimene',nr.345, 09.1992.).
- Un sākās pārveide(lasi - graušana) demokrātijas un brīvā tirgus vārdā, neo-liberālās ideoloģijas pārņemtie reformatori darbojās centīgi - Godmanis un Piebalgs tagad Briselē gudri runā, bet Latvijas skolotāji izvērtē notikušo -
- ''Savulaik, 1992.gadā, kad izglītības ministrs bija Andris Piebalgs, mēs bijām tikko atguvuši neatkarību un mainījām faktiski visu - grāmatu saturu, mācību priekšmetus. Tieši šajā mirklī arī sākās juceklis, kas valda līdz pat šai dienai. Mums tolaik bija sakārtota mācību sistēma un vajadzēja mainīt tikai saturu.....''
www.diena.lv/arhivs/k...
Vienreiz jau tāds novēlējums izskanēja - 1992.g. septembrī Pasaules brīvo latviešu apvienības valdes priekšsēdētājs Gunārs Meierovics žurnālā 'Skola un Ģimene' rakstīja:'Jaunais laiks prasa arī radikālu Latvijas izglītības sistēmas pārveidi. Nepietiek ar tikai ar to, ka vidusskolu nosauc par ģimnāziju, ja nemainās mācību iestādes gars. Liels darbs būs skolotāju pārkvalificēšanās un jaunu mācību grāmatu izdošana. Tikai izglītota tauta būs konkurences, sacensības spējīga. Tikai izglītoti pilsoņi varēs veidot stipru valsti.' ('Skola un Ģimene',nr.345, 09.1992.).
- Un sākās pārveide(lasi - graušana) demokrātijas un brīvā tirgus vārdā, neo-liberālās ideoloģijas pārņemtie reformatori darbojās centīgi - Godmanis un Piebalgs tagad Briselē gudri runā, bet Latvijas skolotāji izvērtē notikušo -
- ''Savulaik, 1992.gadā, kad izglītības ministrs bija Andris Piebalgs, mēs bijām tikko atguvuši neatkarību un mainījām faktiski visu - grāmatu saturu, mācību priekšmetus. Tieši šajā mirklī arī sākās juceklis, kas valda līdz pat šai dienai. Mums tolaik bija sakārtota mācību sistēma un vajadzēja mainīt tikai saturu.....''
www.diena.lv/arhivs/k...
Nu, ja Ķīlim pietiks drosmes, gudrības, mākas beidzot sakārtot izglītības sistēmu valstī, visu cieņu. Pretestība, protams, būs un pamatīga. Neviens siltā vietā sēdošais neko nedarītājs un gudri runātājs nevēlas zaudēt savas privilēģijas. Cerams, ka Ķīlim pašam ir skaidrs mērķis, uz ko viņš iet. Ja reformas ir tikai reformu dēļ, tad labāk nevajag.
Lai pievienotu viedokli ⎯
vai



