IR

Ministru reitingi liecina, ka aptaujātie viskritiskāk vērtējuši tos Valda Dombrovska (Vienotība) vadītās valdības ministrus, kuri savās nozarēs sākuši vai pieteikuši reformas. Par to liecina socioloģisko pētījumu firmas "Latvijas fakti" pētījums.

Daži Ir.lv uzrunātie izglītības eksperti tieši slavē, ka beidzot reformas sāk kustēties, konkrēti - izglītības jomā. Tā "Providus" izglītības eksperte Marija Golubeva norāda, ka reformas izglītības jomā bija svarīgākais notikums šajās 100 dienās. "Sagaidu, ka tuvākajā laikā tiks veikti grozījumi likumos un izglītības reforma būs pieņemta," saka Golubeva.

Toties ekonomists Tālis Linkaits uzskata, ka Dombrovska valdības darba temps bijis lēns, un kritizē valdību par to, ka tai nav izdevies vienoties par valdības rīcības plāna apstiprināšanu. Viņš Dombrovska valdības darbu novērtē kā pelēcīgu - ar vienu spilgtu ministru - Robertu Ķīli.

Ministru prezidenta Valda Dombrovska (Vienotība) darbību valdības 100 dienu laikā "Latvijas faktu" aptaujātie savā vērtējumā krasi polarizējas pēc nacionālā principia - 56,8% aptaujāto latviešu vērtē drīzāk pozitīvi, bet cittautieši - 57,7% - valdības vadītāja darbību vērtē drīzāk negatīvi.

Lai arī Ministru prezidenta darbību pozitīvi vai visdrīzāk pozitīvi vērtē ļoti daudz respondentu, valdības locekļu reitingā viņš neieņem pirmo vietu, jo gana daudz ir respondentu negatīvo atbilžu. Līdzīga situācija ir ar finanšu ministru Andri Vilku (Vienotība).

"Latvijas faktu" reitingos pirmo vietu, sasummējot visas respondentu atbildes, ieņem aizsardzības ministrs Artis Pabriks (Vienotība), seko ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (NA).

Ministru reitingu tabulas beigās atrodas vides un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (ZRP), izglītības ministrs Roberts Ķīlis (ZRP) un veselības ministre Ingrīda Circene (Vienotība).

Kā piektdien laikrakstam "Diena" norādījis "Latvijas faktu" vadītājs Aigars Freimanis, tradicionāli aizsardzības, ārlietu un kultūras ministri tiek vērtēti pozitīvāk. Tomēr kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende ierindojusies piektajā vietā no beigām.

Visu "Latvijas faktu" pētījumu lasiet šeit.

Nozaru pārstāvju viedokļi

Tālis Linkaits, ekonomists:

"Valda Dombrovska trešā valdība turpināja iepriekšējo V.Dombrovska valdību darba stilu - apdomīgu, līdzsvarotu lēmumu pieņemšanu, izsverot katra lēmuma "par" un pret". Darba temps bijis tik lēns, ka pirmajās simts dienās valdībai pat nav izdevies vienoties par valdības rīcības plāna apstiprināšanu. Lēmumi, ar kuriem valdības locekļi lepojas, vairākumā ir tādi, kurus būtu pieņēmusi arī jebkura cita valdība.

Pie redzamiem politiskiem sasniegumiem var minēt neitrāla KNAB vadītāja apstiprināšanu, nulles deklarācijas likuma iedzīvināšanu. Diemžēl ļoti maz konkrētu darbu saistās tieši ar šīs valdības publisko zīmolu: cīņu ar oligarhiem, tiesiskuma stiprināšanu, sen nepieciešamu reformu sākšanu. Valsts kapitālsabiedrību pārvaldības koncepcija atlikta padziļinātai diskusijai Reformu vadības grupā, izglītības jomā dzirdamas daudzas ministra runas par reformām bez saprotama reformu plāna un īstenošanas grafika. Arī šīs valdības pirmajās 100 dienās notika tradicionālā politiski pietuvinātu personu iecelšana komercsabiedrību amatos.

Kā valdības neveiksmi var minēt arī Nacionālās operas direktora iecelšanas-neiecelšanas epopeju un "Swedbank" baumu krīzi.

Satiksmes jomā trūkst iniciatīvas kardinālām pārmaiņām pasažieru pārvadājumu jomā un autoceļu uzturēšanas sektorā, iztrūkst ministra komunikācija ar sabiedrību un ieinteresētajām pusēm par "Rail Baltica" projekta īstenošanu, savukārt "Pasažieru vilciena" iepirkuma konkursā un "airBaltic" darbības stabilizēšanā redzam ministra pārlieku paļaušanos uz ierēdņu, konsultantu un valdības vadītāja viedokli. 

Kopumā, ja vērtē valdības darbu krāsu toņkārtā, tad tā bijusi pelēcīga, ar vienu spilgtu akcentu - izglītības ministru Robertu Ķīli.

Ceru, ka pēc pirmajām 100 iesildīšanās dienām ministri vairāk uzmanības pievērsīs tieši strukturālu pārmaiņu projektēšanai un īstenošanai, valsts pārvaldes labākai piemērošanai "liesajiem gadiem", Latvijas ekonomikas izaugsmes un konkurētspējas stimulēšanai."

Iveta Kažoka, "Providus" pētniece:

"Manuprāt, pēc dramatiskā valdības veidošanas procesa jaunā valdība pirmās 100 dienas ir strādājusi labi. Salīdzinoši ar iepriekšējām valdībām būtiski uzlabojusies ministru komunikācija ar sabiedrību - vairāk nekā puse ministru regulāri stāsta par saviem darbiem un atbild uz iedzīvotāju jautājumiem tviterī vai portālā "gudrasgalvas.lv". Bijuši divi drosmīgi reformu pieteikumi pašās sāpīgākajās nozarēs - veselībā un izglītībā. Nav vairs ministru, kas acīm redzami neatbilstu savam amatam; kas attiecīgo nozari vada tikai tādēļ, ka partijai šim cilvēkam bija jāpiemeklē amats. Mazāk arī ministru, kas būtu "savas nozares vergi", proti, ieinteresēti neefektīvi darbojošas sistēmas uzturēšanā. Uzskatu, ka vairākās jomās pašreizējie ministri ir arī profesionāli spēcīgāki nekā iepriekšējās valdībās.

Tomēr Dombrovska trešo valdību pēc 100 dienām vēl nevar vērtēt kā veiksmi vai neveiksmi, jo nav skaidri veiksmes vērtēšanas kritēriji. Jaunā valdība pagaidām nav bijusi veiksmīga, ja par kritēriju uzskatām lielāku sabiedrības uzticēšanos. Taču manā vērtējumā tā jau ir veiksmīga valdība attiecībā uz ministru profesionalitāti, attieksmi pret darbu un centieniem komunicēt ar sabiedrību.

Turpmāk gaidu pieteikto pārmaiņu īstenošanu - gan attiecībā uz konkrētām nozarēm, gan politikas procesu (personālpolitiku, finanšu lietām). Sevišķi tiem ministriem, par kuriem liela Latvijas iedzīvotāju daļa nav pat dzirdējusi, būtu svarīgi uzlabot komunikāciju. Valdībai būtu jādomā arī par to, kā uzlabot uzticēšanās rādītājus, vienlaikus turpinot nākt klajā ar reformu pieteikumiem pat tad, ja tie sabiedrībā tiek uztverti nevienprātīgi."

Zane Oliņa, „Iespējamās misijas" programmas attīstības vadītāja:

„Izglītībā vismaz viens spēlētājs sācis diskusijā izmantot racionālus argumentus, nevis izvērtē risinājumus, balstoties uz emocijām, tradīcijām, ieradumiem, iegribām vai pieņēmumiem, kas nav pamatoti ar datiem.

Šīs valdības laikā ir aizsākta līdz šim nepieredzēti plaša publiska diskusija par izglītības mērķiem, saturu, formu, pieejamību, finansēšanu visos līmeņos no bērnudārza līdz augstskolai. Sabiedrībā veidojas izpratne, ka izglītības jautājumi nav tikai skolotāju vai izglītības darbinieku prerogatīva, bet gan visas sabiedrības interese un atbildība.

Šajā valdībā darbojas atsevišķi ministri, kuriem ir vēlme panākt reālas pārmaiņas un savs skatījums par to, ko nepieciešams paveikt. Izvēlētā stratēģija nodrošināja viņiem šo veiksmi.

No valdības nākotnē sagaidu prasmīgu pārmaiņu vadību, piedāvājot pārdomātu risinājumu komplektu ar reālu ietekmi, efektīvi pārraugot reformu īstenošanā iesaistīto institūciju darbu un plaši skaidrojot reformu visām iesaistītajām pusēm. Nozīmīgu starpresoru sadarbību izglītības jautājumu risināšanā, tai skaitā, ar reģionālās attīstības un ekonomikas ministrijām par skolu tīkla un kvalitatīvas izglītības pieejamības jautājumiem, ar darba devējiem un pašvaldībām par efektīvas un elastīgas arodizglītības attīstību, ar kultūras ministriju par mākslas un kultūrizglītības jautājumiem u.tml. Spēju ne tikai diskusijās, bet arī reformu ieviešanā, iesaistīt trešos spēlētājus, tai skaitā, nevalstiskās organizācijas, uzņēmējus, darba devējus."

Linda Mūrniece, bijusī iekšlietu ministre:

"Valda Dombrovska valdība sevi ir parādījusi kā klusu, mierīgu, neambiciozu. Valdības veiksmes atslēga, manuprāt, ir pats premjers Dombrovskis, jo ir vislabāk sevi parādījis darbā. Pārējie sevi nav spējuši izrādīt tik pārliecinoši, tāpēc finanšu ministrs ir galvenais, kas darbu virzīja uz priekšu. Pēc 100 dienām negribu sagaidīt negaidītus pārsteigumus. Novēlu, lai nākamajos pārbaudījumos, kas sekos, piemēram, 16.martā, valdība nepakļaujas dažādām provokācijām."

Margarita Dunska, ekonomiste, profesore

"Nekādu pārsteigumu šajās 100 dienās nav bijis. Valda Dombrovska valdības darbs aizritēja mierīgi. Svarīgākie notikumi, manuprāt, bija tie, kas bija saistīti ar banku darbību, piemēram, premjers Valdis Dombrovskis spēja ātri reaģēt uz baumām par "Swedbank". Sagaidu, ka turpmāko dienu valdības darbs būs mierīgs, stabils un bez ažiotāžām."

(papildināta ar Tāļa Linkaita un Ivetas Kažokas viedokļiem)