IR

Tautas nobalsošana par Satversmes grozījumiem, kas paredz valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, notiks sestdien, 18.februārī. Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) locekļi izvēlējušies vēlāko iespējamo datumu, lai tautas nobalsošanu varētu nodrošināt arī ārvalstīs, ziņo BNS.

CVK arī atteiks Saeimai atklāt to deputātu vārdus, kas, iespējams, piedalījušies nesenajā parakstu vākšanā Satversmes grozījumu ierosināšanai, lai krievu valodai noteiktu valsts valodas statusu.

Referendumā balsošanas zīmē būs jautājums "Vai jūs esat par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" pieņemšanu?", kam sekos divas atbildes iespējas - "par" vai "pret".

Komisija otrdien vienojās arī par spiedoga formu un to, kā iestādēm, kurās organizēs parakstu vākšanu, jāpiesakās parakstu vākšanai. Pirms referenduma tiks izvietoti reklāmas plakāti par balsošanas norises laiku un procesu, savukārt vēlēšanu iecirkņos būs izvietoti plakāti, kā precīzi aizpildīt balsošanas zīmes.

Referenduma balsošanas zīmes skaitīs elektroniski. Cimdars teica, ka provizoriskajam referenduma rezultātam vajadzētu būt zināmam jau neilgi pēc referenduma beigām - aptuveni pēc pusnakts.

Vēlētāju rosinātais likumprojekts paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu.

Lai Satversmes grozījumi stātos spēkā, referendumā par tiem ir jānobalso vismaz pusei no visiem Latvijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem ‒ 771 350 pilsoņiem.

Referendums būs vienu dienu, kad iecirkņi būs atvērti no pulksten septiņiem rītā līdz desmitiem vakarā. Tautas nobalsošanā netiek lietots vēlētāju reģistrs, tāpēc balsstiesīgie var iet uz jebkuru iecirkni, bet, ja nevar ierasties iecirknī, būs iespēja lūgt, lai balsošanu organizē viņu atrašanās vietā.

Par to, kāpēc neatklās Saeimas deputātu vārdus, kuri parakstījušies par krievu valodu kā otro valsts valdou, CVK vadītājs Arnis Cimdars sēdes laikā norādīja, ka konsultācijās ar cilvēktiesību ekspertiem uzsvērts - Saeimai vajadzētu atrast citu iespēju, kā pārliecināties, vai deputāti ir ievērojuši svinīgo solījumu, uzņemoties deputāta pienākumus. CVK šie dati nav jāpublisko, norādīja Cimdars. Šāda atbilde tiks sniegta Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai.

CVK paskaidroja, ka nav tiesīga izdot sensitīvus datus ‒ šajā gadījumā personas datus un parakstu vākšanā pausto viedokli. CVK ir jānodrošina šo datu aizsardzība, kā arī deputātu tiesības publiski neatklāt savu personīgo viedokli, jo šajā gadījumā darbojas balsojuma aizklātuma princips.

Līdz šim deputāts Nikolajs Kabanovs (SC) ir atklājis, ka parakstu vākšanā piedalījies, par ko ir sodīts ar rakstveida brīdinājumu. Parakstoties viņš pārkāpa deputāta svinīgo solījumu, kurā runāts par centieniem stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu.

Iepriekš arī vairāki BNS iepriekš aptaujātie CVK locekļi izteicās, ka Saeimas komisijas lūgumam ir jāatsaka. Elizabete Krivcova (SC) parakstu vākšanu pielīdzināja vēlēšanām, kur darbojas balsošanas aizklātuma princips. "Vienotības" virzītais pārstāvis komisijā Kārlis Kamradzis piebilda, ka, izņemot ažiotāžu, sausais atlikums, atklājot parakstu vākšanā piedalījušos deputātus, nebūtu nekāds. Savukārt Ritvars Eglājs (Nacionālā apvienība) bija pārliecināts, ka nav pamata šādu informāciju slēpt.