IR

Vējš, ko sacēla „Latvijas Valsts mežu" ziedojums Latvijas Olimpiskajai komitejai, ir pierimis un postījumus nav radis. Latvijas Hokeja federācijas prezidenta Kirova Lipmana vai žurnālista Anatolija Kreipāna „sprēgāšana" tālāk pat tautas ausīm netika. VEF un BK "Ventspils" basketbolisti, tāpat FK "Ventspils" futbolisti jau var tērēt kasē ienākušos tūkstošus. Tērē arī - kā māk, kā ļauj sirdsapziņa un uzraugošās institūcijas (ļauj tak!).

Reizēm tā gadās, ka divi sakrīt vienā. Tā gadījās arī otrdienas pievakarē. „JCDececaux" rotējošajā reklāmas stendā redzu lielus melnus tēlus. „VEF - Latvijas komanda" un to papildina Kērtisa Miledža un Kristapa Janičenoka bildes. Gana iespaidīgi, tikai - ko viņi ar to gribēja pateikt? Vai spodrināt Latvijas basketbola tēlu, ko pabojājuši ne tikai izgājieni naktsklubos un Turcijas viesnīcās, bet arī sportiskie rezultāti? Vai to, ka pasaule mainās un tagad arī Ramūns Butauts, Kērtiss Miledžs, Tailers Keins, Antans Kavaļausks var būt Latvijas komanda. Ne tā, kā Rīgas „Melnā nāve", ko stūrēja Armands Krauliņš, kurā spēlēja Valdis Valters, Andris Jēkabsons, Andris Zvans, Juris Čirkovs, Vilis Krištopāns. 

Globalizācija un tās izvērstai izskaidrošanai nav žēl iztērēt arī labu naudas summu, jo neticas, ka VEF, lai cik lieliska komanda, šī reklāmas kampaņa ir par velti. Jā, varbūt velta, bet ne par velti. Vieta šajos „JCDececaux" stendos nevar būt lēta. Tāpat kā autobusa nešana dažādos veidos LTV7. Gan klipu sataisīšana un reklāmas izvietošana televīzija maksā ne maz. Nav jau Krievijas vai ASV televīzija, tomēr...

Otrs iespaids dzima jau vēlā otrdienas vakara stundā - Eirokausu izbraukuma spēlē ar 49:80 zaudēja Spānijas „Valencia". Bet bija arī 30:70 un pat vairāk. Vīlies bija ne tikai komandas galvenais treneris Ramūns Butauts, jo spēlētājiem, lūk, trūkstot cīņas spara. Vīlušies bija visi, kas spēli skatījās. Un arī tie, kas tikai uzzināja rezultātu. Tāpat kā tas bija pirms nedēļas, kad Gundara Vētras vadītie „BK Ventspils" spēlētāji savu fanu acu priekšā pamanījās izsēt 22 punktu pārsvaru un beigās ar 69:73 zaudēja Nīderlandes komandai "Zorg En Zekerheid".

Rūgtumu šajā situācijā, protams, daudzkāršoja „pamatzināšanas" par 450 000 latu ziedojumu vefiņam un ventiņiem. Ko tad viņi ar šo naudu dara? Iegulda jaunatnes basketbolā? Bet kur tad ir tie jaunie talanti? Vai patlaban basketbolā, kas dāsni ticis atalgots, viņu ir vairāk nekā handbolā, hokejā vai volejbolā? Vai varbūt tēriņu atdeve ir tie 2000 - 3000 skatītāji, kas pazūd „Arēna Rīga" plašumos?

Droši vien, ka ir vērts papētīt visu ķēdīti, kas sākas „Latvijas Valsts mežos" un beidzas (varbūt pat nebeidzas) šajos reklāmas stendos. Tā teikt - kas malku cērt un kam skaidas atlec... Var jau gadīties, ka pamazām līdz tam arī tiks. Tikai diez vai no tā iznāks kāds „sausais atlikums". Kā citā basketbola sāgā. Pirms vairākiem gadiem pompozi tika atjaunota cita leģendāra komanda - ASK. Tikpat pompozi tā naudu tērēja un ar troksni arī aizgāja. Atstājot parādus un neskaidrības par naudas plūsmām. Tagad esot atsākta apputējušu dokumentu pētīšana. Nu un? Visdrīzāk vainīgo tāpat nebūs un ne santīms atpakaļ valsts vai pašvaldības kasē nenonāks. Vējš papūtīs un pļavā puķes ziedēs, kā līdz šim.

P.S. Uz Latvijas sieviešu basketbolu (ja neskaita trekno gadu TTT īsu precedentu) šis viss neattiecas, jo ne tur skandālu, ne naudas. Rezultāti arī krietni labāki!